Trešdien peldoties bojā gājuši trīs cilvēki. Arī ceturtdiena neiztika bez nelaimēm un noslīka divi cilvēki. Iepriekš ziņots, ka Garkalnē Buļļu ezerā noslīcis 81 gadu vecs vīrietis un Rīgā Māras dīķi pazuda 25 gadus vecs jaunietis. „Atkal esam no ūdenstilpnes izcēluši vienu noslīkušo, tas bija 81 gadu vecs vīrietis, kurš bija gājis peldēties, pazudis zem ūdens. Otrs gadījums, diezgan tipisks jauniem cilvēkiem, notika Rīgā, Māras dīķī. Divi jauni cilvēki vakarā bija atpūtušies, sēdēja parkā. Viens no viņiem izdomāja iet peldēties un pazuda zem ūdens. Otrs gāja viņu glābt, peldēja, meklēja. Būtībā pēdējā brīdī ieradāmies un paspējām izglābt peldošo cilvēku, jo viņš bija zaudējis spēku. Bet otru jaunieti meklēja ūdenslīdēji,” pastāstīja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.
Glābēji norāda, ka pieci noslīkušie cilvēki ir traģiska statistika ne tikai ģimenēm, bet arī valstij kopumā, jo slīkst darbaspējīgie cilvēki.
Kopumā divos mēnešos noslīkuši jau gandrīz 20 cilvēki, tie lielākoties ir vīrieši. Starp noslīkušajiem ir arī divi mazi bērni. Tāpēc glābēji aicina vecākus paturēt savas atvases vienmēr redzeslokā, arī pie mājas. Tāpat jauniešiem nevajadzētu lekt ūdenstilpnēs, pirms tam tās nepārbaudot, jo ziemā var būt kādas izmaiņas, piemēram, sanesti koki plūdu skartajās vietās.
„Viena tendence noteikti ir tas, ka lielākoties slīkst vīrieši. Te iemesls varētu būt pārgalvība un, iespējams, alkohola reibums. Otra tendence, ka daļa no šiem vīriešiem ir cilvēki gados. Gribētu pievērst vecāku cilvēku uzmanību, ka šajā karstajā laikā nedrīkst strauji iet ūdenī, īpaši šobrīd ūdens ne visur ir vienmērīgi silts. Tātad, ja pie krasta un augšpusē tas ir silts, tad mazliet jau dziļāk ūdens ir ļoti auksts. Kad mēs sakarsuši ielienam ūdenī, ķermenim tas ir liels šoks. Tajā brīdī var sākties muskuļu krampji, kas var skart gan jaunus, gan vecus cilvēkus,” skaidroja Šembele.
Glābēji atzīst – Latvijas ūdenkrātuvēs redzamība ir slikta. Liels ir arī dūņu slānis. Tādēļ meklēšanas darbi ir apgrūtināti. „Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki noslīka gan vakardienas gadījumā, gan vispārējos gadījumos ir ļoti vienkārši. Tikko mēs dodamies peldēties un ieejam dziļāk par kaklu, un ar kājām nevaram aizsniegt grunti, var notikt viss. Neatkarīgi, vai esat lietojis alkoholu, paēdis vai dzēris,” uzsver VUGD pārstāvis Juris Blūzmanis. „Nelaimes gadījumos, kas notiek uz ūdens, cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka paspēs rokas izbāzt ārā, kliegt – o, palīgā – un tad viņu kāds ieraudzīs. Negadījumi uz ūdens notiek ļoti ātri, cilvēks peldēja un vairāk arī nav.”
Un statistika ir nepielūdzama. Katru gadu, iestājoties siltajam laikam, aug noslīkušo skaits. Pēdējo gadu laikā negatīvs rekords šajā ziņā sasniegts 2010.gada jūlijā, kad noslīka piecdesmit četri cilvēki.
Šogad noslīkuši jau 29 cilvēki, no tiem septiņi šomēnes. Turklāt ūdenkrātuvēs dzīvību zaudējuši jau divi bērni.
Tādēļ glābēji atkārtoti aicina cilvēkus būt ļoti uzmanīgiem un peldēšanai izvēlēties tikai oficiālas pludmales, kur ir speciālais aprīkojums un dežurē glābēji – piemēram, Jūrmala, Vakarbuļļi, Bābelīte un Ķīšezers. „Īpaši jāskatās par bērniem, īpaši mazgadīgiem bērniem. Gadījumi ir, mamma ierodas pludmalē, kur ir samērā nedziļš, priekš pieaugušā, turpat knēvelis divgadīgs spēlējās, mamma pagriežas uzkrāsot lūpas, brauc motorlaiva garām, uznāk vilnis, parauj mazuli zem ūdens un mazulis iet bojā,” norāda Blūzmanis. Viņš norāda pieaugušajiem būt uzmanīgiem ūdenskrātuvju tuvumā un nelietot alkoholu, kā arī pieskatīt bērnus.
Tāpat jāatceras, ka ūdens temperatūra ūdenstilpnēs Latvijā joprojām nav vienmērīga. Un dziļumā ūdens var būt pat ļoti auksts. Tādēļ ieteicams peldēt tuvāk krastam.
Šonedēļ mediķi slimnīcā nogādājuši 19 cilvēkus, kas cietuši no karstuma. Deviņi no tiem bijuši bērni, tostarp vienu mēnesi vecs puisēns, kurš ilgstoši vests uzkarsušā mašīnā un kuram vakarā bijušas karstuma dūriena pazīmes. Savukārt pieaugušie lielākoties pārkarsuši, strādājot brīvā dabā un darot dārza un lauku darbus.
