Tieši tur pirmdien notika Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēde, kurā deputāti skatīja bēgļu izvietošanas iespējas, kā arī iztaujāja iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski („Vienotība”) par migrācijas politikas jautājumiem. Pirmie bēgļi varētu iebraukt ne agrāk kā ziemā.
Pašlaik bēgļu uzņemšanas jautājumā puslīdz skaidras ir vien dažas lietas. Latvija izvēlējusies iet it kā brīvprātīgo ceļu, solot uzņemt 250 bēgļu, nevis Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto trīs reizes lielāku skaitu, ar kādu Latvijai varētu nākties rēķināties arī tad, ja tā patvēruma meklētājiem durvis nevērtu nemaz. Tāpat zināms, ka par katru bēgli Eiropa sola 6000 eiro vienreizēju maksājumu, bet valsts pirmos 12 mēnešus iebraucējiem maksās 256 eiro pabalstu.
To deputātiem apliecināja arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība").
„Pēc tam šī persona ir attiecīgi atradusi kādu darbu vai integrējusies. Taču tajā brīdī mūsu saistības ar šo valsti beidzas. (..) Var būt situācija, ka viņiem ar 265 eiro, ir jāspēj atrast dzīvesvieta, paēst un nosacīti saņemt veselības aprūpi,” teica Kozlovskis.
Ministrs deputātiem apgalvoja, ka Latvija uzņemamos bēgļus rūpīgi izvēlēsies viņu pašreizējās pieturvietu valstīs Itālijā un Grieķijā. Viņš izteica cerību, ka «Muceniekos» viņi pavadīs ne ilgāk par trim mēnešiem.
Pašlaik tur dzīvo 55 personas, bet vietas varētu būt diviem simtiem, atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze. „Ja mēs izmantojam saliekamās gultas, matračus un tā tālāk, tad mēs pa abām mājām varētu izmitināt ne vairāk kā 200 apmeklētājus (..),” saka Roze.
Tāpēc par Eiropas fondu naudu ēkās tuvākajā laikā plānoti uzlabojumi. Tomēr būtiskas izmaiņas nepieciešamas arī migrācijas politikā kopumā.
Lai gan liela daļa bēgļu Latviju izvēlēšoties tikai kā tranzīta valsti tālākam ceļam uz turīgākajām Skandināvijas valstīm vai Vāciju, pēc premjeres rīkojuma izveidotajai darba grupai jādomā, kā bēgļus integrēt, uzskata Kozlovskis. „Integrācija ir saistīta ar darbu. Mēs paredzam, ka persona gribēs strādāt. (..) Šeit ir svarīga arī darba devēju iesaiste. Līdz brīdim, kamēr nebūs skaidrs mehānisms, mēs šo procedūru nesāksim,” teica Kozlovskis.
Ministrs vēlreiz uzsvēra, ka bēgļu statusa piešķiršanas procedūra ir pilnīgi skaidra, bet atbilžu uz daudziem praktiskiem jautājumiem vēl nav.
„Es lielas cerības lieku šo darba grupu ne tikai mums praktiski, bet arī sabiedrībai kopumā. Tas ir saistīts gan ar integrāciju, darba tirgu un iespējamo bēgļu vēlamā profila iezīmēšanu. (..) Ja mēs runājam par integrāciju, tad tā ir saistīta ar darbu. Mēs tomēr paredzam, ka tā persona gribēs strādāt. Tad ir runa par pieeju darba tirgum un visam pārējam,” skaidro Kozlovskis.
„Es gribētu strādāt, bet man nav atļaujas. Es būtu gatavs strādāt ikvienu darbu,” tā saka irākietis Heidars Džamals Abdulkarims.
Šis irākietim Heideram ir trešais mēģinājums bēgt no kara plosītās dzimtenes. Latvijā viņu aizturēja lidostā, kad viņš centās izlidot uz Zviedriju, kur dzīvo vīrieša māsa. Latvijā viņš ir trīs mēnešus un tāpat kā citi gaida, vai saņems uzturēšanās atļauju. Tagad statusa piešķiršanas gadījumā viņš apņēmies palikt Latvijā.
„Man patīk Latvijā, šī ir ļoti skaista zeme, šeit ir labi cilvēki. Es runāju ar daudziem tuvējā apkārtnē un visi mums palīdz. Es gribu sākt jaunu dzīvi šeit,” viņš apgalvo.
Saeimas deputātiem gan ar ministra solījumu bēgļus izvēlēties rūpīgā atlasē, tādējādi netieši skarot cilvēktiesību lietas, bija par maz. Daļa parlamentāriešu interesējās arī par patvēruma meklētāju reliģisko piederību, ēšanas paradumiem, strādātgribu un citiem jautājumiem.
Daļa ''Mucenieku'' iedzīvotāju, satiekot Saeimas deputātus, izmanto iespēju izstāstīt savu dzīvesstāstu un norādīt uz problēmām, ar kurām sastopas Latvijā – gan grūtībām uzreiz pēc ierašanās sākt strādāt, gan par pārāk mazo - 2,15 eiro dienas naudu, kas atvēlēta pārtikai un citu ikdienas preču iegādei. Dažādu partiju deputāti apspriež no bēgļiem dzirdēto – viedokļi atšķirīgi. „Redzi, viņš teica – piecus mēnešus viņš sēž un neko nedara, viņam smadzenes arī nedarbojas. Jau tagad vajag integrēt kādā veidā, piemēram, četras stundas dienā strādāt – mežu tīrīt vai vēl kaut ko,” saka Saeimas deputāts Ivans Klementjevs („Saskaņa”).
„Bet ja viņš neizvēlēsies šeit palikt?” retoriski vaicā Saeimas deputāte Nellija Kleinberga (Latvijas Reģionu apvienība). „Ieguldīt finanšu resursus tam, lai šos piecus mēnešus viņu nodarbinātu... Cik tas budžets mums ir liels – vai tas ir adekvāti?” retoriski vaicā Kleinberga.
Pašreiz ''Muceniekos'' dzīvo vairāk nekā 50 cilvēki. Pirmie no 250 bēgļiem, kas Latvijai jāuzņem tuvākajos divos gados, šeit varētu ierasties ziemā.
Tagad dalībvalstis spriež par bēgļu solidāro izmitināšanu, bet par Eiropas Komisijas piedāvājumu divos gados uzņemt 60 000 kompromisu aizvien nevar panākt. Saskaņā ar jaunāko vienošanos tagad šis skaits ir sarucis līdz 54 000.
Latvijas valdība jūlija sākumā vienojās divu gadu laikā uzņemt 250 patvēruma meklētājus. Lai arī iepriekš izskanēja, ka pirmos bēgļus Latvija varētu uzņemt rudenī, šobrīd izskatās, ka tas nenotiks ātrāk kā ziemā.
