Sadaļas Sadaļas

Pašvaldību likums Saeimā: opozīcija norāda uz finansējuma trūkumu jauniem pašvaldību pienākumiem

Saeima ceturtdien, 22. aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauno Pašvaldību likuma projektu. "Par" balsoja 76 deputāti," pret" bija viens, bet atturējās - septiņi.

ĪSUMĀ:

  • Pašvaldību likums vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā.
  • Plānotas iedzīvotāju padomes 70 pagastos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1500.
  • No 2023. gada pašvaldībām jāparedz līdzdalības budžeta finansējums.
  • No 2024. gada katrā pašvaldībā ir jāizveido pašvaldības policija.
  • Pašvaldībā būs jāpamato ārkārtas sēdes rīkošana.
  • Opozīcijas deputāti norāda, ka nav paredzēts finansējums papildu funkcijām.

Ko paredz jaunais likums

Jaunais pašvaldību likumprojekts paredz skaidrāk noteikt tiesību normas, kā arī ir vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā, izteikušies likuma izstrādātāji - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). 

Jaunais likums paredz iedzīvotāju padomju izveidi apmēram 70 pagastos, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1500,

bet par padomju izveidi mazākos pagastos lems pašvaldība. Savukārt pilsētās padomes nav plānotas. Pagastu pārvalžu organizēšana jaunajā likumā atstāta pašvaldību ziņā.

No 2023. gada pašvaldībai iedzīvotāju padomju ieceru īstenošanai būs arī jāparedz līdzdalības budžeta finansējums. Minimālais obligātais slieksnis būs 0,1% no pašvaldības budžeta.

Izstrādātajā likumprojektā ministrija ieviesusi skaidras norādes par to, kādos gadījumos domē var sasaukt ārkārtas sēdes. Turklāt turpmāk ārkārtas sēžu nepieciešamība būs skaidri jāpamato, norādot konkrētas nelabvēlīgās sekas jautājuma izskatīšanas atlikšanai.

Likumprojektā arī norādīti konkrēti gadījumi, kad, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku, domes sēde var notikt attālināti. Šādu gadījumu paredzēšana jau likumā nodrošinātu iespēju, piemēram, sabiedrības drošībai steidzamu lēmumu nekavējošu izskatīšanu, ja konkrētajā pašvaldībā iestājas ārkārtas situācija vai valstī ir izsludināti pulcēšanās ierobežojumi. 

Tāpat paredzēta iespēja pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domē kolektīvo iesniegumu līdzīgi kā šobrīd iniciatīvas var iesniegt skatīšanai Saeimā.

Likums paredzēs arī paplašinātas publiskās apspriešanas iespējas par plānotiem projektiem. Savukārt kandidātu atlase uz amatiem pašvaldībā notiks atklātā konkursā, izņemot gadījumus, ja persona piekritusi pārcelšanai. No 2025. gada, pēc aiznākamajām pašvaldību vēlēšanām, pastiprinās arī amatu apvienošanas nosacījumus

Līdz 2024. gadam visos novados, kur to vēl nav, būs arī jāizveido pašvaldības policija. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju vēl būs jāprecizē iespējamā funkciju un finansējuma pārdale starp Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Ko domā deputāti

Opozīcijas deputāts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (Zaļo un  Zemnieku savienība (ZZS)) debatēs izstrādāto likumu nosauca par ideju savārstījumu. Pēc viņa teiktā, tajā ir arī labas lietas, bet to ir par maz, lai taisītu jaunu likumu. Viņš norādīja, ka likumu vajadzētu atgriezt valdībai pārstrādāt.

Parlamentārietis Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka dažādas likumā noteiktās lietas, kas saistītas ar sabiedrības līdzdalību, jau tagad ir spēkā. Viņš piekrita Valaiņa teiktajam, ka jaunais likums ir mēģinājums ierobežot pašvaldību brīvību.

Deputāte Inga Goldberga ("Saskaņa") vērsa uzmanību,

ka likums paredz dažādus papildu pasākumus, kas prasīs arī papildu līdzekļus, tomēr tādi nav paredzēti. 

Piemēram, nauda būs vajadzīga, lai izveidotu pašvaldības policiju tajās vietvarās, kur tās nav.

Arī deputāts Andris Kazinovskis piekrita, ka svarīgi ir atzīmēt nepieciešamību pēc finansējuma. Viņš gan aicināja balsot par likumu, lai to pilnveidotu Saeimas darba laikā. Deputāte Inese Voika ("Attīstībai/Par") debatēs uzsvēra, ka "likumam ir potenciāls pārveidot to, kā sevi pārvaldām", palielinot atklātību, kā arī sabiedrības līdzdalību.

Parlamentāriete norādīja, ka likums nemainīs pašvaldību darba kultūru, bet būs liels palīgs, lai pārmaiņas veicinātu.

Viņas partijas biedrs Mārtiņš Šteins savukārt uzsvēra, ka likums dos jaunas iespējas jauniešiem un nevalstiskajām organizācijām, jo iepriekš šī joma netika uztverta nopietni, bet jaunajā likumā īpaši izcelta. ir jaunu iespēju likums jauniešiem un nevalstiskajam sektoram. 

Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz līdz 28. maijam. Pašvaldību likuma projekts par likumprojektu atbildīgajā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Saeimā jāskata vēl otrajā un trešajā lasījumā. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī.

KONTEKSTS:

Valdība 4. martā lēma atbalstīt un nosūtīt izskatīšanai Saeimā jauno pašvaldību likumu. Jaunais likums mazināšot iespēju dažādi interpretēt un piemērot tiesību normas, jo tās būs skaidri noteiktas. Likums arī vērsts uz plašāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldību darbībā, iepriekš norādīja par pašvaldībām atbildīgais ministrs.

VARAM informēja, ka kopš likuma "Par pašvaldībām" pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā. Izmaiņas nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt