Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumi neatšķiras no novembra budžeta varianta - mums saglabājas 196 eiro kā maksimālā summa par hektāru, ko mūsu zemnieki saņems 2020. gadā, bet naudas apjoms, ko varēsim iegūt kohēzijas līdzekļiem, būs 2,59% no iekšzemes kopprodukta. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau paudis visai skarbu kritiku Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam un norādījis, ka Latvija šādu piedāvājumu nepieņems. Pagaidām gan vēl nav līdz galam skaidrs, vai, piemēram, Latvijai neatņems lauku attīstībai domāto naudu.
Tajā pašā laikā, kā norāda arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma, skaidrs, ka kopējais budžeta apjoms ir samazināts par 30 miljardiem, un tas nerada sarunām labvēlīgu fonu. Ļoti asi šo piedāvājumu jau ir kritizējuši Latvijas zemnieku pārstāvji, sakot, ka tas absolūti nav pieņemams. Tomēr mazāka kritika ir dzirdama no lietuviešu un igauņu puses, viņuprāt - lai arī nekas nemainās, tomēr labā ziņa ir, ka nekas netiek samazināts.
ES valstu vadītāju apspriestā budžeta izdevuma daļa būtu 908 miljardi eiro un tas ir mazāk, nekā iepriekšējā piedāvājumā (942 miljardi), par ko runāja un nevienojās novembrī. Taču tas arī nav tik liels samazinājums, kā prasa Lielbritānija, kas vēlējās budžetu ne lielāku par 800 miljardiem eiro. Pagaidām atšķirības valstu interesēs izskatās visai lielas, un sarunu rezultātu nevar īsti paredzēt neviens.
