Panorāma

8 «Maxima» darbiniekiem anulē cietušā statusu

Panorāma

Cimdars par vēlēšanu gaitu

Musulmaņi Drošības policijas redzeslokā

DP redzeslokā arī Latvijas musulmaņi

Ciešāka saikne ar Persijas līča valstu organizācijām nākotnē var sekmēt Latvijas musulmaņu pievēršanos radikālākiem reliģiskajiem uzskatiem. Šādu prognozi šonedēļ publiskotajā ziņojumā izsaka Drošības policija (DP). Tieši pateicoties naudai no Persijas līča, Latvijas musulmaņu kopiena pērn nopirkusi ēku Rīgā, lai to pārveidotu par reliģisku skolu un mošeju.

Latvijā ir daudz reliģisko organizāciju, bet tikai viena no tām – Islāma kultūras centrs – regulāri iekļūst Drošības policijas ziņojumos par terorisma riskiem.

Gadu no gada drošības iestāde raksta par Latvijas musulmaņu braukšanu uz reģioniem, kur ir nozīmīga teroristu grupējumu klātbūtne, un ka ilgstoša ciemošanās var sekmēt radikalizēšanos.

„Mēs neesam šeit pirmo gadu. Esam aktīvi šeit 20 gadus, neatceros un neesmu dzirdējis, ka kādi terorismu draudi būtu pamanītu no musulmaņu kopienas puses. Cilvēku došanās uz tām valstīm ir viegli izskaidrojama ar to, ka mēs vēlamies mācīties savu reliģiju,” saka Islāma kultūras centra vadītājs Imrans Oļegs Petrovs.

Katru gadu Latvijā ierodas ortodoksālā islāma interpretācijas sludinātāji, kas aicina doties ticības nostiprināšanas ceļojumos. Ziņojumā gan piebilsts, ka vizītes nav guvušas plašu atbalstu Latvijas musulmaņu kopienā.

Islāma kultūras centrā drošībnieku uzmanību uztver saprotoši, bet daudz ko no sarakstītā sauc par pārspīlētu. „Kaut ko tādu mēs lasām katru gadu, viņiem kaut kas ir jāuzraksta arī tad, ja viņiem nav ko rakstīt. Ziņojums ir pārspīlēts,” pauž Petrovs.

Tajā skaitā riskus, kas tiek saskatīti faktā, ka kopiena saņēmusi naudu no Islāma attīstības bankas Saūda Arābijā, lai iegādātos ēku Avotu ielā pārveidošanai par mošeju. Jau astoņus gadus centrs apdzīvo nelielas telpas daudzstāvu mājā Brīvības ielā.

„Tā jaunā ēka uz papīra skaitīsies skola. Reliģioza novirziena skola. Droši vien tā sauksies oficiāli, kā islāma kultūras centrs. Tā būtu vieta lūgšanām,” klāsta Petrovs.

“DP rīcībā nav informācijas, ka naudu būtu ziedojusi kāda teroristiska organizācija, vai banka, kas saistīta ar terorisma finansēšanu, bet bažas ir, jo pasaulē ir diezgan daudz piemēru, kad šīs organizācijas cenšas atbalstīt radikāla islāma attīstību citās valstīs,” pauž Drošības policijas priekšnieka vietnieks Juris Leitietis.

Drošības iestāde atsaucas uz citu Eiropas valstu pieredzi, ka Persijas līča organizācijas līdz ar naudu cenšas izplatīt savu izpratni par islāmu, tostarp vienu no radikālākajiem novirzieniem – vahabismu, kas nonāk pretrunās ar demokrātijas vērtībām un izpratni par indivīda tiesībām. 

Latvijā islāma virziens nāk etniskā ziņā no tatāriem, un tie ir pazīstami kā mierīga islāma pārstāvji.

Āzijas lietu eksperts Leons Taivāns atzīmē, ka vahabisma novirziens mudina atgriezties pie saknēm, kad islāms bija kaujiniecisks. „Risks ir tajā, ka islamā atšķirībā no citām reliģijām ir militāristiskais un politiskais spārns, kas mēģina atražot agrīno islāmu, kad islāms izplatījās ar ieroču palīdzību. Tādi nav visi musulmaņi. Latvijā ir bijuši mēģinājumi tādus sludinātājus iesūtīt. Viņiem te nav gājis pārāk labi, un ar to tas ir beidzies,” saka LatvijasUniversitātes  profesors Leons Taivāns.

Pasaulē novērsto un nenovērsto teroraktu analīze aizvien uzrāda, ka pamatā apdraudējums nāk no islāma radikāļiem. Latvijā terora draudu līmenis saglabājas relatīvi zems. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt