89 gadus vecais prezidents Šimons Peress ir Izraēlas politikas veterāns un tajā darbojies vairākas desmitgades. Viņš ir bijis cieši iesaistīts Izraēlas un palestīniešu miera procesā, un 90. gados saņēma Nobela Miera prēmiju kā viens no galvenajiem Oslo miera līguma kaldinātājiem. Tomēr aizvadītajos gados miera process atkal iestrēdzis. Tādēļ pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu Peresa pirmais paziņojums bija, ka šī ir ļoti īpaša diena un vēsturisks brīdis, jo pēc trīs gadu pārtraukuma Vašingtonā atsākas Tuvo Austrumu miera sarunas.
Latvijas prezidents Andris Bērziņš pēc tikšanās ar Peresu norādīja, ka abas valstis turpinās centienus attīstīt sadarbību dažādās jomās. Piemēram, savstarpējās tirdzniecības apjomi pēdējos gados arvien pieauguši.
Savukārt Izraēlas prezidents uzsvēra, ka nākotne ir izglītībā, zinātnēs un tehnoloģijā. Viņš norādīja, ka Latvija un Izraēla ir mazas valstis, taču šādām valstīm ir liels attīstības potenciāls. „Esmu šeit atbraucis šeit mazu valstu vārdā, lai paziņotu, ka, kaut gan mēs varbūt arī paliksim mazas iedzīvotāju skaita un zemes platības ziņā, mēs tiešām grasāmies piedalīties jauna laikmeta celšanā, kas būs labāks visiem cilvēkiem. Laikmeta veidošanā bez naida, bez rasisma, bez antisemītisma. Neignorējot individuālu personu vajadzības. Jo šis ir ne tikai globalitātes, bet arī individualitātes laikmets. Es nedomāju, ka ir iespējams būt globālam, ja neesi atvērts un cieņas pilns, ja nenoraidi naidu, aizspriedumus un antisemītismu,” teica Peress.
Viņš atzina, ka Latvijā viņš ierodas ar dalītām vēsturiskām izjūtām, norādot, ka pirms 2. pasaules kara šeit plauka ebreju kopienas, bet tad ieradās nacisti. Lai pieminētu holokausta upurus, abu valstu prezidenti pēcpusdienā apmeklēja Rumbulas memoriālu, bet otrdien Ķīpsalā atklās Žana Lipkes memoriālu.
„Pēc savas neiedomājamās nežēlības ģenerāļa Jekelna organizētajā akcijā tika iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji. Jau 1940.gada 17.jūnijā Latvija bija zaudējusi savu valstiskumu un diemžēl vairs nevarēja aizstāvēt ne savus pilsoņus, ne arī citus šeit nonākušos kara upurus,” piemiņas brīdī Rumbulā sacīja Latvijas prezidents Andris Bērziņš.
„Šodien Latvija iestājas pret rasismu. Latvijas cilvēki ir sapratuši – uzaudzināt jaunu, tolerantu paaudzi iespējams tikai tad, ja drosmīgi skatās acīs pagātnes šausmām. Mēs cienām šos centienus. Mūsos ir sāpīgas atmiņas, taču mūsu dvēselēs pulsē liela cerība, ka vairs nav tālu tā diena, kad cilvēki viens pret otru izturēsies cilvēka cienīgi,” uz to atbildēja Izraēlas prezidents Peress.
Tajā pašā laikā Izraēlas prezidents uzsvēra, ka pagātne ir jāatceras, „bet nākotnē mums ir jātiek pāri [šīm] traģēdijām un holokaustam,” un galvenā uzmanība jāpievērš nākotnei. „Pagātni turēsim mūsu prātos, bet sirdīs turēsim nākotni. Mūsu un jūsu bērniem, visas pasaules bērniem. Ir pienācis laiks un iespēja celt labāku dzīvi visiem cilvēkiem,” norādīja Peress.
Izraēlas prezidents norāda, ka ebreju kopienu īpašumu restitūcija nav viņa vizītes galvenais iemesls. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas valdības dialogu ar ebreju kopienu šajā jautājumā un pauda pārliecību, ka izdosies rast sabalansētu risinājumu. Ļoti iespējams, ka ebreju īpašumu jautājumu Peress ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām pārsprieda aiz slēgtām durvīm, taču nevienā no publiskajām runām viņš restitūciju pat nepieminēja. Laiks atbildēm uz žurnālistu jautājumiem pirmdien nebija paredzēts. Tiesa, arī pirms vizītes - intervijā Latvijas Televīzijai - Izraēlas prezidents par šo jautājumu bija kodolīgs. „Restitūcija ir morāla problēma, kuru vajadzētu risināt, un es ceru, ka tā arī notiks. Taču pamatā mums tajā pašā laikā ir jāraksta jauna nodaļa mūsu vēsturē, kas būtu pozitīva un draudzīga,” saka Peress.
Peress ir Izraēlas prezidents kopš 2007. gada, bet vairāk nekā 60 gadus ilgās politiskās karjeras laikā bijis gan premjers, gan ieņēmis dažādus ministru amatus. Viņš ir dzimis vien aptuveni 100 km attālumā no Viļņas, tagadējā Baltkrievijas teritorijā. 30. gados Peress ieradās Telavivā, kas tolaik bija Palestīna, bet šobrīd Izraēlas otrā lielākā pilsēta. Pēc vizītes Latvijā viņš dosies uz Lietuvu, bet piektdien Peresam būs dzimšanas diena - viņam apritēs 90 gadi.
