KNAB jau sākumā pēc lietas ierosināšanas brīdināja, ka izmeklēšana nebūs ātra, jo lieta ir apjomīga, nozīmīga un sarežģīta. Arī tagad Straume norādīja, ka turpinās aktīvs izmeklēšanas darbs un ir izsūtīti starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumi.
"Ko mēs Latvijā varam paveikt, to arī darām, un šajā ziņā nekas nekavējas, taču jāgaida arī informācija no ārvalstīm, kurās veiktas izmeklēšanas darbības. Diemžēl tas aizņem laiku," piebilda Straume.
Straume apliecināja, ka viena no lietas svarīgākajām izmeklētājām aizgājusi no darba. Viņš detalizētāk nekomentēja, cik būtiski šis fakts ietekmē lietas virzību. "Protams, šo lietu neizmeklē viens izmeklētājs, bet viņa bija viena no svarīgākajām izmeklētājām lietā," piebilda KNAB priekšnieks.
KNAB priekšnieks uzskata, ka izmeklētāja KNAB pametusi slodzes dēļ. "Es domāju, ka tas bija vairāk vai mazāk slodzes dēļ. Cik man zināms, viņa nav aizgājusi uz kādu citu darbavietu," piebilda Straume.
KNAB priekšnieks vērsa uzmanību uz to, ka birojam kopumā patlaban trūkst vairāku izmeklētāju. Ņemot vērā krimināllietu apjomu un slodzi, Straume uzskata, ka birojam vajadzētu papildus 30 līdz 40 darbiniekus, tostarp izmeklētājus.
Lai arī iepriekš birojs publiski bija paziņojis, ka saskaņā ar izmeklēšanā iegūto informāciju "Rīgas satiksmes" lietā nodrošināta kukuļu maksāšana Rīgas domes amatpersonām, Straume nekomentēja, vai kādas domes amatpersonas ir nonākušas aizdomās turēto statusā. "Mēs to paziņosim, kad izmeklētāji uzskatīs par vajadzīgu. Tas šobrīd nav atklājams," piebilda Straume.
KONTEKSTS:
Rīgas pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" pastiprinātā sabiedrības uzmanības lokā nonāca saistībā ar tā saukto "Rīgas satiksmes" korupcijas lietu. Saistībā ar šo lietu atkāpās "Rīgas satiksmes" valde, bet tās bijušais ilggadējais vadītājs Leons Bemhens nedaudz vēlāk tika apcietināts. Lietas ietvaros apcietinātas piecas personas un veikti vairāki desmiti kratīšanu, tajā skaitā arī Rīgas mēra kabinetā un dzīvesvietā.
Uzņēmumā tika veikts audits un pagaidu vadītājs Anrijs Matīss stāstīja, ka auditori secināja - uzņēmumam aprēķinātās dotācijas bijušas mazākas, nekā nepieciešams. Matīss pastāstīja, ka auditori vērtēja trīs KNAB uzmanību pievērsušos iepirkumus no juridiskā viedokļa, “vai tika ievērotas procedūras, vai iepirkumu nosacījumi atbilda likuma prasībām, vai vērtēšana bija korekta”.
