Grozījumi likumā noteic, ka visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Kā speciālais regulējums būvniecībā noteikts, ka iestāde administratīvo lietu izskata mēneša laikā, bet, ja nepieciešams papildu izvērtējums, izskatīšanas termiņu var pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu – četrus mēnešus.
Tāpat grozījumi likumā nosaka izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Pasūtītājam triju dienu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas rakstveidā ir jāinformē tie nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus, kā arī būvprojekta zemesgabalā ir jāizvieto būvtāfele, kuras saturu nosaka valdība.
Likumā arī noteikts, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu automātiski neaptur būvniecības darbus. Grozījumi paredz, ka tiesa pēc Administratīvā procesa likumā noteikto subjektu lūguma varēs pieņemt lēmumu par būvatļaujas darbības apturēšanu. Likuma grozījumi arī paredz, ka pašvaldības būvvaldei, kas saņēmusi iesniegumu par būvatļaujas apstrīdēšanu, būs jāizdod izziņa, kurā norādīts būvniecības tiesiskais pamatojums un jaunbūves raksturojums, kā arī sniegta informācija par būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.
Saeimas deputāte Ilma Čepāne (V) norādīja, ka nav saprotams, kāpēc regulējums par īsāku būvatļaujas termiņu apstrīdēšanu tiek virzīts tik ātri.
"Man nav skaidrs, kāpēc tiek tik steidzami virzīti šie grozījumi un kāpēc šis regulējums netiek iestrādāts jaunajā būvniecības likumā un pieņemts pēc kāda laika," sacīja Čepāne.
Viņa arī atzina, ka nevajadzētu tiražēt viedokli, ka būvatļauju apstrīdēšanas tiek ierosinātas nepamatoti. "Nu nevar apstrīdēt būvatļauju tikai tāpēc, ka kādam nepatīk buldozera krāsa, vai būves krāsa. Tāpat es vēlētos kolēģus saprast, kas ir stratēģiskās sūdzības, ko mēs kā likumdevēji neatpazīstam. Ir situācijas, ka pret personām, kas ir vērsušās ar būvatļauju apstrīdēšanu, vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu kompensāciju, nepamatoti vēršas policijā, apbalvojot, ka ir pieprasīts kukulis," sacīja Čepāne.
Arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) norādīja, ka nav saprotama ātrā likuma grozījumu virzīšana. Viņš arī pārmeta Reformu partijai būvnieku interešu lobēšanu, izstrādājot likuma grozījumus.
Savukārt deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP) pauda viedokli, ka likuma grozījumos ir atrasts līdzsvars starp dažādām interesēm.
Iepriekš būvniecības sektora pārstāvji un eksperti vairākkārt norādīja, ka pašreizējā būvniecības regulējuma trūkumi un vieglā būvatļauju apstrīdēšanas kārtība samazina Latvijas novērtējumu starptautiskajā "Doing Business" reitingā, kā arī var kavēt investoru ienākšanu Latvijā vai radīt būtiskus zaudējumus būvniekiem.
