Panorāma

S. Cihanouska: Protests ir aizgājis pagrīdē

Panorāma

Panorāma

Grib atdot sabiedrisko mediju saturu privātajiem

Saeima konceptuāli piekrīt atdot sabiedrisko mediju saturu komercmedijiem

Bez iebildumiem Saeima pirmajā lasījumā ceturtdien, 9. jūnijā, atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredz to, ka privātie jeb komercmediji varēs savos kanālos izmantot ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus, ko veidojuši abi sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) iebildumi šajā saistībā netika uzklausīti.

Karš Ukrainā ir licis mūsu valsts drošības interesēs slēgt Krievijas informācijas kanālus Latvijā. Un vietā tiek piedāvāts Latvijas sabiedrisko mediju saturu bez maksas ļaut izmantot privātajiem medijiem.

Plānots noteikt, ka sabiedriskajiem medijiem valsts valodā veidotie ziņu un informatīvi analītiskie raidījumi vai to daļas pēc iespējas būs jāieskaņo vai jāsubtitrē mazākumtautību valodās.

Izmaksas ir atkarīgas no subtitrētā vai ieskaņotā satura apjoma. Indikatīvi prognozējams, ka nepieciešamais valsts budžeta finansējums nepārsniegs 63 000 eiro, teikts likumprojekta anotācijā.

"Man personīgi gribētos, lai "Panorāmu" varētu arī redzēt šie cilvēki, kuriem ir atņemta šī krievu Kremļa propaganda, ka iet "Panorāma" un tiešraidē, tā kā mums parasti astoņi vakarā un pāri iet tā kā ierunāts šis tulkojums. Tādā veidā mēs uzrunātu tos cilvēkus," sprieda par likumprojektu atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.

Ieceres kritiķi uzskata, ka sabiedriskie mediji ar laiku zaudētu auditoriju, kas aizies uz komerckanāliem.

"Ziņas tomēr ir viens no stūrakmeņiem pašos sabiedriskajos medijos, ar ko tiek veidots viss pārējais saturs – kultūra, izglītība, saturs jauniešiem un tā tālāk un tā tālāk. Un šajā brīdī, kad mēs, es vēlreiz uzsveru, uz ilgstošu, nenosakāmu laiku nododam vērtīgāko saturu kādam citam, mēs riskējam, ka daļa auditorijas vairs sabiedrisko mediju kā tādu nepatērēs," teica SEPLP vadītājs Jānis Siksnis.

"Pēc būtības apdraudējums ir ļoti vienkāršs – sabiedriskie mediji pazaudē savu skatītāju. Tad ir liels jautājums, vai tādi sabiedriskie mediji ir vajadzīgi. Medijs bez skatītāja ir visai apšaubāms medijs," teica LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede.

Cietīs viedokļu daudzveidība un noplicināsies arī saturs komerckanālos, kas nepiepūlēsies, ja var par brīvu iegūt saturu.

"Mēs paņemam pašu labāko no sabiedriskā medija, ieliekam komerctelevīzijas kanālā viņu un apkārt aplipināsim "televeikalus", un paši neko būtībā neradīsim, un tikai dzīvosim uz saturu, kuru rada cits medijs par nodokļu maksātāju naudu, tad es atvainojos, komercmediji vairāk neražo saturu, bet viņi vienkārši parazitē," vērtēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis.

Saeimas komisijas vadītājs Kaimiņš oponentiem nepiekīt un satraukumam pamatu neredz. Viņaprāt, piedāvāto saturu, visticamāk, izmantošot tikai mazās reģionālās televīzijas Latgalē.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

KONTEKSTS:

Pamatojoties uz nepieciešamību stiprināt informatīvās telpas drošību, politiķi izlēmuši, ka labākais veids, kā sasniegt Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo auditoriju, ir – nododot LTV un Latvijas Radio saturu komercmedijiem. Tas noticis bez plašām diskusijām ar ekspertiem, faktiski aiz slēgtām durvīm, nav arī skaidri zināms, cik lielu papildu auditoriju šādi varēs sasniegt.

SEPLP neatbalsta satura nodošanu komercmedijiem ilgtermiņā un uz neierobežoti ilgu laiku. SEPLP vadītājs Siksnis, līdzīgi kā LTV un Latvijas Radio vadība, pauda bažas, ka sabiedrisko mediju satura nodošana komercmedjiem var mazināt sabiedrisko mediju auditoriju. Viņš sprieda, ka politiķi saistībā ar Saeimas vēlēšanu tuvumu, iespējams, mēģina atrast "brīnumnūjiņu, kas palīdzēs sakārtot informatīvo telpu, faktiski tajā neko neieguldot".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt