Ciematiem, kuru iedzīvotāju skaits ir virs 5000, būs pienākums pieteikties Ministru kabinetā pilsētas statusa saņemšanai. Kā pirmajām šo prasību vajadzēs izpildīt Mārupei, Ķekavai un Ādažiem.
Pašvaldības, uz kurām jaunā norma attieksies, pauž bažas, ka statusa maiņa tām uzlikts jaunus pienākumus, bet neatrisinās attīstības jautājumus, piemēram, bērnudārzu pieejamību.
“Mainīt nosaukumu nosaukuma pēc nav vērts, šeit jau viss ir. Vai pilsētas statusa piešķiršana ko mainīs? Noteikti ne,” saka Ķekavas novada domes deputāte Viktorija Baire.
“Statusa maiņu no ciema uz pilsētu – mēs to nepieņemam. Un arī uzņēmēji teica, ka ieguvumus neredz. Mēs īpašu jēgu neredzam,” saka Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (Zaļo un zemnieku savienība).
Ādažos dzīvo sešarpus tūkstoši iedzīvotāju. Un novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība) ir pārliecināts, lai kvalitatīvi sagatavotos statusa maiņai, ar atvēlēto gadu būs par maz. Tāpat viņš norāda, ka šobrīd esot daudz nezināmā.
“Mēs neredzam nekādus ieguvumus.
Un mums pat nav skaidrs, vai mēs uz Eiropas Savienības fondiem pretendēsim kā lauku teritorijas vai kā attīstības centri.
Mēs lecam nezināmajā, nezinot, vai nedarīsim pāri saviem iedzīvotājiem,” saka Sprindžuks.
Kā komisijas sēdē norādīja deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), būtu tikai loģiski, ka minētie ciemati, kas jau faktiski kļuvuši par pilsētām, šo statusu nostiprinātu arī oficiāli. Iedzīvotāji tikai iegūšot, jo mainītos pašvaldības pienākumi pret iedzīvotājiem attiecīgajā teritorijā.
Opozīcija sēdē pauda bažas, vai statusa maiņai būs gatava arī valsts pārvalde, kurai būs jānodrošina daudz plašāka pakalpojumu pieejamība. “Tas prasa gatavību pašai valsts pārvaldei un pat vairāk nekā pašvaldībām,” norāda Saeimas komisijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība).
“Pilsēta ir apdzīvota vieta, kura ir noteiktā attāluma no citas pilsētas. Bet par Mārupi - kā tas būs, ja pilsēta būs Mārupe? Valstspilsēta Rīga un blakus pilsēta Mārupe,” norāda Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāte Regīna Ločmele ( “Saskaņa”).
Plānots, ka ciematu pārtapšana par pilsētām notiks nākamā gada jūnija beigās.
KONTEKSTS:
Martā Saeima otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu. Pirms galīgā lasījuma politiķi vienojās par lielo pilsētu pārdēvēšanu par valstspilsētām. Reformā iecerēts pašvaldības definēt trīs kategorijās: valstspilsētas, novadi ar valstspilsētām un novadi.
Atbildīgā ministrija piedāvā noteikt, ka valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Vēlāk panākta vienošanās šim sarakstam pievienot arī Ogri. Savukārt Ventspili un Jelgavu iecerēts neapvienot ar blakus esošo novadu.
Latvijā saistībā ar reformu notika plaši protesti. Par reformu vēl jābalso trešajā, galīgajā lasījumā.
