16.marts
16. marts Latvijā ik gadu tiek gaidīts ar bažām: vai leģionāru piemiņas gājiens Rīgas centrā un ziedu nolikšana pie Latvijas simbola – Brīvības pieminekļa – izraisīs provokācijas un kā tas atbalsosies pasaulē.
Ministrijai arī nav ziņu, ka Latvijā būtu ieceļojušas kādas radikāli noskaņotas personas, bet nevar izslēgt, ka kāds ir iebraucis caur citu Šengenas zonas valsti.
Kozlovskis pastāstīja, ka pie Brīvības pieminekļa, kur tradicionāli noliek ziedus leģionāru piemiņai, kā parasti būs norobežojošās barjeras, un pretējo viedokļu paudēji būs fiziski nošķirti, policija darīs visu, lai nepieļautu fizisko konfrontāciju, bet asa vārdu apmaiņa, visticamāk, notiks.
Kopumā riski lielāki nekā citos gados, kas saistīts gan ar to, ka Latvijā rudenī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, gan ar nedēļas nogalē gaidāmajām Krievijas prezidenta vēlēšanām un citiem faktoriem, atzina ministrs.
Tikmēr Administratīvā rajona tiesa ceturtdien, 15.martā izskatīs Latvijas Antinacistiskās komitejas sūdzību par Rīgas domes lēmumu noteikt ierobežojumus komitejas iecerētajam pasākumam – tas nevar notikt vienlaikus vai vienā vietā ar abiem pārējiem pasākumiem. Komitejai piedāvāts rīkot pasākumu vienlaicīgi citur vai rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē, taču pēc abiem pārējiem piemiņas pasākumiem.
Bez ierobežojumiem atļauts organizēt biedrības "Daugavas Vanagi" gājienu un biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkoto pasākumu.
Pērn tradicionālajā latviešu leģionāru piemiņas gājienā piedalījās vairāk cilvēku nekā 2016.gadā. Lai gan tā laikā aizturēti pieci cilvēki, būtisku provokāciju vai citu nopietnu sabiedriskās kārtības traucējumu nebija.
