Gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija precīzāk definēja, kurš par kuriem mācību līdzekļiem maksā, samazinot vecāku atbildību. Secināts, - lai apmaksātu visu, ko no pašvaldībām prasa valsts, trūkst 10 miljoni latu. Pašvaldību savienības izglītības eksperte Olga Kokāne: „Ministrija pašlaik uzsver, ka grāmatas iegādās no valsts puses, tā tas nenotiek, un pašvaldības redz, ka par sešiem latiem uz vienu skolēnu pat atjaunot grāmatu fondu nevar. Piemēram, varētu atjaunot 9. klases angļu valodas grāmatas, bet - ja vajag arī matemātikas grāmatas vai vēl citas, naudas nepietiek.”
Katra pašvaldība aprēķinus veikusi pa savam, daļa iekļāvusi mācību grāmatas un darba burtnīcas, citas nē, jo uzskata, ka Izglītības ministrijas izstrādātais saraksts nav pilnīgs. Alūksnes izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča: „Mēs nezinām, cik maksā digitālie mācību līdzekļi, vai par to pieeju būs jāmaksā katrai skolai.”
Rēzeknes izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings: „Mūsu budžets tika pieņemts vēl pirms tiesībsarga draudu vēstulēm un ministrijas paziņojumiem. Šajā gadā mūsu budžets nemainīsies, un palielināt mēs viņu nevarēsim.”
Atbildīgā ministrija uzskata - skaidri nosakot atbildības, vecākiem būs jātērē gadā par 40 latiem mazāk, bet šī summa jāsedz pašvaldībai. Kopējās izmaksas uz 200 tūkstošiem skolēnu palielināsies par 8 miljoniem latu. Mācību gada otrajai pusei naudas nepieciešams vēl mazāk. Tāpēc arī ministrijas finanšu darba grupas vadītāja Zane Ozola uzskata, ka pašvaldību aprēķini par 10 miljoniem latu ir pārspīlēti: „Pašvaldībai likumā ir rakstīts - ja tā dibina skolu, tā ir atbildīga par tās pastāvēšanu no a līdz z. Ja pašvaldība nespēj, tad viņa nespēj. Tad vai nu viņiem jāapvienojas ar citu novadu vai jāmeklē citi priekšlikumi.”
Valsts arī jau šogad plāno uz pārbaudes laiku ieviest 10 līdz 20 skolās tā saukto vaučeru sistēmu. Tās pamatā ir aprēķini, ka viens skolēns gadā izmaksā 1500 līdz 2200 latu. Šī nauda, ko uz pusēm maksā valsts un pašvaldība, nonāktu skolā, kas pati varētu lemt par tās izlietojumu. Skolās, kur ir mazāk par 100 skolēnu, būtu citi nosacījumi. „Mēs sakārtosi mehānismu, lai nauda uz katru bērnu būtu vienlīdzīga, lai būtu vienlīdzīga izglītības pieejamība un lai ir skaidri redzams, no kā sastāv bērna izglītība: konkrētas pozīcijas ar konkrētām izmaksām. No tā veidojas galvojums. Pašlaik mēs nerunājam par papildus naudu, bet par naudas sistēmas mehānisma sakārtošanu,” skaidro Zane Ozola.
Pašvaldību savienība rēķina, ka kopējās izglītības izmaksas vienā gadā ir teju 600 miljoni latu. Ieviešot vaučerus, daļa mazo skolu var arī nespēt nodrošināt visu prasīto. Ministrija savus aprēķinus par to, vai un cik skolas izmaiņas nepārdzīvos, sola martā. Bet, risinot jautājumu par mācību grāmatu izmaksām, 2014. gadā par grāmatām valsts maksātu nevis septiņus, bet gan 14 latus.
