To vidū minama gan skolu tīkla optimizācija, gan izmaiņas slimnīcu kartējumā un arī reģionālā reforma. Par visiem šiem jautājumiem gaidāmas smagas sarunas ar pašvaldībām. Kučinskis gan sola atbalstu visām – arī “Vienotības” un Nacionālās apvienības plānotajām reformām.
„Es neesmu šeit nācis reitingu pelnīt vai ko. Mēs esam nākuši veikt šīs reformas, un, atbalstot nepieciešamo izglītībā, mēs paļaujamies uz atbalstu veselības aprūpē, tāpat kā pārējās nozarēs,” sacīja Kučinskis.
„Vismaz šobrīd indikācijas par kāda atbalsta trūkumu nav. (..) Es ceru, ka nākamais gads iezīmēs tautsaimniecības attīstību. (..) Saistībā ar veselību, domāju, ka pakāpeniski jau šogad uzlabojas situācija. Bet tur ļoti izšķiroši ir spert nākamos soļus un nodrošināt skaidri saprotamu finansējuma pieaugumu,” pauda premjers.
Starp galvenajiem valdības pirmā darba gada panākumiem Kučinskis minēja iesāktās reformas Valsts ieņēmumu dienestā, finanšu injekcijas veselības nozarē un zaļā koridora izveidi; pedagogu algu reformu, kā arī palielināto finansējumu aizsardzības nozarei.
"Šis gads ir bijis tikai starpposms lielākām kaujām, tālākai cīņai.
Frontes, ko mēs kopā esam aptvēruši, ir ļoti ļoti daudz un tikai kopīgs un saskaņots darbs var novest pie laba rezultāta," skaidro Kučinskis. "Bieži vien, satiekoties pašiem ministriem, viss notiek, bet pēc tam kaut kā nenotiek," novērojis premjers.
Kučinska minēto pašvaldību sadarbības teritoriju izveide ir viens no galvenajiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības šī gada plāniem. Kā norāda nozares ministrs, likums par šo reformu pieņemts jau 2009. gadā. "Diemžēl trīs likuma panti līdz šim vēl nav izpildīti. Likumā ir paredzēts, ka pašvaldības nevar būt mazākas par 4000 iedzīvotājiem. Diemžēl šo pašvaldību skaits vēl nesen bija 20, taču tagad jau tuvojas 40. To skaits diemžēl pieaug," saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība).
Reģionālā reforma iet roku rokā ar divām citām prioritārām reformām - veselībā un izglītībā, jo ar pašvaldībām tieši saistīta, piemēram, Latvijas skolu tīkla optimizācija, kas ir viens no galvenajiem Izglītības un zinātnes nākotnes plāniem.
"Viss ir atkarīgs no tā, kā veiksies dialogs ar pašvaldībām, jo pašvaldības ir šo skolu dibinātāji, īpašnieki, saimnieki un arī darba devēji skolotājiem. Vienīgi mēs maksājam algu," situāciju skaidro Šadurskis. "Līdz ar to, ja mums būs labi argumenti un pašvaldības ieklausīsies šajos argumentos, un tie būs arī ekonomiski argumenti, kas ir izdevīgi pašām pašvaldībām, būs rezultāts," paredz ministrs.
Smagas sarunas ar pašvaldībām gaidāmas arī veselības ministrei Andai Čakšai. Ja pirmajā valdības darba gadā galvenais akcents bija uz pakalpojumu pieejamību, respektīvi, rindu mazināšanu, tagad gaidāmas strukturālas visas nozares reformas. "Tā ir pēc būtības vairs ne tikai par ieguvumu pacientam, bet izmaiņām pašā sistēmā. Ar šo izmaiņu plānu mēs nākam uz Ministru kabinetu aprīlī un šajā reformā ir iekšā gan slimnīcu kartējums, gan pakalpojumu iepirkšanas metodikas un struktūras izmaiņas gan ministrijai pakļauto iestāžu funkciju pārsadale," sola Čakša.
Atbildot uz jautājumu, kad reformu rezultātus varētu sajust valsts iedzīvotāji, Kučinskis norāda -
tautsaimniecības uzrāviens varētu būt manāms nākamgad, bet izmaiņas veselības sistēmā pacientiem vajadzētu sajust vēl pirms šī gada beigām.
Kā satraucošu tendenci Kučinskis izcēla socioloģisko aptauju atspoguļoto sabiedrības vienaldzīgo attieksmi pret nodokļu maksāšanu.
Vēstīts, ka Kučinska valdības pirmais gads apritēja sestdien, 11.februārī.
