Cietušās puses pārstāvis Jānis Rozenbergs tiesai lūdza turpmāk lietu skatīt slēgtās sēdēs, jo lietā esošie materiāli satur komercnoslēpumu.
Viņš atzīmēja, ka Poikāns apsūdzēts arī par komercnoslēpuma neatļautu iegūšanu no bankas "AB.LV". Viņš atgādināja, ka pirmās instances tiesa šo lietu skatīja slēgtās sēdēs, tāpēc tas attiecināms arī uz šo instanci.
Rozenbergs skaidroja, ka apsūdzētā rīcībā nonākušais datu kopums, kā arī dokumenti būtu uzskatāmi par komercnoslēpumu un "AB.LV" nevēlējās, lai ziņas par šo datu klāstu nonāktu apsūdzētā rīcībā.
Apsūdzētais Ilmārs Poikāns jeb Neo Rozenberga lūgumu neatbalstīja.
Jau vēstīts, ka "AB.LV" banka un prokurore pārsūdzējusi Rīgas Centra rajona tiesas (tagad Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa) spriedumu attaisnot Neo jeb Ilmāru Poikānu.
Bankas pārstāvji tiesas lēmumu pārsūdzējuši 27.jūnijā. Bankai iepriekš piemērots cietušā statuss. Tiesas sēdes iepriekš notika slēgti, lai nepieļautu iespēju, ka tiek izpausts komercnoslēpums. Vienlaikus apsūdzētā puse pauda, ka lietas skatīšana slēgtās sēdēs ir nepamatota.
Prokuratūra iepriekš paudusi uzskatu, ka Poikāns, būdams reģistrēts kā lietotājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā, veicis nelikumīgu datu lejupielādi ar fizisko personu datiem, kā arī neatļauti ieguvis VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas elektroniskos dokumentus.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" 2010.gada februāra vidū ziņoja, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā atrasts drošības caurums, pa kuru triju mēnešu laikā nezināmas personas ieguvušas apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apmērā.
Faktu, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā bijusi milzīga datu noplūde, "De facto" uzzināja no cilvēku grupas, kas sevi dēvēja par "Ceturtās atmodas tautas armiju" ("4ATA"). Vēlāk tās pārstāvis, kurš sevi dēvēja par Neo, regulāri internetā publicēja dažādu iestāžu algu sarakstus.
Policija pēc tam sāka kriminālprocesu un tā ietvaros aizturēja Poikānu, kurš atzinās, ka viņš ir Neo.
Policija veica kratīšanu arī televīzijas žurnālistes dzīvesvietā un atsavināja viņas datora ārējo cieto disku un vairākas flešatmiņas, par ko tika iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Policija atsavināja žurnālistes personīgo datoru un tādējādi ieguva ziņas arī par žurnālistes informācijas avotiem.
