Bergmanis: Nav teikts, ka jāapstājas pie 2% no IKP atvēlēšanas aizsardzībai

Šobrīd nav bažu, ka Latvija nākamgad varētu neatvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai, tomēr "neviens nav teicis, ka pie sasniegtā ir jāapstājas", pauž aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), kurš piedalās Minhenes drošības konferencē.

ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss šonedēļ brīdināja NATO dalībvalstis, ka Vašingtona "ierobežos savas saistības" aliansē, ja tās nepalielinās savus aizsardzības izdevumus.

Bergmanis aģentūrai skaidroja, ka ASV aizsardzības ministra paziņojumu varot dažādi traktēt, taču kopumā tas ir aicinājums mainīties.

To uzsvērusi arī Vācijas aizsardzības ministre, kura iepriekš tikusies ar Matisu Vašingtonā, proti, amatpersonas bijušas vienādās domās, ka ES un NATO jāmainās laikiem līdzi, un viens no veidiem ir pildīt saistības, ko valstis uzņēmušās Velsas samitā. Vācija ir sagatavojusi plānu par virzīšanos uz 2% no IKP, kas naudas izteiksmē būtu vairāk nekā 130 miljardi eiro.

Bergmanis vairākkārt norādījis, ka lielvalstīm ir sarežģītāk virzīties uz 2% no IKP tēriņiem aizsardzībai, nekā tas ir Latvijai.

Minhenes drošības konferencē jau konferences dalībnieku pirmajās uzstāšanās reizēs norādīts, ka sasniegt 2% tēriņus nav pašmērķis, bet gan uzstādījums ir šos līdzekļus pareizi izmantot. "Tajā pašā laikā neviens nav teicis, ka, sasniedzot 2% no IKP, pie tā būtu jāapstājas," norādīja Bergmanis.

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka 2019.gadā Latvijas aizsardzībai būtu jāvelta vairāk par 2% no IKP, ministrs atbildēja: "Es varētu to vēlēties. Šogad ir piemēri - Igaunijā aizsardzībai jau atvēl 2,2% no IKP un viņi vēl dibinājuši speciālu aizsardzības fondu. Tāpat Lietuvā notiek diskusija par to, ka 2020.gadā aizsardzībai vajadzētu veltīt 2,5% no IKP. Finansējums ir viens no stūrakmeņiem, taču nav teikts, ka pie 2% no IKP ir jāapstājas. Ir jādzīvo līdzi laikam un jāizvērtē. Mums šobrīd ir daudz uzdevumu, kas jārealizē un prasa lielu atbildību un darbu. Vērtēsim un skatīsimies, kā sokas citiem. Redzam, ka NATO valstis virzās uz šiem 2%."

Bergmanis pastāstīja, ka viņam šonedēļ bijusi īsa saruna ar Matisu, kurš ļoti labi atsaucies par Latviju un paudis pateicību par atbalstu lietās, kur Latvija iesaistījusies. Savukārt Bergmanis savam kolēģim pateicies par ASV ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.

Bergmanis apliecināja, ka Matiss nav devis nekādas norādes, ka ASV varētu izvest savu karaspēku no Latvijas.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera paziņojumu, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus, Bergmanis nekomentēja.

Saskaņā ar valdības uzstādījumu 2015.gadā tika noteikts, ka Latvijas aizsardzības nozares budžets 2016.gadā veidos 1,4% no IKP, 2017.gadā - 1,7% no IKP un, sākot ar 2018.gadu, - 2% no IKP ik gadu. Aizsardzības nozares 2017.gada budžets ieplānots 1,7% no IKP jeb 449 miljonu eiro apmērā. 2016.gada aizsardzības budžets bija 367,86 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt