Rīta Panorāma

Kā vēlēšanu rezultātus vērtē eksperti?

Rīta Panorāma

Telefonsaruna ar Tatjanu Ždanoku

Telefonsaruna ar Andi Kudoru

Neveiksmes EP vēlēšanās partijas skaidro ar nelielo kampaņas finansējumu un konkurenci

Jaunā konservatīvā partija (JKP) analizēs Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus, lai izvērtētu iegūto pieredzi un pārgrupētos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja saraksta līderis, drošības eksperts hibrīddraudu jautājumos Andis Kudors.

JKP vēlēšanās ieguva 4,35% un neiekļuva EP. Kudors pauda, ka ar rezultātu partija ir apmierināta. Šādi rezultāti esot skaidrojumu ar nelielo finansējumu, kurus JKP varēja atvēlēt priekšvēlēšanu aģitācijai, skaidroja Kudors. "Esam gandarīti par to, kā darbojās komanda un cilvēki pašaizlīdzīgi strādāja," teica Kudors.

Savukārt JKP politiķis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādīja, ka partijai būs daudz kas jāvērtē. "Mēs nebijām agresīvi šajā kampaņā. Krievi balso par [Nilu] Ušakovu, lai ko viņš darītu, bet latvieši - par [Valdi] Dombrovski un [Robertu] Zīli. Latvijas politikā ir daudzas ielaistas slimības," norādīja Bordāns.

Arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) līderis Edvards Smiltēns, kura partija saņēma 4,98% vēlētāju atbalstu, netikšanu pāri 5% barjerai skaidroja ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Smiltēns arī atzīmēja, ka daudzi cilvēki nevarējuši nobalsot dažādu ar vēlēšanām saistītu ķibeļu dēļ, taču nevarēja pateikt, vai no LRA puses būs kāda rīcībai, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus. Smiltēns uzsvēra, ka LRA uzvedīsies ļoti atbildīgi un centīsies situāciju juridiski noskaidrot.

“Progresīvo” līderis Roberts Putnis atzina, ka vēlēšanu rezultāts vērtējams kā zaudējums, jo partija cerēja, ka spēs mobilizēt savus vēlētājus, ņemot vērā, ka “Progresīvo” vēlētājiem ir svarīgi Eiropas jautājumi. Tomēr partija ieguva mazāk vēlētāju balsu nekā Saeimas vēlēšanās, un tas ir zaudējums.

Putnis rezultātus skaidroja ar spēcīgo konkurenci, jo, viņaprāt, “Jaunajai Vienotībai”, “Saskaņai” un Nacionālajai apvienībai “arī bez kampaņas būtu labs rezultāts, tā kā šīs partijas EP virzīja spēcīgas personības.  Turklāt trīs mandātus ieguva “Saskaņa” un Krievu savienība, kas palielina konkurenci pārējām partijām.

Savukārt Latvijas Radio Roberts Putnis atzina, ka varētu atkāpties no partijas vadītāja amata, jo pusotru gadu strādāja brīvprātīgi bez atalgojuma, un ir jautājums, vai to varēs turpināt un vai viņam ir atbalsts partijā, ņemot vērā to, ka divās vēlēšanās pēc kārtas – Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās – partija nesasniedza mērķi iegūt mandātus.

Roberts PutnisLauris Zvejnieks
    Līdz pašvaldību vēlēšanām partiju gada “izaicinošs laiks”, lai izbūvētu reģionālo tīklu, ko bez platformas ir grūti izdarīt, atzina Putnis. Viņš gan uzsvēra, ka partija nav projekts vienam mērķim, tā turpinās darboties, jo ir laba komanda, un tā nav partija, kas atkarīga no viena cilvēka.

    “KPV LV”, kas vēlēšanās ieguva 0,9% vēlētāju atbalstu, EP deputāta kandidāts Kaspars Ģirģens LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka partijai tā bija laba pieredze, daudz jaunu kandidātu parādīja sevi un varētu turpmāk iekļauties pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

    Mēs esam jauni kandidāti, kuriem vēl jākrāj pieredze, jāanalizē kļūdas, ko pieļaujam, atzina Ģirģens. Viņš arī piebilda, ka partijai nav “budžeta, ko varētu ieguldīt un izcelt sevi saulītē”.

    Kritiskus vārdus vēlēšanu norisei veltīja arī ZZS pārstāvis Armands Krauze. Viņš vēlēšanas nosauca par haosu, kas pazemināja vēlētāju aktivitāti. "Tā nu pretvalstiskie spēki ir ieguvuši vietas. Iekšlietu ministrs ir atbildīgs par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes [jautājumiem], sakari starp iecirkņiem jānodrošina [Tālim] Linkaitam," klāstīja Krauze. ZZS gan pagaidām neplāno apstrīdēt vēlēšanas.

    12,4% ieguvušās partijas "Attīstībai/Par!" līdere Baiba Rubesa tikmēr pateicās vēlētājiem, kas izvēlējās atdot balsi par šo spēku. "Esam apmierināti ar rezultātiem. Mēs strādāsim kopā ar "Jauno Vienotību" un Nacionālo apvienību," teica Rubesa.

    "Attīstībai/Par!" vēlēšanās ieguva 12,42% vēlētāju atbalstu.

    KONTEKSTS:

    EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi premjera Krišjāņa Kariņa pārstāvēta “Jaunā Vienotība”, par kuru nobalsoja  26, 24% vēlētāju. No šī sarakstā EP ievēlēti Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un EP deputāte Sandra Kalniete.  Arī “Saskaņa ieguva divus pārstāvjus EP – par to nobalsoja 17,45%, un EP ievēlēti partijas līderis, atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).

    Par NA šogad nobalsoja 16,4%. No NA EP ievēlēti EP deputāti Roberts Zīle un kultūras ministre Melbārde. Tāpat EP iekļuva arī Latvijas Krievu savienība, kuru atbalstīja 6,24%, un ir ievēlēta partijas līdere Tatjana Ždanoka.  Šoreiz EP būs arī “jaunpienācējs” - pirmo reizi EP startēja un iekļuva “Attīstībai/Par!”, par kuru nobalsoja 12,42%, un ievēlēts ir Ījabs.

    Ievēlētie deputāti
    Valdis Dombrovskis

    Jaunā VIENOTĪBA

    • 88959
    • 2570
    Deputāta profils
    Sandra Kalniete

    Jaunā VIENOTĪBA

    • 60338
    • 6993
    Deputāta profils
    Nils Ušakovs

    "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

    • 69139
    • 1812
    Deputāta profils
    Andris Ameriks

    "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

    • 19041
    • 3623
    Deputāta profils
    Roberts Zīle

    Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

    • 54883
    • 1870
    Deputāta profils
    Dace Melbārde

    Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

    • 15399
    • 7626
    Deputāta profils
    Ivars Ijabs

    Attīstībai/Par!

    • 34394
    • 2441
    Deputāta profils
    Tatjana Ždanoka

    "Latvijas Krievu savienība"

    • 18098
    • 739
    Deputāta profils
    Vēlēšanu rezultāti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti