Novadi – šķirties vai dzīvot kopā?

Jau pirms novadu reformas 2008. gadā daži pagasti apvienojās, lai iegūtu valdības solīto apvienošanās naudu infrastruktūras uzlabošanai – 200 000 latu. Šo iespēju izmantoja arī tādi , kuri jau pēc apvienošanās saprata, ka jāatkāpjas, un mēģināja atdalīties no jaunizveidotā novada.

Taču tas izdevās tikai Rojas novadam. Tas 2010. gadā sadalījās, un Mērsraga novads un Rojas novads atsāka patstāvīgu dzīvi. Sākotnējā apvienošanās ideja pieder toreizējam Rojas pagasta vadītājam Jānim Žoludam. „Tas motīvs bija burkāns – tā nauda. 200 000 vienam un otram pagastam. Mērsraga vadītājs Neilands savā laikā teica, ka it kā to naudu viņam nevajag, bet mums vajadzēja, lai sakārtotu infrastruktūru – pirmkārt, sociālā dienesta ēku un savu, domes ēku," saka Žoluds.

Iedzīvotājus par apvienošanos neaptaujāja. Par šķiršanos gan bija jārīko iedzīvotāju aptauja un jālemj jaunizveidotā Rojas novada domes sēdē. Mērsradznieki, kuri bija raduši saimniekot taupīgāk, kuriem bija spēcīgāka osta, saprata, ka būs jādalās ar rojēniešiem. Bet tie finanses gribēja kārtot savā labā. Tā kā no viņiem domē bija vairāk deputātu, tas pirmajos kopdzīves mēnešos tas arī izdevās.

Mērsradzniekiem tas nepatika. „Viņi teica, ka bērnudārzu te likvidēs, skolu pārcels uz Roju. Es paskatījos budžetā: Mērsragam jau nekas nebija paredzēts. Paredzēta bija autobusu pietura, tas bija viss. Vairāk nekā te nebūtu bijis,” saka mērsradznieks Jānis Ņikitovs.

Mērsragam Saeimā ietekmīgi cilvēki

Rojas novada dome, ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas pārliecinošus rezultātus – vērsās pie Saeimas deputātiem. Lai novads tiktu sadalīts, jālemj tā deputātiem. Kurzemnieki vērsās pie novadniecēm – deputātēm Ingrīdas Circenes un Annas Seiles.

Nozīme bija arī tam, ka liela ietekme toreizējā Saeimā bija Rīgas Brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa sakariem ar partiju LPP /LC. Loginovs kā dzīvesvietu ir deklarējis Mērsragu, tur ir viņa īpašumi, joprojām viņš ir Mērsraga ostas valdes loceklis. „Tas, ka mēs esam atvienojušies atsevišķi, pareizāk nevar būt. Bet to izdarīja cilvēks, kam ir teikšana – Loginovs,” saka Žoluds.

Loginovs redz pamatojumu savai rīcībai. „Man loģiski šķiet, kas nevajadzēja apvienoties. Tas, ka vajadzēja sadalīties, ir skaidrs. Tāpēc, ka Rojas deputātiem bija daudz vairāk balsu nekā Mērsragam, un tad, kad notika budžeta sadalīšana, bija skaidrs, ka rojenieki balsos par sev interesējošiem jautājumiem, kas tā arī notika. Kāpēc Rojas deputātiem balsot par ceļu remontu Mērsragā? Nevar būt divi novadi kopā, kuri savā starpā konkurē. Es arī toreiz to cilvēkiem stāstīju,” norāda Loginovs.

Pēc sadalīšanās novadu vadītāji apmierināti, iedzīvotāji – ne visi

Mērsraga iedzīvotāji pēc šī procesa ir gan daļēji apmierināti, gan ļoti neapmierināti, jo uzskata, ka kopā saimniekot varētu taupīgāk. Savukārt rojenieki nav jutuši jelkādas pārmaiņas no pašvaldības peripetijām. Bet Rojas tagadējā novada vadītāja Eva Kārkliņa uzskata, ka Roja no atdalīšanās ir ieguvēja. Nekas nesot zaudēts. Atšķirībā no Mērsraga te esot saglabātas kultūras tradīcijas. Ja smalki skaitot santīmus, varot pastāvēt arī mazs novads. Pabalstus trūcīgie te prasa maz, jo pašvaldība šiem cilvēkiem piešķir zemi mazdārziņiem, kur audzēt dārzeņus. Neesot gan godīgi, ka, pretendējot uz Eiropas naudu, jābūt attīstības centriem, bet nomales to nesaņem.

Savukārt Mērsragā liels atbalsts ir spēcīgā osta, kā arī zivju pārstādes uzņēmumi, kuri savu produkciju eksportē. Abos novados samērā maz bezdarbnieku, bet arī no šejienes aizbraukuši uz ārzemēm.

Alojai un Staicelei šķirties neļauj

Nesaskaņas sākās arī Alojas novadā, kuram 2008. gadā pievienoja Staiceli. „Parādi diriģējuši” alojieši, Staiceles deputāti jutās noniecināti. Savukārt Alojas uzņēmējs un deputāts Valdis Bārda norāda uz Staiceles atšķirīgo attīstības virzienu – tūrismu, kas krīzes laikā jaunizveidoto Alojas novadu novedis līdz līdzekļu lūdzēja lomai.

Agrāk Aloja spējusi attīstīties veiksmīgāk – tajā bijuši vairāki uzņēmumi. „Alojas novadā tika veikta gan ūdensvada un kanalizācijas rekonstrukcija, gan uzturēti pietiekoši labā stāvoklī ceļi, kas nav Staicelē, un līdz pat šim brīdim ir diezgan bēdīgi tas viss. Ja novada veidošanas plāns bija, lai atbalstītu mazos pagastus un izveidotu līdzvērtīgu attīstību, tad šeit tas nav sanācis,” saka Bārda. „Staicelē nav bijusi pareiza resursu izvietošana. Joprojām stāv nepabeigta būve – Stārķu pils, par kuru bija tiesas process un kur tika ielikta nauda. Pēc tiesvedības notika Staicelē finanšu izlīdzināšana,” uzskaita Bārda.

Atšķirīgās attieksmes skaidrojums

Mērsraga un Rojas gadījumā Saeima ļāva atdalīties, Alojas un Staiceles – nē. Iemesls ir politikā – Mērsragam bija lobijs Saeimā – gan mērsradznieks, LPP/LC pietuvinātais Loginovs, gan toreizējās deputātes Circene un Seile. Kad Staicele vēlējās būt šķirta no Alojas, jau bija nākamās Saeimas sastāvs, un likuma grozījumu iesniedzēji bija opozicionāri – ZZS un Saskaņas centra deputāti. Saeima par šķiršanu nenobalsoja.

Tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir izstrādāts likumprojekts, kurš paredz lielāku novadu izveidi. Speciālisti paredz, ka tas izraisīs lielu pretestību no visām iesaistītajām pusēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti