Labrīt

"Rolanda dziesma" KVADRIFRONA versijā

Labrīt

Zemūdenes “Kursk” bojāeja pirms 20 gadiem. Saruna ar advokātu Borisu Kuzņecovu

Ko Rīgai sola Zaļo un Zemnieku savienība un Viktors Valainis?

Ko Rīgai sola ZZS un Viktors Valainis?

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās tolaik arī pie valdības stūres esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) lepojās ar rekordlielu iegūtu mandātu skaitu vietvarās – ar šī politiskā spēka karogu rokās pašvaldību domju krēslos iesēdās 429 deputāti. Tomēr Rīgas dome sen nav bijusi starp šīm vietvarām. Pēdējā reize, kad kāds šo partiju kandidāts iekļuva Rīgas pašvaldībā, bija tālajā 2001. gadā. 2013. gadā abas partijas startēja atsevišķi, Latvijas Zemnieku savienība guva 1,88%, Latvijas Zaļā partija – 3,99% vēlēšanu dalībnieku balsu, bet 2017. gadā kopīgais Zaļo un zemnieku savienības saraksts spēja iegūt vien 3,30% vēlētāju balsu.

Zaļzemnieki vēl pērnā gada nogalē kopā ar “Saskaņas” kolēģiem un vairākiem pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, kopā 35 tautas kalpi no Saeimas opozīcijas, uzstāja uz ideju par parakstu vākšanu, lai rosinātu referendumu, kurā sabiedrībai būtu jāatbild uz jautājumu, vai būtu jāatceļ lēmums par galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanām. Par to parakstījās ļoti maz cilvēku, tāpēc neizdevās ierosināt referendumu un Valsts prezidents izsludināja Saeimā pieņemtās izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā.

Drīz pēc tam Zaļo un Zemnieku savienības frakcija kā pirmā rosināja Covid-19 izplatības dēļ pārcelt ārkārtas vēlēšanas Rīgā pēc iespējas vēlāk.

Sākotnēji februāra beigās plānotās vēlēšanas pārcēla uz jūniju, taču galu galā tās notiks augusta beigās.

 

Arī gatavošanās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām zaļzemniekiem sākotnēji nevedās kā cerēts. Kādu brīdi tika apsvērts kopīgs starts ar Latvijas Reģionu apvienību, taču pēc tam, kad no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs gada nogalē nonāca tā saucamajā ASV Magņitska sankciju sarakstā, ideja par kopīgu startu ar ZZS netika virzīta tālāk.

Latvijas Reģionu apvienība Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā ar Nacionālo apvienību. Pērnā gada nogalē Lembergs publiski izteica pieļāvumu, ka būtu jāapsver izaicinājums startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Tā tomēr nenotiks.

Pēc Latvijas Televīzijas un portāla LSM.lv pasūtījuma SKDS jūlijā veica aptauju par iedzīvotāju izvēli Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Atbilstoši tajā fiksētajām atbildēm Zaļo un Zemnieku savienībai pēc gandrīz divām dekādēm ir iespēja iegūt pārstāvniecību Rīgas domē.

Kas kandidē?

Vēl, iespējams, Zaļo un Zemnieku savienībai centīgāk nekā ilgus gadus sarosīties Rīgā likušas norises ap administratīvi teritoriālo reformu. Saraksta priekšgalā martā oficiāli izvirzīts viens no reformas centīgākajiem oponentiem Viktors Valainis.

Diskusijās attālinātajās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā viņš aizsāka arī plašas sarunas par nepietiekamu Rīgas un tuvējo novadu pašvaldību sadarbību un citiem ar to saistītiem jautājumiem.

ZZS sarakstā otrā vieta uzticēta kādreizējam politiķim un mediķim Pēterim Apinim, kurš pirms ceturtdaļgadsimta Māra Gaiļa vadītajā valdībā bija veselības aizsardzības valsts ministrs, vēlāk 6. un 7. Saeimas deputāts no „Latvijas ceļa” rindām, bet 8. Saeimā netika ievēlēts. Vēlāk izslēgts no „Latvijas ceļa” rindām, kad atklājās, ka 2002. gadā bijis viens no Tautas partiju noķengājošu skrejlapu organizatoriem.

Šobrīd viņš nav kļuvis par ZZS biedru, bet piekritis startēt vēlēšanās, lai parūpētos par labākām veselības aprūpes iespējām galvaspilsētā un cīnītos pret smēķēšanu tur, kur tas nav atļauts – parkos, daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās un uz balkoniem.

Kandidātu sarakstā 3. vietā ir tagadējais Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs Edgars Tavars. Devītais numurs sarakstā uzticēts kādreizējam Rīgas izpilddirektoram Mārim Tralmakam, bet ar 30. kārtas numuru vēlēšanās startēs Jelgavas ilggadējā mēra Andra Rāviņa dēls uzņēmējs Rihards Rāviņš.

Kandidē arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, advokāts Rolands Broks, kā arī konsultāciju uzņēmuma vadītājs Igors Meija, kurš 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja no Centra partijas, kas savulaik rosināja, piemēram, divkārt samazināt Saeimas deputātu skaitu. Viņš krievvalodīgajos medijos pāreju uz mācībām latviešu valodā cittautiešu bērniem, ko par atbilstošu valsts pamatlikumam atzinusi arī Satversmes tiesa, nodēvējis par „krievu bērnu kropļošanu”.

Ko sola programma

ZZS programmā lasāma apņemšanās Rīgā uzlabot dzīvi senioriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, maznodrošinātajiem un trūcīgajiem, kamēr par labu dzīvi nodrošinātajam vidusslānim parūpēšoties kolēģi no “Attīstībai/Par” un “Progresīvajiem”.

ZZS apņēmusies būvēt jaunus īres namus, iegādāties no īpašniekiem neizmantotas dzīvojamās platības un panākt, ka mājokļus var iegādāties par samērīgākām izmaksām. Apbūve uz zaļās zonas rēķina gan nebūšot iespējama. Tāpat ar pašvaldības līdzekļiem tuvākajos gados jānodrošina vismaz 3000 kritiskā stāvoklī esošo daudzdzīvokļu māju renovācija.

Tāpat jau 2021. gadā Rīgā esot reāli ieviest ērtu bezmaksas sabiedrisko transportu un krietni saīsināt rindas uz bērnudārzu.

Skolās un bērnudārzos ēdinās ar vietējo pārtiku. Būs papildu nauda bērnu bezmaksas ārpusklases nodarbībām, domājot par veselīgu dzīvesveidu, sportu, dabas izzināšanu un drošību. Jaundzimušā pabalstu ZZS sola palielināt vairāk nekā trīs reizes, lai tas sasniegtu 1500 eiro.

Tāpat ZZS rūpēšoties par vismaz 100 eiro kompensāciju medikamentu iegādei senioriem un vismaz 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par vienīgo īpašumu. Solīts ieviest efektīvu mazā biznesa atbalsta programmu uzņēmējdarbībai līdz 5 darbiniekiem. Būs jaunas teritorijas biznesa inkubatoriem un industriālajiem parkiem.

Vienlaikus atkārtojas arī solījumi uzlabot ceļus, tiltus, siltināt daudzdzīvokļu namus. Cik daudz līdzekļu tam vajadzēs un kā tos nodrošināt, pateikts gan nav. Tas atspoguļojas arī ZZS sagatavotajās atbildēs uz Latvijas Radio jautājumiem par skatījumu uz galvaspilsētas budžetu un tā iespējamām izmaiņām 2021. gadā teikts, ka līdz šim galvaspilsētas budžetu plānoja politiski motivēti, nevis balstoties uz analīzi un reālām vajadzībām.

ZZS to neatbalsta, taču pašlaik negrib nosaukt konkrētus skaitļus vai procentus ieņēmumu un izdevumu pozīcijās.

Ikviens, kurš to darītu, uzņemtos nepamatotas saistības. Lielāka konkrētība iespējama, kad būs pieejami precīzi aprēķini no valsts un pašvaldību institūcijām par ieņēmumu prognozēm nākamajam gadam.

Ko atbildēja ZZS par Rīgas budžetu:

Budžetu gatavosim atbilstoši mūsu programmā uzskaitītajām prioritātēm un ņemot vērā Covid-19 seku ietekmi uz 2021. gada plānošanas periodu.

Kādā veidā sekmēsiet Rīgas kā galvaspilsētas attīstību?

Rīgas galvaspilsētas attīstības plāns ir iezīmēts ZZS programmā. ZZS piedāvājums ir sociāli atbildīgs, ar mērķi rūpēties par katru Rīgas iedzīvotāju, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pilnveidot uzņēmējdarbības vidi un investīciju piesaisti galvaspilsētai.

Plānotas būtiskas atbalsta programmas Rīgas iedzīvotājiem, tai skaitā pabalsts ikvienai rīdzinieku ģimenei 1500 eiro apmērā par katru jaundzimušo, vismaz 100 eiro kompensācija medikamentu iegādei senioriem, bezmaksas sabiedriskais transports un vismaz 90% nekustamā īpašuma nodokļa atlaide par vienīgo īpašumu.

Kā radīsiet cilvēkiem dzīvošanai un strādāšanai draudzīgu pilsētvidi?

Mums primāri ir jāparūpējas par cilvēku cienīgiem dzīves apstākļiem galvaspilsētā. Ilggadējas pilsētas vadības bezrūpības dēļ Rīgā tūkstošiem cilvēku ir spiesti dzīvot mājās, kuras ir tuvu sabrukšanas robežai, un neviens nerunā par šīm rīdzinieku ģimenēm, kuras var palikt bez savas dzīvesvietas.

Mēs ar pašvaldības līdzekļiem nodrošināsim vismaz 3000 kritiskā stāvoklī esošo daudzdzīvokļu māju renovāciju.

Sakārtosim pilsētas infrastruktūru, īpaši, ceļus, iekšpagalmus un atpūtas zonas. Nodrošināsim esošo zaļo zonu uzturēšanu un jaunu zaļo zonu izveidi pilsētā. Rīgā būs pieejams bezmaksas sabiedriskais transports. Tiks ievērojami pilnveidota un attīstīta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība galvaspilsētā.

Kā palīdzēsiet rīdziniekiem un šeit strādājošajiem uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 radītās krīzes sekas un vienlaicīgi radīt jaunas iespējas Rīgai kļūt par vienu no konkurētspējīgākām Baltijas jūras reģiona pilsētām?

Šis jautājums ir risināms tikai ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, LIAA un citām atbildīgajām valsts institūcijām. Taču ZZS programma pilnīgi noteikti paredz, ka ar sociālo programmu palīdzību un pašvaldības ieguldījumu, nodrošinot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, industriālo parku izveidi, kā arī rūpējoties par kvalitatīvas infrastruktūras pieejamību un paredzamu un drošu uzņēmējdarbības vidi, Rīga augs līdz ar tās iedzīvotāju labklājību un spēs piesaistīt investīcijas un nodrošināt starptautisku ilgtermiņa konkurētspēju.

Rīgas mēra amata kandidāts Viktors Valainis intervijā Latvijas Radio atzina, ka, nonākot Rīgas domē, ZZS, viņaprāt, varētu veiksmīgi strādāt kopā ar valdību veidojošajām partijām. "Domāju, būs grūti atrast attaisnojumu, lai kopā ar ZZS neveidotu koalīciju," piebilda Valainis.

Viņš kritiski izteicās par sadarbību ar līdzšinējo Rīgas vadību – “Saskaņu” un “Gods kalpot Rīgai”.

Mēra amata kandidāts - Viktors Valainis

Viktors Valainis – vizītkarteJānis Kincis

    34 gadus vecais politiķis guvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē programmā Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma vadība. Pašlaik ir 13. Saeimas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Viens no aktīvākajiem debatētājiem Saeimas plenārsēdēs, arī salīdzinot ar pārējiem oponentiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kuri pašlaik ir Saeimas deputāti. Visaktīvāk darbojies saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

    Politisko karjeru sācis Zaltera Reformu partijā, kurā tolaik darbojās tagad viens no sāncenšiem uz Rīgas domi Vilnis Ķirsis no “Jaunās Vienotības”.

    Valainis bija viens no sešiem tā dēvētājiem Zatlera Reformu partijas šķeltniekiem, kuri neapmierināti par lēmumu pieņemšanu partijā izstājās no tās pāris dienas pirms 11. Saeimas pirmās sēdes.

    Nākamajās Saeimas vēlēšanās Valainis kandidēja jau no partijas "Vienotība" saraksta, kurā viņu virzīja Jēkabpils partija, taču netika ievēlēts. 2015. gada aprīlī saņēma mandātu uz laiku. 2016. gadā Valainis kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, drīz arī par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru.

    2018. gada sākumā Valainis izstājās no "Vienotības" Saeimas frakcijas un Jēkabpils partijas. Drīz iestājās Zaļo un Zemnieku savienībā un apvienību veidojošajā Latvijas Zemnieku savienībā. 13. Saeimas vēlēšanās Valainis spēja izkonkurēt un atstāt ārpus deputātu loka vienu no saraksta ilggadējiem līderiem Augustu Brigmani. Taču gadījumā, ja Valainis kļūs par Rīgas domnieku, Brigmanim būtu iespēja atgriezties Saeimā.

    Jāpiebilst, ka Valainis posās arī uz Briseli, taču Eiropas Parlamentā netika ievēlēts.

    Vēlēšanu rezultāti

    Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    Provizoriskais mandātu sadalījums

    Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

    Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

    18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
    12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
    10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
    7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
    5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
    4 vietas Jaunā konservatīvā partija
    4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti