Dienas ziņas

Daudzviet Eiropā pastiprina ierobežojumus

Dienas ziņas

Bēgot no policijas, izkrīt pa logu

Noslēdz līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu

Depozīta sistēmā plāno 1500 taras nodošanas punktu, tostarp 700 taromātus

Valsts vides dienests un SIA "Depozīta iepakojuma operators" ceturtdien, 14. janvārī, parakstījuši līgumu par dzērienu iepakojumam depozīta sistēmas ieviešanu. Ir sākti organizatoriskie darbi, lai depozīta sistēmu ieviestu līdz 2022. gada 1. februārim.

ĪSUMĀ:

  • VVD noslēdzis līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ar uzņēmumu “Depozīta iepakojuma operators”.
  • Uzņēmumam dots gads, lai sistēmu izveidotu.
  • Kopumā Latvijā plānots izvietot pusotra tūkstoša taras pieņemšanas vietu.
  • Izmaksas varētu sasniegt 30 miljonus eiro, ko segs četri dzērienu ražotāji.

Sāks nepieciešamās iepirkuma procedūras iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai
00:00 / 03:14
Lejuplādēt

Šobrīd, kad līgums ir noslēgts, uzņēmums „Depozīta iepakojuma operators”, ko veido vairāki dzērienu ražotāji, sāks sarunas ar konkrētām tirdzniecības vietām Latvijā. Tur plānots ieviest taras pieņemšanas automātus, ja paredzamais nododamo pudeļu skaits būs vismaz 3000 mēnesī. Savukārt pudeles un skārdenes veikalā pieņems darbinieki, ja paredzamais taras apjoms būs mazāks par 3000 mēnesī.

Plānots, ka visā Latvijā būs kopumā aptuveni 1500 taras nodošanas punktu, no tiem ap 700 taromātu, bet 800 vietās dzēriena iepakojumu pieņems darbinieki.

Lauvas tiesu jeb aptuveni 90% savācamā iepakojuma apjoma paredzēts iegūt tieši ar taromātu starpniecību.

„Depozīta iepakojuma operators” vadītājs Miks Stūrītis
00:00 / 00:35
Lejuplādēt

„Depozīta iepakojuma operators” vadītājs Miks Stūrītis atgādināja, kādus iepakojuma veidus iekļaus depozīta sistēmā: „Tās būs PET (plastmasas) pudeles, visa veida dzērienu skārdenes, stikla – gan bezalkoholisko dzērienu, alus, sidru un kokteiļu līdz 6% pudeles. Piecu litru ūdens pudeles nebūs depozīta sistēmas ietvarā, bet vairāk nekā 90% visu iepakojuma līdz 2 litriem noteikti būs ietverts.” Līdz ar to vīna, kā arī degvīna un cita stiprā alkohola pudeles nodot nevarēs.

Sistēmas pamatā tātad būs 10 centu uzcenojums par dzēriena vienību, un, lai tos dabūtu atpakaļ, pudele vai bundžiņa jānodod taras pieņemšanas punktos. Pircējs iegūs kuponu par nodoto vienību skaitu un summu, ko varēs izmantot iepirkumiem veikalā vai atgūt skaidrā naudā.

Ar laiku sistēmu varētu papildināt arī, piemēram, ar tetrapaku vai olu iepakojumu pieņemšanu, taču to noteikt būs likumdevēja lēmums.

Runājot par sistēmas ieviešanu, „Depozīta iepakojuma operators” jau februārī organizēs atklātu konkursu gan par taromātu iegādi un uzstādīšanu, gan IT sistēmas izveidi. Līdz gada vidum noskaidros konkrētus depozīta sistēmas risinājumus, bet līdz gada beigām slēgs līgumus ar veikaliem, kuros notiks iepakojuma pieņemšana. Vienlaikus līdz gada beigām iepakotājiem uz dzēriena vienībām jāievieš jauns marķējums par iespēju to nodot depozīta sistēmā. Jāievieš arī savāktā iepakojuma šķirošanas centrs.

Valsts vides dienests (VVD) līdz janvāra beigām sagaida detalizētu depozīta sistēmas ieviešanas plānu, un turpmāk ik mēnesi „Depozīta iepakojuma operatoram” būs jāatskaitās VVD par depozīta sistēmas ieviešanas procesu un iespējamiem sarežģījumiem. Abas puses apzinās, ka sistēmas ieviešanai paredzētais laiks ir neliels.

VVD sistēmas ieviešanas procesā varētu piemērot papildu maksājumus, ja kāds no paredzētajiem taras pieņemšanas punktiem neiesaistīties. Tomēr šādu iespējamību Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga vērtēja kā mazu.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga
00:00 / 00:50
Lejuplādēt

„Ja kāda tirdzniecības vieta kavēsies slēgt līgumu vai neslēgs līgumu ar operatoru, tad Valsts vides dienests varēs piemērot piespiedu maksājumus, ja tirgotājam likumā noteikts pienākums pieņemt iepakojumu. Taču mēs nesagaidām, ka tā būs liela problēma. Tirgotāji drīzāk būs ieinteresēti noslēgt līgumu, jo depozīta iepakojuma nodošana ir labs iemesls pircējam atgriezties tieši šajā veikalā un atgūtu depozīta iepakojuma maksu. Tātad

tirgotāji drīzāk uzņemsies šos jaunos pienākumus, lai cīnītos par pircēju, un būs ieinteresēti slēgt līgumu,” sacīja Baklāne-Ansberga.

Iepakojuma šķirošanas centra izveide izmaksās ap 4,5 miljoniem eiro, bet taromātu iepirkums varētu noslēgties ar apmēram 20 līdz 25 miljonu eiro izmaksām.

Pudeļu pieņemšanas automātu piegādātāju meklēšot atklātā konkursā. "Es paredzu, ka varētu piedalīties gan pasaules tirgus līderi, gan arī mazākas kompānijas, kuras tikai plāno ienākt šajā biznesā. Iespējas būs visiem. Svarīgi, lai produkts atbilst tām prasībām, kuras operators ir izvirzījis un arī iekļāvis plānā," sacīja Stūrītis.

Depozīta sistēmas ieviešanas izdevumus segs „Depozīta iepakojuma sistēmas” dalībnieki – dzērienu ražotāji, un valsts budžetā nav paredzēts izmantot ne centa. “Tā vienošanās, kas tika panākta ražotāju starpā, ir, ka šīs izmaksas uzņemsies garantēt četri ražotāji: “Aldaris”, “Cido grupa”, “Coca-Cola Latvija” un “Cēsu alus”,” pastāstīja Stūrītis.

„Šie izdevumi būs iepakojumu sistēmas operatoram, bet ieņēmumi paredzēti ar dalības maksu sistēmā, kas attieksies uz ikkatru ražotāju, kas laidīs tirgū dzērienus depozīta iepakojumā. Principā dzērienu ražotāji finansēs sistēmu.

Patērētājs jeb konkrētā dzēriena pircējs finansēs šīs sistēmas izmaksas, kas būs iekļautas produkta cenā," piebilda VVD vadītāja. 

 

Vienlaikus konkursā neuzvarējušajam depozīta sistēmas kandidātam SIA „Nulles depozīts” nosūtīts detalizēts Valsts vides dienesta lēmums par depozīta sistēmas veidotāja izvēli. To vispārējā kārtībā iespējams pārsūdzēt mēneša laikā. Uzņēmums gan vēl atteicās atbildēt, vai dienesta lēmumu pārsūdzēs.

KONTEKSTS:

2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.

Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursā sacentās divi pretendenti:  SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, un kompānija "Nulles depozīts", kur īpašniekos savukārt ir atkritumu biznesa pārstāvji. 

Valsts vides dienests konkursā lēma dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt SIA “Depozīta iepakojuma operators”.  Uzņēmumam depozīta sistēma jāiedarbina pēc vairāk nekā gada – 2022. gada februārī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt