ĪSUMĀ:
- Ārstu algu palielinājumam 2021. gadā prasa 211 miljonus eiro.
- Mediķi solīto algas palielinājumu grib jau šogad, bet FM to nesola.
- FM arī norāda, ka par budžeta sadalījumu vienojas politiķi, nevis ministrija kādam kaut ko dod.
- Lielas cerības politiķi liek uz jauno mediķu algu reformu.
- Jauno ārstu asociācijā norāda, ka vienošanās par reformu būs ilga, tāpēc naudu algām vajag jau tagad.
Finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunās Vienotība") padomniece Karīna Ploka uzsvēra, ka šogad nekādi papildu līdzekļi, izņemot tos, kas piešķirti saistībā ar Covid-19, nav paredzēti. Attiecībā uz nākamā gada budžetu līdz 8. jūlijam ministrijām bija jāsniedz savas politikas iniciatīvas. Veselības ministrija kā vienu no prioritātēm izvirzījusi veselības aprūpes darbinieku algu celšanu. Ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") uzsvēra, ka pieprasīti arī tie mediķu algu celšanai nepieciešamie 10%, kurus neizdevās iestrādāt pērnā gada budžetā.
"Mēs esam iesnieguši nākamā gada budžeta pieprasījumam gan to daļu, kas netika izmaksāta šogad, gan arī to nākamā gada tiesu, ko paredz likums.
Vai nauda būs? Es regulāri aktualizēju šo jautājumu sarunās ar premjeru un finanšu ministru. Šobrīd pozitīva atbilde diemžēl nav saņemta," sacīja ministre.
Vairāki Saeimas atbildīgās komisijas deputāti aicināja finanšu ministra padomnieci likumu pildīt.
"Nav jau tā, ka Finanšu ministrija neko nesaprot un ka Finanšu ministrija būtu pret to, ka mediķiem un skolotājiem būtu jāceļ algas. Finanšu ministrija viennozīmīgi ir par to, bet
Finanšu ministrija nav tā, kas kādam kaut ko piešķir vai nepiešķir. Tā ir valdību veidojošo partiju vienošanās. Kopēja vienošanās. Nu, pagājušajā gadā tās sarunas ilga ļoti ilgi. Grūti," norādīja Ploka.
Budžeta sarunas vēl nav sākušās, un deputāti vienojās sūtīt Finanšu ministrijai vēstuli, pieprasot mediķu algu pielikumu. Kā arī šādu vēstuli nosūtīšot arī visiem citiem valdības ministriem, un katram nākšoties skaidrot, kāpēc to atbalsta vai ne.
Veselības aprūpes nozares pārstāvji gan uzskata, ka jau šogad jāatrod tie 10% pie mediķu algām, kurus neizdevās atrast veidojot šī gada budžetu. Tāpat arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka ir saprotami Covid-19 radītie neplānotie izdevumi un finansiālā situācija, tomēr viņa norādīja, ka tas nevar būt attaisnojums visam. Proti, ir valstis, kuras arī Covid-19 krīzes laikā atteikušās no kaut kā cita, lai atrastu finansējumu veselības aprūpei.
Aizsilniece aicināja Finanšu ministriju nelūgt tikai Veselības ministrijai meklēt naudu no savas iekšienes, bet darīt to plašāk. Viņa vēlreiz uzsvēra ciešo saistību starp medicīnas darbinieku atalgojumu un to pieejamību.
Mediķu algu reforma
Lielas cerības politiķi saskata jaunajā algu reformā, pie kuras pašlaik notiek darbs. Jaunā modeļa galvenā doma – celt mediķu pamatalgu, skaidri limitējot piemaksas. Tās saglabāsies, arī virsstundas tiks apmaksātas, bet lielāko daļu atlīdzības veidos pamatalga.
Veselības ministrijā informēja, ka sākta modeļa testēšana Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Atbilstoši izstrādātajam attīstības septiņu gadu plānam darba samaksas palielinājums ārstniecības personām varētu būt pakāpeniskāks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu 2,74 vidējo valsts tautsaimniecības darba algu apmērā (šobrīd 1,86) kas atbilstu OECD valstu vidējam rādītājam.
Tveršanos pie jaunā modeļa par pārlieku optimistiskiem uzskata Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvis Artūrs Šilovs, kuram gan komisijas sēdes laikā tā arī netika dots vārds. Viņš Latvijas Radio norādīja, ka jāsaprot - jaunais algu modelis pēkšņi neatrisinās visas problēmas.
"Paralēli tam modelim jaunajam ir jāievieš ļoti lielas, fundamentālas pārmaiņas, kas netika darīts ilgus gadus. Un tas arī prasīs gan nozares atbalstu, gan būs ļoti plašas diskusijas par stundu uzskaiti, par manipulāciju uzskaiti, par to, cik daudz kurš un kā dara.
Ņemot vērā, ka tas aizņems ļoti ilgu laiku, tā arī ir atbilde, kāpēc nepieciešams naudu jau šobrīd piešķirt algām.
Proti, pildīt likumu un pildīt solītos 10% vēl šogad un papildu 20% nākamajā gadā," stāstīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvis Artūrs Šilovs.
KONTEKSTS:
Veselības aprūpes finansēšanas likums paredzēja ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu trīs gadu periodā – 2019., 2020., 2021.g. – katru gadu par 20%. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, šogad ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu neizdevās īstenot pilnā apmērā, bet daļēji – par 10 % (rezidentiem par 20%). Tādēļ, lai novērstu neatbilstību likumā noteiktajam, 2021.gadā darba samaksas palielinājumam būtu jābūt, iekļaujot 2020.gadā nepiešķirto apmēru.
Veselības ministrijā norādīja, ka ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pēdējos trīs gados ir novirzīti ievērojami līdzekļi, ļaujot tarifā noteikto vidējo darba samaksu ārstiem palielināt līdz 1485 eiro (trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 61%), māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm – līdz 891 eiro (trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 56%), māsu palīgiem – līdz 594 eiro (trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 43%).
