Par kultūras dzīves aizsācējiem Kandavā uzskatāms jauktais koris, kas dibināts 1888. gadā toreizējās Zemkopības biedrības paspārnē. Trīspadsmit gadus vēlāk pilsonisko aprindu pārstāvji nodibinājuši arī Saviesīgo biedrību un par saviem līdzekļiem uzbūvējuši kultūras namu, par ko šodien atgādina ēkas fasāde.
"Vēsturiski bija lielā zāle, mazā zāle, lasītava un bufete. Pats pirmais, kas bija šeit. Ēka bija apkurināma ar krāsnīm," pastāstīja Kandavas Kultūras nama vadītāja Agrita Rožkalne.
Savu otro dzimšanas dienu kultūras iestāde piedzīvoja 1989. gadā. Tolaik Kultūras nams bijis radiorūpnīcas īpašumā, kas par saviem līdzekļiem uzbūvējusi daudz lielāku piebūvi. Par tās vērienību liecina arī zāles grīdas, ko klāj Karēlijas bērza parkets.
"Es domāju, ka ļoti liela nozīme ir ekonomiskajai situācijai, kāda ir tajā apvidū. Arī tur, kur es esmu dzimis - Ugālē uz Zlēku pusi, tur taču arī kādreiz ir bijis gandrīz kultūras centrs vēl barona laikos, bet to noteica ekonomiskā situācija," stāstīja jauktā kora ''Kandava'' dalībnieks Gunvaldis Šķēle.
Kultūras namu ar bagātīgo vēsturi par savām mājām sauc visu paaudžu deju kolektīvi, Kandavas Deju skola, jauktais koris un divas muzikālās studijas.
"Tagad tas apmeklējums varbūt ir švakāks, bet vispār nāk cilvēki uz pasākumiem. It sevišķi, kad pašdarbnieki uzstājās, kāds kaimiņu teātrītis. Mums jau tas novads ir liels, mums ir seši kultūras nami, un, kad atbrauc šeit viesizrādēs, tad jau kaimiņi arī nāk skatīties," pastāstīja kultūras nama skaņotājs Raimonds Vanags.
Leģenda vēsta, ka Kandavas Kultūras nama dalībniekus uzraugot kādreizējais nama direktors un dramatiskā kolektīva vadītājs, kura laikos kultūras dzīve Kandavā sasniegusi visaugstāko punktu.
"Ja tā pavisam pa jokam, tad kādreiz, kad šeit palieku pavisam viena, ir gan nedaudz bailīgi, jo ir runas, ka šeit vēl kāds dzīvo bez dzīviem cilvēkiem,"
atklāja Kandavas Deju skolas direktore Andra Eimane.
Lielākā vēlme nākamajiem gadiem esot noturēt novadā jauniešus, kas Kultūras nama raibajā vēsturē ierakstītu jaunas lappuses.
