Notikusi arī Beverīnas zīmola izveides pētījuma apspriešana, kurā klātesošie, pārsvarā pašvaldības darbinieki, nobalsoja, ka zīmola idejas pamatā būs novada vēsture un mūsdienīgi iedzīvinātas leģendas.
Beverīnas novada Kauguru pagasta iedzīvotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Aija Freimane, kura pārstāv arī “Kauguru labklājības un uzplaukuma” biedrību, ir viena no idejas par novada zīmolu pretiniecēm. Savu un domubiedru neizpratni viņa pamato ar to, ka nav skaidrs, kas ar zīmolu pēc tā izveides notiks tālāk, kā tas tiks iedzīvināts, kā veicinās uzņēmējdarbības attīstību un ekonomisko izaugsmi, kā piesaistīs tūristus. Neskaidrību esot daudz.
“Ne tikai Kauguru pagasta, bet arī Trikātas un Brenguļu pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju viedoklis ir līdzīgs. Lielais jautājums - kādēļ, kā tas palīdzēs, kāda ir finanšu atdeve un kā mēs to lietosim? Zīmols mūsdienās, un to es saku kā profesionāle, nav logotips un apmācības, kā to lietot. Zīmols ir kaut kas vairāk. Tā ir savstarpējā mijiedarbība starp cilvēkiem,” saka Freimane.
Beverīnas novada zīmols tiek izstrādāts reizē ar Smiltenes novada zīmolu, piesaistot līdzekļus no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Projektu īsteno biedrība “Abulas lauku partnerība” sadarbībā ar “Lauku partnerība Ziemeļgauja”, katrai strādājot pie sava piesaistītā novada zīmola. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, no kuriem
abu zīmolu izveidei atvēlēti 57 tūkstoši eiro.
Atlikušajā summā ietilpst apmācības un pieredzes braucieni uz Somiju un Zviedriju, lai zīmoli tiktu vērtēti arī no starptautiskiem sadarbības partneriem, viņiem ierodoties arī Latvijā un tiekoties ar abu novadu mērķgrupas pārstāvjiem.
“Paredzam atvērt apmācības visiem interesentiem, kas ir saistībā ar zīmolu, ar zīmola izstrādi, iedzīvināšanu, ar mārketinga komunikāciju zīmolvedības izpratnē. Ne tikai Beverīnas un Smiltenes novadu iedzīvotājiem, bet arī šo abu partnerību teritoriju iedzīvotājiem. Respektīvi, ja kāds uzņēmējs Valkā vēlēsies piedalīties apmācību ciklā, piemēram, par sociālo tīklu mārketingu, tad viņam būs tāda iespēja,” saka biedrības “Abulas lauku partnerība” projektu vadītāja Antra Ķikute.
Kāpēc zīmoli tiek izstrādāti tieši pašlaik un kas notiks, ja reformas rezultātā nebūs, piemēram, Beverīnas novada? “Lauku partnerība Ziemeļgauja”, kuras pārziņā ir tā zīmola izstrāde, uzsver – kad pērnā gada sākumā projekts tika uzsākts, vēl neesot bijis zināms, kad reforma būs. Turklāt novada attīstības programma paredz, ka ir jāstrādā pie novada popularizēšanas.
Veikts arī pētījums, kas atspoguļo sabiedrības viedokli par novada atpazīstamību. Un, ja arī Beverīnas novads no kartes būs izsvītrots, zīmols tik un tā paliks piederīgs Beverīnas teritorijai.
“Tas nenozīmē, ka šī ir vējā izmesta nauda, jo šo pētījumu mēs to ļoti gaidījām, tas mums ļoti vajadzīgs. Tad mēs varētu teikt, ka arī gluži nevajadzīgi mums notika nākamā attīstības programmas izstrāde, jo pagājušajā gadā beidzās iepriekšējā. Ko tad darīt? Neizstrādāt tāpēc?” saka biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” koordinatore un Beverīnas novada pašvaldības projektu vadības speciāliste Linda Krūmiņa.
Lai arī no vairākiem iedzīvotājiem ir saņemti iebildumi par zīmola nelietderību, tūrisma nozares uzņēmēji gan uzsvēruši, ka Beverīnas novadam vajag savu identitāti, jo pašlaik, izņemot novada ģerboni, novadam sava zīmola nav.
