„Ēka ir veca, zema, jaunā tehnika ir gara, augsta. Sakarā ar to mēs pat nevaram dabūt jaunu tehniku,” atzīst VUGD Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas otrās daļas komandieris Vidmants Jonkus.
Iepriekš glābējiem jau tika solīts depo sakārtot, bet tā kā ēka ir vēsturiska - rekonstruēt to ir sarežģīti un dārgi.
Manā rīcībā ir informācija, ka viena loga nomaiņa ir aptuveni 1500 eiro vērtībā, līdz ar to neesmu drošs, ka mēs racionāli investētu šajā piemineklī, lai to sakārtotu kā ugunsdzēsēju depo,” atzīst kāds no ugunsdzēsējiem.
Pērn piešķirts finansējums vairāk kā astoņi miljoni latu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai laika posmā no 2015.līdz 2017.gadam, jo lielākā daļa Latvijas ugunsdzēsēju depo ir kritiskā stāvoklī. „Es zinu, ka tā ir liepājnieku sāpe, bet kopumā valstī ir bēdīga situācija. Mums ir 96 depo, no kuriem ne vairāk kā „padsmit” procenti ir puslīdz apmierinošā stāvoklī,” norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”).
Viņš Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas 2.daļas depo viesojās jau 2012 gadā un pagājušajā nedēļā to darīja atkārtoti. Iepriecināt ar ātru risinājumu ugunsdzēsējus viņš nevarēja. Vispirms kārta būs depo Skrundā un tikai 2016. gadā Liepājā uzsāks būvēt jaunu depo, kas varētu būt gatavs 2017. gadā.
