Dienas ziņas

Atgriežas Latgalē un atver kafijas grauzdētavu

Dienas ziņas

Pašvaldību izpilddirektori – par zemes pārvaldību

Kandavas kultūras namam – 110

Kandavas Kultūras namam svin 110 gadus

Atpalikt no tukumniekiem un talseniekiem nedrīkst. Par to savulaik bija pārliecināti Kandavas uzņēmēji, tirgotāji un skolotāji, kuri izveidoja biedrību un par saviem līdzekļiem uzbūvēja Kultūras namu. Šogad ēkai aprit 110. gadskārta. Joprojām to par savu sauc ne vien pasākumu apmeklētāji, bet arī seši pašdarbības kolektīvi. 

Par kultūras dzīves aizsācējiem Kandavā uzskatāms jauktais koris, kas dibināts 1888. gadā toreizējās Zemkopības biedrības paspārnē. Trīspadsmit gadus vēlāk pilsonisko aprindu pārstāvji nodibinājuši arī Saviesīgo biedrību un par saviem līdzekļiem uzbūvējuši kultūras namu, par ko šodien atgādina ēkas fasāde.

"Vēsturiski bija lielā zāle, mazā zāle, lasītava un bufete. Pats pirmais, kas bija šeit. Ēka bija apkurināma ar krāsnīm," pastāstīja Kandavas Kultūras nama vadītāja Agrita Rožkalne.

Savu otro dzimšanas dienu kultūras iestāde piedzīvoja 1989. gadā. Tolaik Kultūras nams bijis radiorūpnīcas īpašumā, kas par saviem līdzekļiem uzbūvējusi daudz lielāku piebūvi. Par tās vērienību liecina arī zāles grīdas, ko klāj Karēlijas bērza parkets.

"Es domāju, ka ļoti liela nozīme ir ekonomiskajai situācijai, kāda ir tajā apvidū. Arī tur, kur es esmu dzimis - Ugālē uz Zlēku pusi, tur taču arī kādreiz ir bijis gandrīz kultūras centrs vēl barona laikos, bet to noteica ekonomiskā situācija," stāstīja jauktā kora ''Kandava'' dalībnieks Gunvaldis Šķēle.

Kultūras namu ar bagātīgo vēsturi par savām mājām sauc visu paaudžu deju kolektīvi, Kandavas Deju skola, jauktais koris un divas muzikālās studijas.

"Tagad tas apmeklējums varbūt ir švakāks, bet vispār nāk cilvēki uz pasākumiem. It sevišķi, kad pašdarbnieki uzstājās, kāds kaimiņu teātrītis. Mums jau tas novads ir liels, mums ir seši kultūras nami, un, kad atbrauc šeit viesizrādēs, tad jau  kaimiņi arī nāk skatīties," pastāstīja kultūras nama skaņotājs Raimonds Vanags.

Leģenda vēsta, ka Kandavas Kultūras nama dalībniekus uzraugot kādreizējais  nama direktors un dramatiskā kolektīva vadītājs, kura laikos kultūras dzīve Kandavā sasniegusi visaugstāko punktu.

"Ja tā pavisam pa jokam, tad kādreiz, kad šeit palieku pavisam viena, ir gan nedaudz bailīgi, jo ir runas, ka šeit vēl kāds dzīvo bez dzīviem cilvēkiem,"

atklāja Kandavas Deju skolas direktore Andra Eimane.

Lielākā vēlme nākamajiem gadiem esot noturēt novadā jauniešus, kas Kultūras nama raibajā vēsturē ierakstītu jaunas lappuses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti