Arī par šo jautājumu otrdien sprieda Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komiteja sēdē, kurā pārrunāja ar bēgļu uzņemšanu saistītās problēmas.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte stāstīja, ka daudzām pašvaldībām nav pieejams dzīvojamais fonds, cilvēki stāv rindā pēc dzīvokļiem, piemērām, Rīgā tādu ir 4000. Ekonomikas ministrija pašlaik veido datu bāzi par iespējām izīrēt dzīvokļus un cilvēkiem piedāvās iespējas īrēt dzīvokļus brīvajā tirgū.
Ja būtu valsts atbalsta programma mājokļu renovācijai, iespējams, pašvaldības būtu gatavas tajā piedalīties un uzņemt bēgļus, sacīja Rudzīte.
PA norāda, ka pašvaldības ir atteikušās pārņemt no aģentūras 213 valsts īpašumā esošus neizīrētus dzīvokļus, par kuriem interesi nav izrādījuši arī potenciālie pircēji. Tam ir dažādi iemesli, tostarp šie mitekļi atrodas sliktā tehniskā stāvoklī vai attālākās vietās.
"Līdz šim publiski ir izskanējis, ka pašvaldībām nav kur izmitināt bēgļus. Valsts dzīvokļi varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem, vai arī pašvaldības tos var izmantot sociālo jautājumu risināšanai," norāda PA.
Tiesa gan, visi 213 dzīvokļi šim mēŗkim nederēs, atzina Privatizācijas aģentūras Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītājas vietniece Iveta Kamina.
Gandrīz puse dzīvokļu ir neapdzīvotajās mājās, šīs ēkas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Savukārt pārējie dzīvokļi ir mājās, kurās dzīvo cilvēki, bet atsevišķi dzīvokļi pieder valstij un nav izīrēti, šo dzīvokļu stāvoklis ir slikts, bet ne tik slikts, lai tajās nevarētu dzīvot, ar nelieliem kapitālieguldījumiem šos dzīvokļus varētu savest kārtībā.
LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Talsu mērs Aivars Lācarus gan otrdien sanāksmē norādīja, ka statistikā šie dzīvokļi ir, taču tam, ka šie dzīvokļi līdz šim nav pārņemti, visticamāk, ir savi iemesli.
"Nav jau tā, ka mēs neņemam dzīvoļus. Ne tikai dzīvokļus, bet arī citus īpašumus, ko mēs redzam, ka varam labāk sakārtot, apsaimniekot un tā tālāk. Tā tas nav, mēs to ņemam. Saprotiet, situācija ir tieši tāda pati kā ar lietotām automašīnām - ja automašīnas bilances vērtība ir mazāka par to remontu, kas tur ir jāiegulda, tad šī automašīna ir jānoraksta, tur nedrīkst neko ieguldīt.
Ar dzīvokļiem ir precīzi tas pats. Ja tas dzīvoklis atrodas ēkā, kas drīzāk ir nojaucama, tad mēs neesam gatavi ne pārņemt, ne kaut ko guldīt iekšā," teica Lācarus.
Pēc viņa sacītā, drīzāk būtu jārunā par to, lai šos dzīvokļus nojauktu vai citādi likvidētu. "Protams, ja skatās tikai uz statistiku, tad, protams, tādā veidā var izdarīt nelielu spiedienu uz pašvaldībām, sakot: "paņemiet tos graustus"," teica Lācarus, norādot, ka no kara bēgošos cilvēkus nebūtu pieņemami izmitināt šādos mitekļos.
LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas kārtējā sēdē otrdien arī nolasīts apkopojums par pašvaldībām aktuālo informāciju bēgļu uzņemšanu Latvijā. Piemēram, vietvaru pārstāvji informēti, ka darbu un arī mājokli bēgļiem meklēs mentors. Pagaidām gan nav skaidrs, vai mentors to darīs brīvprātīgi vai arī par savu darbu saņems samaksu.
Tāpat ir daudz jautājumu par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu bēgļiem.
Tā kā Latvijā ģimenes ārsti lielākoties ir sievietes, tad netiek izslēgts, ka Latvijā iebraukušajiem bēgļiem - stiprā dzimuma pārstāvjiem - var būt iebildumi, ka viņus izmeklē daiļā dzimuma pārstāve.
Daudzus neskaidros jautājumus plānots kliedēt jaunnedēļ, kad par bēgļu uzņemšanas jautājumiem atbildīgā Iekšlietu ministrijas darba grupa nāks klajā ar pilnīgāku plānu.
Arī Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors apgalvo, ka sociālie darbinieki, palīdzot dienesta klientiem meklēt dzīvesvietu, paļaujas tikai uz privāto īres tirgu – brīvu valsts vai pašvaldības dzīvokļu galvaspilsētā faktiski neesot.
Ja PA kaut ko Rīgai piedāvātu, šādu iespēju izskatītu, sacīja Moors.
Tomēr Privatizācijas aģentūras pārstāve Kamina norāda, ka brīvi valsts dzīvokļi ir gan Rīgā, gan vairākos novados. Turklāt novados pašvaldības tos nepārņem, jo apgalvo, ka tām nav ko tajos izmitināt, stāstīja Kamina.
Rūjienas novadā, piemēram, ir māja ar 18 dzīvokļiem, no kuriem tikai četri ir izīrēti, norādīja Kamina, stāstot, ka šajā mājā var ierīkot apkuri un pēc kosmētiska remonta varētu izmitināt cilvēkus.
Līdzīga situācija ir arī kādā daudzdzīvokļu mājā Viesītes novadā – divpadsmit brīvi dzīvokļi, taču nav apkures katla. Privatizācijas aģentūra uzskata – šie gadījumi pierādot, ka, valstij un pašvaldībām ir jāmeklē risinājumi, ko darīt ar šobrīd neizmantoto valsts dzīvojamo fondu, un diskusija par bēgļiem šo lietu ir aktualizējusi.
Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai.
Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nesis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības (ES) patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
