Pašlaik ziedojumos plānots savākt papildu septiņus miljonus eiro. Šos līdzekļus paredzēts novirzīt dažāda veida transporta, piemēram, 4x4 apvidus auto iegādei. Tāpat nauda vajadzīga bruņuvestēm, bruņotām ātrās palīdzības mašīnām, dažāda veida tehnoloģiskajiem risinājumiem un ekipējumam – binokļiem, nakts redzamības iekārtām.
Nākamnedēļ aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”) dosies uz Briseli, kur aicinās uz Ukrainu sūtīt Eiropas un, iespējams, arī Latvijas atmīnētājus, kuri palīdzētu no mīnām un spridzekļiem attīrīt pilsētas un ciemus.
“Mēs maksimāli atbalstīsim Ukrainas atjaunošanu – ceļus, bērnudārzus, slimnīcas, visu, kas ir sagrauts. Ar domu, ka mēs par spīti zināmai arī iekšējai opozīcijai Eiropas Savienībā varam panākt ātrāku Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. Tādam ir jābūt mērķim,” sacīja Pabriks.
Līdz šim Latvija ir sniegusi Ukrainai militāro atbalstu vismaz 200 miljonu eiro apmērā. Šī summa ir salīdzināma ar vienu trešo daļu no Latvijas aizsardzības budžeta. Lauvas tiesa jeb 56% no šiem 200 miljoniem tiek tērēti pretgaisa aizsardzības sistēmām “Stinger” un to palaišanas iekārtām. 24% no šiem izdevumiem ir helikopteriem un to rezerves daļām, pārējais – ieročiem un munīcijai, bezpilota lidaparātiem, kā arī individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
“Ja visas Eiropas Savienības, NATO valstis uzturētu tādu līniju, kādu uztur Latvija, tad mēs, es domāju, jau sen būtu uzvarējuši šo krievu impēriju. Jo Latvija ne mirkli nešaubījās. Kā es jau šodien paziņoju, “Stinger” tika piegādāti dienu pirms Krievijas agresijas. Tas nozīmē, ka mēs jau sen strādājām, saprotot, pie kā novedīs Kremļa diktatora uzvedība,” sacīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Atbalstu Ukrainai aktīvi vākuši arī Latvijas uzņēmēji. Kopš kara sākuma Ukrainas armijai ir nosūtītas 26 automašīnas, iegādātas divas neatliekamās palīdzības un ir nogādātas trīs Latvijas saziedotās neatliekamās palīdzības mašīnas vissmagāk skartajiem reģioniem. Aprīkotas vairākas slimnīcas ar funkcionālām gultām un medikamentiem. Nodrošināta degviela un daudz kas cits.
“Mēs neapstāsimies. Karš tikai turpinās. Un arī mēs nespējam palikt vienaldzīgi pret to vardarbību, kas tur ir. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par savu brīvību, bet par brīvību visā Eiropā. Par demokrātiju Eiropā. Un tas ir tas, par ko mēs kā uzņēmēji iestājamies – par brīvu un demokrātisku Eiropu,” uzsvēra kustības “Uzņēmēji mieram” pārstāve Ieva Driksna.
Līdz šim Latvijas iedzīvotāji gan individuāli, gan ar organizāciju starpniecību ir snieguši atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.
