Lietā pret Krieviju vērstas apsūdzības par genocīdu saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu.
Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Latvija ir īstenojusi savas ANO Starptautiskās tiesas statūtu 63.pantā ietvertās tiesības lūgt atļauju iesaistīties trešās puses statusā lietā, kuras pamatā ir konvencijas, kuras dalībvalsts ir Latvija, interpretācija.
Ar šādu deklarāciju Latvija pauž savu gatavību sniegt interpretāciju par vairākām ANO 1949.gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu normām, uz kurām savā 2022.gada 26.februāra pieteikumā pret Krievijas Federāciju atsaukusies Ukraina.
Tādējādi Latvija varēs sniegt palīdzību ANO Starptautiskajai tiesai lietas izskatīšanā.
Lēmumu par atļauju Latvijai augšminētajā lietā iesaistīties trešās puses statusā pieņems ANO Starptautiskā tiesa pēc strīdus pušu viedokļu uzklausīšanas. Ja ANO Starptautiskā tiesa pieņems lēmumu atļaut, tad Latvijai būs tiesības iesniegt izvērstus apsvērumus par strīdus pamatā esošo konvencijas normu interpretāciju.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
