Dienas ziņas

Mikolajivā noslēgusies 54 stundu komandantstunda

Dienas ziņas

ASV aizsardzības ministra L. Ostina vizīte Latvijā

Mūžībā devies bijušais Valsts policijas priekšnieks I. Ķuzis

Mūžībā devies bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis

Otrdien, 9. augustā, pēc cīņas ar smagu slimību 60 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis (04.05.1962.–09.08.2022.), liecina Valsts policijas ieraksts sociālajos tīklos.

Ints Ķuzis dzimis 1962. gada 4. maijā Tukumā, kur arī sāka savu karjeru policijā teju 40 gadu garumā, ieņemot vairākus augstus amatus un sniedzot būtisku ieguldījumu Valsts policijas attīstībā un Latvijas sabiedrības drošībā.

Ķuzis dienesta gaitas uzsāka 1982. gadā kā Jelgavas rajona iekšlietu daļas milicis un faktiski jau savas karjeras sākumā, 1996. gadā, kļuva par Tukuma rajona policijas daļas priekšnieku. Savukārt no 1999. gada ieņēmis vairākus vadošus amatus Rīgas pilsētas Galvenajā policijas pārvaldē, vadot gan Rīgas Kriminālpolicijas pārvaldi, gan pašu Rīgas policijas pārvaldi. 

Laikā no 2011. gada līdz 2020. gadam Ķuzis bija Valsts policijas priekšnieks, kļūstot par ilggadēju iestādes vadītāju.

Šajā laikā pārvarēti gan izaicinājumi, gan likti pamati Valsts policijas attīstībā un nākotnes veidošanā, norādīja policijā.

Dienesta laikā Ķuzis saņēmis 37 apbalvojumus, tostarp 2011. gadā par nopelniem Latvijas labā saņēmis Viestura ordeni (1. šķira) un iecelts par Ordeņa lielkrusta komandieri. 2009. gadā Ķuzim piešķirta policijas ģenerāļa dienesta pakāpe.

2020. gadā – pēc gandrīz 40 gadu dienesta iekšlietu struktūrās – viņš atstāja amatu. "Es ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka esmu pildījis šos pienākumus pēc labākās sirdsapziņas. Un, lai dzīvē atvērtu jaunu lappusi, jāaizver šī lappuse," aizejot, no dienesta, toreiz teica Ķuzis.

Valsts policijā Ķuzis vienmēr būs savējais.

"Ints bija līderis, viņš mācēja motivēt cilvēkus. Ints spēja cilvēkiem piedot, dzīves gājumā var būt dažādi, bet ir jāspēj piedot," pastāstīja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins.

Pirms diviem gadiem Ķuzim tika konstatēta ļaundabīga slimība, taču, ja vien nebija slimnīcā, viņš vienmēr piedalījās Rīgas domes sēdēs, jo bija pašvaldības deputāts, – arī pēdējā sēdē pirms divām nedēļām.

"Goda vīrs un ar milzu dzīvessparu. Gāja problēmām pa priekšu un vairījās, ja viņam kāds slimības dēļ gribēja dot atlaides," pastāstīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība").

Un par to, ka nekad nedrīkst padoties, Ķuzis runāja arī savā pēdējā lielajā intervijā: "Darbs policijā iemācīja pastāvēt par sevi un pirmkārt cīnīties par sevi."

Ķuzim tika atklāts aizkuņģa dziedzera vēzis trešajā stadijā. Ķuzis šo slimību salīdzināja ar "klusējošo slepkavu", jo aizkuņģa dziedzera vēzi bieži vien atklāj pārāk vēlu, kad cilvēku vairs nav iespējams glābt.

"Iespējams, jums dzīvot atlicis vien pāris mēnešus." Tādu slēdzienu no ārstiem pirms diviem gadiem izdzirdēja Ķuzis. Viņš nesen bija kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču darba vietā bija jādodas uz slimnīcu. "Esmu pieradis visu uztvert kā faktu, bez emocijām," sarunā Latvijas Televīzijas rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" pēcāk atzina ģenerālis Ķuzis.

Viņš sprieda, ka saslimšana, iespējams, bija sekas gadu desmitiem uzkrātajai spriedzei policista darbā.

"40 gadi pavadīti policijā, no kuriem pēdējie padsmit bijuši augstākajos amatos. Tas nepārtrauktais stress, krīzes situāciju pārvarēšana...

Policija ir tā, kas iet cauri, teikšu tieši, visiem sūdiem, un es kā augstākā amatpersona biju tas, kas par to visu atbildēja. Es visu to laidu sev cauri," intervijā žurnālam "Kas Jauns" stāstīja Ķuzis.

"Tas ir kā ar dzeršanu – atmest nevar. Un, ja nomet vienā dienā, var rasties problēmas. Laikam tā arī bija ar mani. 2020. gada februārī aizejot no darba policijā, nekas neliecināja, ka man varētu būt kādas veselības problēmas. Kad iesaistījos savā nākamajā dzīves etapā – politiskajā darbībā Rīgas domē –, arī tad viss bija kārtībā. "Tas" izlīda tikai pēc laika."

Slimība ļoti mainīja arī viņa ārējo izskatu: agrāk Ķuzis svēris pat 150 kg, bet pēc saslimšanas svēra uz pusi mazāk. Viņš stāstīja, ka paziņas uz ielas viņu vairs neatpazina, gāja garām kā svešiniekam.

Taču viņš nevis krita izmisumā, bet gan centās cīnīties un pārvarēt slimību. Ķuzis atzina, ka palīdzējis bērnībā gūtais rūdījums, jo viņš mācījies Kandavas internātskolā un reti bijis mājās.

Dienestu Padomju armijā Ķuzis izgājis Ukrainā, Hersonas apgabalā, bet pēc dienesta viņu pierunāja uzsākt darba gaitas Tukuma milicijā, kur Ķuzis sākumā nodarbojies ar ieslodzīto apsardzi. Viņš pabeidza milicijas skolu un 1985. gadā sāka strādāt kā kriminālmeklēšanas inspektors Tukumā.

Ķuzim spilgtā atmiņā bija palikusi viņa pirmā lieta: Smārdes pagastā bija izdemolēts sporta laukums.

"Priekšnieks teica: "Lūk, Ķuzi, tev lieta, paskatīsimies, ko tu izdarīsi!" Biju mācījies teoriju, ka noziedzniekam ir jāatgriežas notikuma vietā. Šķiet, Smārdē dzīvoju kādu nedēļu. Man neviens palīgā nenāca. To lietu atklāju," intervijā "LV portālam" stāstīja Ķuzis.

"Atceros, kādas tās bija sajūtas: tu pilnīgi lido! Tāpēc vienmēr saku, ka kriminālizmeklētājam ir divas algas: viena, kas iekrīt maciņā, bet otra – sajūtas, kad atklāj lietu. Tās ir fantastiskas, tās ļoti iedvesmo, un tad šķiet, ka viss ir iespējams."

Ķuzis uzsvēra, ka nekad nav bijis karjerists, bet savā profesijā visu sasniedzis paša spēkiem.

Kad viņš mācījies milicijas skolā, bieži tika pieminēts krievu karavadoņa Aleksandra Suvorova teiciens "Slikts tas zaldāts, kas negrib kļūt par ģenerāli!". Ķuzis savā karjerā izgāja visu ceļu no ierindas miliča līdz pat Valsts policijas priekšnieka postenim un policijas ģenerāļa pakāpei.

Pēc aiziešanas no dienesta policijā Ķuzis intervijā žurnālam "Privātā Dzīve" jokoja, ka arī Rīgas domē kolēģi viņu uzrunā par "ģenerāļa kungu".

"Ģenerālis ir augstākā dienesta pakāpe, taču Latvijā tas vairāk ir kā tituls, kā simbols. Ģenerālis tu biji un paliec. Tas ir uz mūžu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt