Panorāma

LNT Ziņas pazudīs no ētera 2. decembrī

Panorāma

Panorāma

Slēdz LNT, atlaiž darbiniekus

LNT neturpinās darbu esošajā formātā

Mediju koncerns “All media Baltics” nolēmis attīstīt sieviešu auditorijai domātu kanālu “TV3 Life”, atsakoties no komerckanāla LNT zīmola. Kā koncerna vadošais kanāls pozicionēts TV3, uz kuru plānots pārnest arī daļu LNT Ziņu dienesta raidījumu. Bet jau tagad ir skaidrs, ka vairāki desmiti medija darbinieku darbu zaudēs.

ĪSUMĀ:

  • “All Media Baltics” mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu "TV3 Grupa";
  • Tiks apvienoti LNT un TV3 ziņu dienesti, darbu varētu zaudēt 30 - 40 cilvēki;
  • LNT kanāls darbu turpinās citā formātā;
  • Darbinieki vīlušies par veidu, kā notika izmaiņas;
  • Raidorganizāciju asociācija izmaiņas dēvē kā atbildīgas;
  • Kultūras ministrs tās uzskata par izaicinošām Baltijas mediju telpas drošībai;
  • NEPLP gaidīs LNT lūgumu mainīt apraides nosacījumus un lēmumu pieņems mēneša laikā.

Arī pati mediju grupa turpmāk strādās ar zīmolu “TV3 Grupa”. Līdz ar zīmola maiņu “All Media Baltics” sāks darbu arī pie digitālās ziņu platformas izveides, kas būs pieejama lietotnē un strādās pēc principa “video pēc pieprasījuma”. Mediju grupa izmaiņas veiks arī televīzijas kanālu portfelī, satura produktus veidojot atbilstoši konkrētu auditoriju interesēm.

“All Media Baltics” paplašinās arī kanāla TV3 piedāvāto ziņu apjomu, pārnesot lielāko daļu no LNT ziņu dienesta radītā satura. Mediju grupa arīdzan veidos vienotu ziņu dienestu, kura uzdevums būs radīt kvalitatīvu ziņu saturu dažādiem mediju formātiem. Mališko pauda, ka ar jauno gadu televīzijas produktu portfelī bērniem būs pieejams jauns kanāls "TV3 Mini", savukārt sieviešu auditorijai kanāls "TV3 Life". Jaunie kanāli mediju grupas televīzijas produktu portfelī aizvietos kanālus LNT un Kanāls2.

"Nu jau vairāk nekā 20 gadus mūsu grupas mediji ir nozīmīgi lielai daļai Baltijas valstu iedzīvotāju. TV3 zīmols ir pazīstams gandrīz 100% mājsaimniecību visā Latvijā. Tieši tāpēc esam nolēmuši arī citus mūsu mediju grupas satura produktus piedāvāt ar TV3 zīmolu, radot vienotu produktu saimi," sacīja "All Media Baltics" vadītājs Kristians Antings.

“Kanāls LNT darbu neturpinās esošajā formā, tomēr tā galvenā vērtība – kvalitatīvs, profesionāls un aktuāls ziņu saturs – būs pieejams lietotājiem jaunajā platformā, kurā skatītājs ziņas varēs patērēt sev ērtā laikā, vietā un vidē. Esam jau veikuši ievērojamas investīcijas jaunā digitālā produkta izveidē, un prognozēju, ka skatītājus ar to varēsim iepazīstināt jau nākamā gada vidū,” skaidroja Antings.

Antings norādīja, ka mediju patēriņš Latvijā, īpaši ziņu saturs, ir cieši saistīts ar auditorijas vecumu. "Lai nezaudētu auditoriju, kas ir vecumā līdz 30 gadiem, un spētu pielāgoties tās paradumiem, kas šobrīd ir izaicinājums visiem medijiem, mēs veiksim nopietnas investīcijas digitālajos produktos. Tas mazinās gados jaunāku cilvēku uzticību viltus vai maldinošām ziņām, tā vietā sniedzot iespēju šai auditorijai izvēlēties kvalitatīvu ziņu saturu viņiem ērtā formā un veidā," teica Antings.

Telekanālu ziņu dienestu apvienošanas rezultātā darbu varētu zaudēt 30 - 40 cilvēki, vēstīja Latvijas Radio. Kas paliks strādāt, bet kuram būs jāaiziet - par to nav informācijas. Paredzams, ka "LNT ziņas" strādās līdz novembra beigām, bet pēc tam kādu laiku strādās arī raidījums "900 sekundes".

Pēc “All Media Baltics” vadības teiktā, apvienotā LNT un TV3 Ziņu dienesta vadītājs jau esot zināms – tas būšot kāds no organizācijas iekšienes, bet kurš – vēl netiek atklāts. Ar katru no darbiniekiem tuvākajā laikā notiks individuālas pārrunas.

Darbinieki vīlušies

"Es šobrīd nekomentēšu," saka ziņu žurnālists Gatis Suhoveckis, kurš LNT strādājis vairāk nekā 20 gadus. Gan viņam, gan daudziem citiem kolēģiem šis darbs jau sen nav tikai veids, kā pelnīt iztiku, bet arī sirdslieta.

LNT ziņu moderatore Ilze Dobele stāstīja, ka LNT ziņas strādās līdz novembra beigām. Ilgāk strādās raidījumā  “900 sekundes”. Pēc tam LNT un TV3 ziņu dienestus apvienos. Dobele pārliecināta, ka LNT ziņas ir ļoti spēcīgas, nozīmīgas, strādā ar cieņu pret skatītāju un sniedz iespējami objektīvu informāciju.

LNT neturpinās darbu esošajā formātāAnnija Petrova

    „Mēs šobrīd esam situācijā, kad mums vienkārši šie jaunie apstākļi jāpieņem, un mēs jebkurā gadījumā līdz pēdējai dienai, kas mums būs dota ēterā, strādāsim un pilnīgi noteikti pierādīsim to, kādas ir šīs mūsu vērtības. Esam ārkārtīgi pateicīgi tiem skatītājiem, kas mums visus šos gadus ir sekojuši, un par to mēs arī, protams, priecājamies,” sacīja Dobele.

    Pēc sapulces, kurā vadība paziņoja par plāniem, darbinieku noskaņojums bija drūms. Arī veids, kā informācija pasniegta, nešķiet atbilstošs.

    LNT ziņu žurnāliste Ieva Kalderauska sacīja: „Mēs bērēsim LNT Ziņu dienestu ar tādu vilšanās sajūtu, jo mums ir skumji un bēdīgi, ka par mūsu likteņiem runā visā pilsētā, izrādās, jau vairākus mēnešus. Mēs tiekam turēti kā tādi muļķīši izolatorā, kuri neko nezina, kuriem par to ir jāzina, jādomā, jāsāp un jāpārdzīvo pēdējā brīdī. Mēs jūtamies uzmesti. Mēs jūtamies ļoti vīlušies par veidu, kādā tas notiek.”

    LNT ziņu žurnāliste Ieva Vārna savukārt pauda uzskatu, ka „viennozīmīgi tas ir zaudējums un es nebaidīšos teikt, ka arī apdraudējums, ņemot vērā visu ģeopolitisko situāciju un to, kas mums atrodas kaimiņos. Un arī to, cik mūsu agresīvā kaimiņvalsts Krievija nākamgad atvēlēs saviem propagandas un dezinformācijas kanāliem.”

    Pašlaik nav skaidrības par LNT radošo komandu, jo, piemēram, viena no raidījuma producentēm un tā līdzdibinātāja Dana France jau paziņojusi par atlaišanu. Cik daudziem darbs būs jāpamet, koncerna vadība nesaka, bet skaidrs, ka tie būs vairāki desmiti žurnālistu, operatoru un citu darbinieku, toskait no TV3.

    Katrs piektais, varbūt katrs sestais tiks atlaists.

    Mēs centīsimies to darīt pēc iespējas sociāli atbildīgi, ne tā, kā to paredz individuālo līgumu sistēma. Mēs zinām, ka cilvēki ir ieguldījuši un atbalstījuši mūsu uzņēmumu gadiem, un mēs centīsimies to darīt pēc iespējas labāk attiecībā uz naudas kompensācijām,” solīja "All Media Baltics" valdes priekšsēdētājs Kristiāns Antings.

    To, ka neziņa valda arī TV3 darbinieku vidū, atzīst TV3 ziņu žurnāliste Monta Jakovela.

    „Tās sajūtas ir tādā ziņā skumjas, ka kanāls [LNT] kā tāds tiek likvidēts, jo tas tomēr samazina šo informatīvo telpu, kas Latvijā tā jau nav plaša tīri no neatkarīgu ziņu dienestu viedokļa. Bet tīri cilvēciski man ir žēl par kolēģiem. Es redzu, ka viņi ir ļoti nobēdājušies un pārdzīvo, ka komanda tiek izjaukta. Tajā pašā laikā ir liela neskaidrība arī pašiem par savu nākotni. Es domāju, ka jebkurš no kolēģiem, arī no LNT un arī no TV3 ziņām, grib turpināt savu darbu darīt tikpat profesionāli kā iepriekš. Neviens darbu nevēlas zaudēt. Visi darbā, vai tas ir žurnālista vai operatora darbs, mēs esam strādājuši ar lielu atdevi. Tā kā šobrīd zem jautājuma ir arī TV3 ziņu komandas darba attiecības tālākās,” sacīja Jakovela.

    Turklāt žurnālisti norāda, ka ir autoratlīdzības saņēmēji, līdz ar to viņiem liegtas pilnvērtīgas sociālās garantijas.  

    „Ja mēs runājam valsts līmenī par sociālo aizsardzību, par sociālo nodokļu politiku, par to, ka sociālajam budžetam ir jāpildās, tad diemžēl ir radīta darba līgumu forma, kas ļoti daudziem cilvēkiem visu šo neparedz. Ne tikai viņiem, bet arī valstij nav labuma no šāda līguma. Un es domāju, ka tas arī ir tāds, manuprāt, ļoti spēcīgs signāls darba devēju aizstāvjiem, kuri vienmēr aizstāv darba devēju intereses; bet kurš aizstāvēs darbinieku intereses?” tā Dobele.

    Žurnālisti arī uzsvēra draudus Latvijas mediju videi, zaudējot vienu spēcīgu televīzijas ziņu dienestu.

    Tikmēr “All Media Baltics” vadītājs Antings uzskata, ka nākotnē līdz ar šo lēmumu ziņu saturs Latvijā kļūs tikai spēcīgāks. Apvienotā ziņu dienesta vadītāja vārdu viņš nenosauc, solot par to informēt drīzumā. Antings vien norāda, ka ziņu dienesta vadītājs ir no uzņēmuma iekšienes.  

    Kaut arī koncerna vadība paziņojusi, ka kanālā TV3 darbu turpinās LNT rīta ziņu raidījums “900 sekundes”, par tā radošo komandu skaidrības nav, jo viena no raidījuma producentēm no darba jau atbrīvota.

    Lēmumu vērtē pretrunīgi

    Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācija LNT slēgšanu nosaukusi par pēdējās desmitgades sliktāko notikumu Latvijas elektronisko mediju nozarē.

    Savukārt Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš medijiem izplatītā paziņojumā norāda, ka šāds lēmums ir gan atbildīga rīcība, meklējot risinājumus vietējā satura proporcijas saglabāšanai, gan arī ir saskaņā ar labas mediju pārvaldības principiem, jo fokusējas uz daudzveidīgas auditorijas pieprasījumu, atbilst digitālā laikmeta tendencēm un ļaus radīt analītisku un kvalitatīvu vietējo saturu, nodrošinot sabiedrībai iespēju saņemt demokrātiskajās vērtībās balstītu informāciju.

    Viņš skaidro, ka Latvija pašlaik piedzīvo mediju krīzi jeb valsts interesēm atbilstošas mediju telpas sašaurināšanos. Šādos apstākļos ir būtiski sekot līdzi globālām tendencēm un vietējās auditorijas pieprasījumam, piedāvājot kvalitatīvu lokālo saturu platformās, kas ir sabiedrībai ērti lietojamas un pieejamas.

    “”All Media Baltics” ir nozīmīgs spēlētājs Latvijas mediju tirgū – mediju grupas radītais saturs ir plaši patērēts valsts iedzīvotāju vidū. Lai gadu gaitā iegūto auditoriju nepazaudētu, ir nepieciešams sekot līdzi skatītāju pieprasījumam un paradumiem, attiecīgi veicot izmaiņas piedāvātajā saturā vai tā pasniegšanas veidā. Izmaiņas “All Media Baltics” darbībā vērtējams kā mediju tirgus izaicinājumiem atbildīgs un atbilstošs pārmaiņu process, kas ļaus saglabāt un nākotnē paplašināt dažādām iedzīvotāju vecuma grupām aktuālu saturu, vienlaikus optimizējot paša uzņēmuma darbību. Manuprāt, īpaši būtiski, ka šīs izmaiņas sniegs iespēju stiprināt lokālo ziņu dienestu, kā arī radīt jaunu, mūsdienīgu ziņu platformu, tādejādi stiprinot Latvijas mediju telpu,” pauž Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors.

    Viņš akcentē, ka ierobežoto resursu dēļ saturiski pašmāju mediji bieži nespēj konkurēt ar globālajiem satura veidotājiem. Tādēļ kā konkurences priekšrocība jāapsver Latvijas iedzīvotājiem aktuāla lokālā satura un informācijas piedāvāšana. “Būtiski ņemt vērā, ka gados jaunāki cilvēki ziņas vairāk patērē interneta vidē, nevis televīzijā. Tāpēc svarīgi, ka “All Media Baltics” uzsāks darbu pie Latvijā pirmās digitālas ziņu platformas un mobilās lietotnes izstrādes. Tas veicinās aktuālas un kvalitatīvas informācijas patēriņu jaunāku auditoriju vidū,” piebilst Ķēniņš.

    LNT ir Latvijas vecākā komerctelevīzija, un vairāku desmitu gadu laikā ne vien izklaidējusi, bet arī informējusi un izglītojusi skatītājus. Kanālu īpašnieka paziņojumu par topošajiem kanāliem “TV3 Life” un “TV3 mini”, kas būs orientēti uz sieviešu un bērnu auditorijām, mediju eksperte Anda Rožukalne sauc par pozitīvu ziņu varbūt reklāmdevējiem, bet ne sabiedrībai.

    “Zaudētāji būs visi iedzīvotāji, pat tie, kas neskatās pašlaik LNT ziņas, jo informācijas daudzveidība samazināsies.

    Tas nav labi ne žurnālistikas kvalitātei, ne darba tirgum, ne mediju auditorijai,” norādīja Rožukalne.

    Ministrs: izaicinošs signāls mediju telpas daudzveidībai

    Nacionālā apvienība tikmēr paudusi, ka mediju grupas "All Media Baltics" paziņojumu uztver ar lielām bažām. Šis lēmums var radīt riskus Latvijas informatīvajai telpai, jo laikā, kad Krievija naidīgas propagandas kanālu stiprināšanā iegulda arvien lielākus līdzekļus, Latvijā ziņu platformu skaits samazinās par trešdaļu, uzskata partija. Par jauno situāciju Nacionālās apvienības frakcija plāno aicināt “All Media Baltics” vadību uz sarunu.

    Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības savukārt norāda, ka šāds lēmums ir izaicinošs signāls mediju telpas daudzveidībai - būtiskam demokrātijas pamatam.  Valstij ir jāturpina iesāktais darbs gan pie sabiedriskā medija stiprināšanas, gan jāveicina komercmediju pievēršanās sabiedriski nozīmīga un daudzveidīga oriģinālsatura veidošanai, stiprinot Latvijas informatīvo telpu, gan jānodrošina sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus. Kultūras ministrija ir gandarīta, ka 2020. gada budžetā izdevies iestrādāt papildu 500 000 eiro satura stiprināšanai Latvijas komercraidorganizācijās, kā arī ir sperti soļi, lai nākotnē uzlabotu konkurences apstākļus reklāmas tirgū,” tā Puntulis.

    Ievērojot iespējamo ietekmi uz viedokļu daudzveidību elektronisko mediju telpā, Kultūras ministrija ir vērsusies Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) ar lūgumu sniegt vērtējumu par to, kā ziņu dienestu saplūšana ietekmēs viedokļu daudzveidību elektronisko mediju telpā, skaidrot, kā NEPLP plāno rīkoties, lai nodrošinātu Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu politiku, kā arī sniegt vērtējumu iespējamām izmaiņām LNT apraides atļaujas darbības pamatnosacījumos un iespējamās programmas formāta izmaiņām apraides atļaujas darbības laikā.

    NEPLP pauž satraukumu par satura daudzveidību

    NEPLP pauž satraukumu par satura daudzveidības mazināšanosAnnija Petrova

      NEPLP padomes loceklis Patriks Grīva tikmēr Latvijas Radio pauda, ka "All Media Baltics" ar padomi bija iecerējis tikties ceturtdien, bet tad tikšanos atcēla. "Padomei no akcionāriem neizdevās neko dzirdēt. Padome ir satraukta par vietējā satura daudzveidības [samazināšanos]," atzina Grīva. Viņš stāstīja, ka LNT apraides nosacījumos noteikts, ka telekanālam no raidlaika jānodrošina 4% ar ziņām. Šīs pozīcijas padome var mainīt, saņemot telekanāla iesniegumu. "Pēc iesnieguma saņemšanas padomē mēneša laikā jālemj, vai ļaut mainīt šīs pozīcijas," sacīja Grīva. Vienlaikus viņš atzina, ka padome nevar iejaukties komersantu darbībās.

      Padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš pauda, ka šobrīd NEPLP rīcībā nav nekādas oficiālas informācijas par "All Media Baltics" plāniem. "Komentējot publiski izskanējušo informāciju, pirmšķietami var teikt, ka iecerētā formāta maiņa neatbilst Latvijas likumiem. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24. panta  trešā daļa skaidri nosaka, ka programmu formāts nav maināms. NEPLP apraides atļaujā apstiprinātā LNT saturiskā un tematiskā ievirze ir vispārēja un nekādā gadījumā nav maināma uz šauru nišas formātu, kas paredzēts kādai specifiskai auditorijai, kā izskanējis publiskajā telpā. Latvijā veidots saturs neapšaubāmi ir viena no NEPLP prioritātēm. Esošā LNT apraides atļauja paredz, ka vismaz 4 % nedēļas raidlaika LNT ēterā jābūt ziņām," pauda Āboliņš.

      Viņš izteica cerību, ka notikušais ir pārpratums un "All Media Baltics" vadība rīkosies atbilstoši Latvijas likumiem.

      “All Media Baltics” tikmēr preses paziņojumā norāda, ka visas savas darbības veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ka uzņēmuma vadība labprāt iepazīstinās NEPLP ne vien ar plānotajām izmaiņām kanālos, bet arī kopējo mediju grupas attīstības stratēģiju. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvijā grozījumi apraides licencē ir jāiesniedz vismaz 20 darba dienas pirms izmaiņu veikšanas, savukārt jauna licence jāpiesaka mēnesi iepriekš. “All Media Baltics” uzsver, ka dokumentus padomē iesniegs atbilstošos termiņos.

      Vai no šāda iznākuma varēja izvairīties?

      Bažas par LNT nākotni parādījās jau 2012.gadā, kad finansiālu grūtību dēļ kanālu pārdeva TV3 īpašniekam MTG. Toreiz Konkurences padome darījumu ilgi vērtēja un tad atļāva, nosakot virkni ierobežojumu, toskait aizliegumu līdz 2017.gada beigām apvienot abu kanālu ziņu dienestus. Kad 2017.gadā notika vēl viens pārdošanas darījums, kura rezultātā LNT kā uzņēmums tika likvidēts, līdzīgi ierobežojumi izpalika.

      “2017.gada vasarā Konkurences padome jautāja [NEPL] padomes viedokli šajā jautājumā, padome ir sniegusi atbildi un arī norādījusi, ka šādas notikumu attīstības gadījumā nākotnē varētu būt apdraudēta atsevišķu struktūrvienību pastāvēšana,” norāda Āboliņš.

      Konkurences padome rakstiski skaidro – 2012.gadā noteica sev tiesības piecu gadu laikā atsavināt LNT aktīvus no MTG, ja konkurences situācija šo gadu laikā būtu pasliktinājusies.

      Šis pārvērtējums neattiecās uz citiem 2012.gada lēmumā noteiktajiem nosacījumiem, tostarp saglabāt ziņu raidījumu redakciju neatkarību. 2017.gadā, kad notika pārvērtēšana un dažādu pušu, tajā skaitā NEPLP, viedokļu uzklausīšana, KP nesaskatīja nepieciešamību atsavināt LNT aktīvus.

      KONTEKSTS:

      Kad 2012. gadā TV3 īpašnieks – starptautiskais mediju koncerns MTG iegādājās telekompāniju LNT, Konkurences padome (KP) darījumu apstiprināja ar nosacījumiem. Piemēram, vēl piecus gadus abām programmām – TV3 un LNT – jāsaglabā neatkarīgas un patstāvīgas ziņu raidījumu redakcijas un līdzšinējais ziņu raidījumu daudzums.

      2017. gada martā MTG paziņoja, ka pārdos savu raidorganizāciju biznesu Baltijas valstīs "Providence Equity Partners" Lietuvas uzņēmumam UAB "BITE Lietuva". Bijušo MTG biznesu nodēvēja par "All Media Latvia." KP darījumam atļāva notikt tā paša gada oktobrī, gan ar vairākiem noteikumiem, tostarp, ka apvienotais uzņēmums arī turpmāk nedrīkstēs sasaistīt televīzijas programmu grupu "TV3", "3+", "TV6" ar televīzijas programmu grupu LNT un "Kanāls 2" pārdošanai citiem tirgus dalībniekiem to tālākai izplatīšanai skatītājiem.

      KP informēja Latvijas Radio, ka noteikums par abu kanālu ziņu dienestu neapvienošanu bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Latvijā
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti