JKP vēlēšanās ieguva 4,35% un neiekļuva EP. Kudors pauda, ka ar rezultātu partija ir apmierināta. Šādi rezultāti esot skaidrojumu ar nelielo finansējumu, kurus JKP varēja atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācijai, skaidroja Kudors. "Esam gandarīti par to, kā darbojās komanda un cilvēki pašaizlīdzīgi strādāja," teica Kudors.
Savukārt JKP politiķis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka partijai būs daudz kas jāvērtē. "Mēs nebijām agresīvi šajā kampaņā. Krievi balso par [Nilu] Ušakovu, lai ko viņš darītu, bet latvieši - par [Valdi] Dombrovski un [Robertu] Zīli. Latvijas politikā ir daudzas ielaistas slimības," norādīja Bordāns.
Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Edvards Smiltēns, kura partija saņēma 4,98% vēlētāju atbalstu, netikšanu pāri 5% barjerai skaidroja ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Smiltēns arī atzīmēja, ka daudzi cilvēki nevarējuši nobalsot dažādu ar vēlēšanām saistītu ķibeļu dēļ, taču nevarēja pateikt, vai no LRA puses būs kāda rīcībai, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus. Smiltēns uzsvēra, ka LRA uzvedīsies ļoti atbildīgi un centīsies situāciju juridiski noskaidrot.
“Progresīvo” līderis Roberts Putnis atzina, ka vēlēšanu rezultāts vērtējams kā zaudējums, jo partija cerēja, ka spēs mobilizēt savus vēlētājus, ņemot vērā, ka “Progresīvo” vēlētājiem ir svarīgi Eiropas jautājumi. Tomēr partija ieguva mazāk vēlētāju balsu nekā Saeimas vēlēšanās, un tas ir zaudējums.
Putnis rezultātus skaidroja ar spēcīgo konkurenci, jo, viņaprāt, “Jaunajai Vienotībai”, “Saskaņai” un Nacionālajai apvienībai “arī bez kampaņas būtu labs rezultāts, tā kā šīs partijas EP virzīja spēcīgas personības. Turklāt trīs mandātus ieguva “Saskaņa” un Krievu savienība, kas palielina konkurenci pārējām partijām.
Savukārt Latvijas Radio Roberts Putnis atzina, ka varētu atkāpties no partijas vadītāja amata, jo pusotru gadu strādāja brīvprātīgi bez atalgojuma, un ir jautājums, vai to varēs turpināt un vai viņam ir atbalsts partijā, ņemot vērā to, ka divās vēlēšanās pēc kārtas – Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās – partija nesasniedza mērķi iegūt mandātus.
“KPV LV”, kas vēlēšanās ieguva 0,9% vēlētāju atbalstu, EP deputāta kandidāts Kaspars Ģirģens LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka partijai tā bija laba pieredze, daudz jaunu kandidātu parādīja sevi un varētu turpmāk iekļauties pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.
Mēs esam jauni kandidāti, kuriem vēl jākrāj pieredze, jāanalizē kļūdas, ko pieļaujam, atzina Ģirģens. Viņš arī piebilda, ka partijai nav “budžeta, ko varētu ieguldīt un izcelt sevi saulītē”.
Kritiskus vārdus vēlēšanu norisei veltīja arī ZZS pārstāvis Armands Krauze. Viņš vēlēšanas nosauca par haosu, kas pazemināja vēlētāju aktivitāti. "Tā nu pretvalstiskie spēki ir ieguvuši vietas. Iekšlietu ministrs ir atbildīgs par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes [jautājumiem], sakari starp iecirkņiem jānodrošina [Tālim] Linkaitam," klāstīja Krauze. ZZS gan pagaidām neplāno apstrīdēt vēlēšanas.
12,4% ieguvušās partijas "Attīstībai/Par!" līdere Baiba Rubesa tikmēr pateicās vēlētājiem, kas izvēlējās atdot balsi par šo spēku. "Esam apmierināti ar rezultātiem. Mēs strādāsim kopā ar "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību," teica Rubesa.
"Attīstībai/Par!" vēlēšanās ieguva 12,42% vēlētāju atbalstu.
KONTEKSTS:
EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība”, par kuru nobalsoja 26, 24% vēlētāju. No šī sarakstā EP ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete. Arī “Saskaņa” ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, un EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Par NA šogad nobalsoja 16,4%. No NA EP ievēlēti EP deputāti Roberts Zīle un kultūras ministre Melbārde. Tāpat EP iekļuva arī Latvijas Krievu savienība, kuru atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka. Šoreiz EP būs arī “jaunpienācējs” - pirmo reizi EP startēja un iekļuva “Attīstībai/Par!”, par kuru nobalsoja 12,42%, un ievēlēts ir Ījabs.
