Dienas ziņas

Austrija pastiprina robežkontroli un ierobežo ieceļošanu

Dienas ziņas

Uzņemšanā DVĢ aiz svītras paliek 44 skolēni

Amerikā attālināti apgūst latviešu valodu

No Latvijas uz ASV adoptētas meitenes attālināti apgūst latviešu valodu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Kad Latvijā pulkstenis ir desmit vakarā, bet Losandželosā – vienpadsmit no rīta –, uz kopīgu latviešu valodas stundu tiekas Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas skolotāja Vera Bērziņa ar divām savām skolniecēm – latviešu meitenēm Amerikā. Viņas jau trešo gadu latviešu valodu apgūst attālināti.

Pirms trīs gadiem no Latvijas uz dzīvi Amerikā tika adoptētas divas māsas no Beverīnas novada Kauguru pagasta – Oksana un Ruslana. Tā kā meiteņu jaunie vecāki ir amerikānis un ukrainiete, lai neaizmirstu dzimto valodu, viņas trīsreiz nedēļā ar skolotāju Veru Bērziņu attālināti apgūst latviešu valodu.

Jaunākā no māsām, kura Losandželosā mācās 6. klasē, atzina  – viņa nevēlas tādu pieredzi, kā kaimiņu ģimenei, kur latviešu draudzenes tētis, dzīvojot Amerikā, aizmirsis latviešu valodu. Abas meitenes ir apņēmības pilnas ne tikai saglabāt savu dzimto latviešu valodu ļoti labā līmenī, bet arī iemācīties vēl trīs valodas.

"Man šīs stundas ļoti patīk, jo mēs ar skolotāju Veriņu mācamies sintakses, frazeoloģismus, es pati dažreiz rakstu stāstus, dzejoļus un arī ilustrēju, un man šīs stundas šķiet ļoti vieglas," atzina Oksana.

"Šajās stundās es iegūstu ne tikai valodu, bet arī kādu daļiņu par sevi. Man ir viegli mācīties, jo mēs ne tikai runājam un mācāmies, bet mēs arī smejamies, dziedam un citreiz pat dejojam," piebilda Ruslana.

Lai iepazītu vidi, kur pavadīta meiteņu bērnība, mamma Aļona viesojusies Kauguros, un tur, Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā satikusi Oksanas klases audzinātāju Veru Bērziņu. Atvadoties skolotāja lūdza uz globusa parādīt, kur atrodas Losandželosa, un Aļonai uzreiz iepatikās skolotājas radošums un sirsnība. Viņa uzrunāja Veru Bērziņu meitenēm pasniegt latviešu valodu attālināti, kam skolotāja, daudz nedomājot, piekritusi.

"Tā ir viņu dzimtā valoda, viņas Latvijā ir piedzimušas, daudzus gadus jau tur nodzīvojušas. Viņas ļoti labi runā latviešu valodā, nav jau tā, ka viņas maziņas būtu atbraukušas.

Gribas, lai meitenes zina savas saknes un nepazaudē savu valodu. Kad izaugs, varbūt viņas gribēs atgriezties, jo tur ir viņu radinieki, tāpēc tas ir svarīgi. Lai kur arī pasaulē viņas nebūtu, tā ir meiteņu dzimtene," sacīja Aļona.

Skolotāja Vera Bērziņa atzina – ar meitenēm kopā pavadītās stundas pozitīvi uzlādē, jo katru tikšanās reizi viņas prot pārsteigt - gan ar rūpīgi izpildītiem mājasdarbiem, gan neapsīkstošu vēlmi apgūt latviešu valodu.

Tāpat skolotāja atzina, ka tieši bērni ir tie, kas pieprasa – ir jābūt interesantiem uzdevumiem, kas mudina skolotāju iet līdzi laikam, apgūt jaunas metodes, kā pasniegt priekšmetu, piemēram, ar "Whatsapp" aplikācijas palīdzību. Un, kā izteikušās abas māsas, varbūt pēc gadiem tieši labās latviešu valodas zināšanas būs iemesls viņām atgriezties dzimtenē, lai te studētu un strādātu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti