Ceturtdien, 12.janvārī, “Delna” saņēma biroja atzinumu, kas ir atbilde uz “Delnas” 22.decembra iesniegumu, kurā vērsta uzmanību uz “Rīgas satiksmes” iepirkuma punktiem, kas “nesamērīgi ierobežo potenciālo pretendentu skaitu un samazina konkurenci”, informēja “Delna”.
“Delna” lūdza biroju pārbaudīt iepirkumu procedūru un nolikumā ietvertās prasības.
IUB atzinumā norādījis uz 17 precizējamiem punktiem, tajā skaitā uz nepieciešamību veikt vienu kopēju iepirkumu projektēšanai un autoruzraudzībai, kā arī lūdzis precizēt saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus un citus noteikumus.
«Delnas» vadītājs Jānis Volberts norādīja, ka nolikumā bija punkti, kas radīja aizdomas, ka pretendentu loks būtu sašaurināts.
Uzņēmuma «Rīgas satiksme» pārstāvis Viktors Zaķis apliecināja, ka iepirkumu uzraugu prasības pildīs un konkursu pārtrauks. Vienlaikus viņš pauda neizpratni par «Delnas» kā projekta partnera rīcību, jo organizācija pati bijusi līdzās konkursa noteikumu izstrādei, bet sākotnēji nav iebildusi un tvietā vēlāk aizmuguriski sūdzējusies iepirkumu uzraugiem.
Taču «Delnas» vadītājs Volberts atbild, ka «Rīgas satiksme» organizāciju ar iepirkuma specifikācijām nav iepazīstinājusi, nav arī dots laiks tās izskatīt, tāpēc nācies sūdzēties iepirkumu uzraugiem.
Jau ziņots, ka “Delna” uzrauga Skanstes tramvaja līnijas projektu, lai novērstu iespējamos korupcijas riskus. “Delna” sola aktīvi sekot kandidātu atlases procedūrai un piedalīties sarunās, ar mērķi nodrošināt, ka sarunu procedūrās ievēroti vienlīdzības un atklātības principi.
Rīgas domes iecerētā jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu. Iepriekš tika pieļauts, ka daļu maršruta varētu būvēt cauri Lielajiem kapiem, kas izraisīja lielu iedzīvotāju sašutumu. Vēlāk Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nostiprinājusi Lielo kapu aizsargājamo robežu līdz pat Senču ielas ietvei. Tas nozīmē, ka jaunā tramvaja līnija nedrīkstēs pārsniegt esošās ielas robežas.
Vērienīgā projekta kopējais attiecināmais finansējums ir nepilni 113 miljoni eiro. No šīs summas 96 miljoni eiro iecerēti no Kohēzijas fonda, savukārt pārējā daļa – vismaz nepilni 17 miljoni eiro - būs nacionālais finansējums, ieskaitot pašvaldību līdzekļus.