"Tuberkulozes un plaušu slimību centra" galvenā ārste Andra Cīrule Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" norādīja: "Tuberkuloze laikam ir visvairāk aprakstītā slimība daiļliteratūrā, kas asociējas ar asins spļaušanu. Pašreiz asins spļaušana nav tuberkulozes biežākais iemesls, ir arī citas slimības, kurām biežāk ir šis simptoms.
Mūsdienās tuberkulozi sekmīgi var izārstēt un no tās vairs nemirst kā agrākos laikos, kad to dēvēja par diloni, tomēr nāves gadījumi ir, un tie ir pieauguši tieši Covid-19 pandēmijas laikā.
Cīrule atzina: "Mirst, protams, ka mirst no tuberkulozes. Pasaulē ir pat dati, to arī saista ar Covid-19, ka 2020. gadā, kaut arī diagnosticēti mazāk [gadījumi], nekā vajadzētu, ir pieaudzis mirstības procents. Tas norāda, ka šie cilvēki nonāk ar ielaistām slimības formām. Ja salīdzina, cik daudzi mira pirms daudziem gadiem no tuberkulozes, tā mirstība ir ļoti labi samazinājusies, jo tuberkuloze tomēr ir ārstējama slimība."
Covid-19 laiks ir atstājis sekas arī uz tuberkulozes pacientiem, jo epidemioloģiskie ierobežojumi un bailes inficēties ar kovidu daudzus slimniekus atturējis savlaicīgi vērsties pie ārsta.
"Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pacientu skaits pirmajos divos mēnešos ir gandrīz divreiz vairāk, nāk pacienti ļoti smagi, ar smagām, ielaistām formām," sacīja Cīrule.
Savukārt pneimonoloģe Anda Vīksna atzina: "Uzsākoties kovidam, pacienti pazuda, un sāka likties no sākuma, ka palicis ir labāk, bet tad tomēr nāca ļoti, ļoti smagi pacienti un tagad, atskatoties uz šo laiku sākot no 2020. gada, ir krietni palielinājies gan smago pacientu skaits, gan palielinājusies mirstība sakarā ar to, ka ir kovids, baidās no tā un aizmirst par sen zināmu slimību – tuberkulozi."
Sabiedrībā valda uzskats, ka ar tuberkulozi vairāk slimo bezpajumtnieki, tomēr ar to var saslimt jebkurš, piemēram, viena no riskantajām vietām, kur noķert tuberkulozes bacili, ir sabiedriskais transports.
"Tuberkulozes un plaušu slimību centra" galvenā ārste skaidroja: "Par sabiedrisko transportu ļoti atkarīgs no situācijas – vai jūs braucat ar vilcienu vai ar mikroautobusu, un arī cik tās durvis virinās un kāda tā gaisa apmaiņa. Protams, risks ir augstāks, ja brauc mazā mikroautobusā ar logiem un durvīm ciet un tur cilvēks ar tuberkulozi, kurš klepo un izdala baciļus, tad ir iespēja arī inficēties, bet ne visi, kas inficējas, saslimst. Apmēram kādi 5-10% [saslimst]. Ir daudzi faktori, kas to ietekmē, un lielākā mērā tā ir cilvēka imūnā sistēma."
Bieži vien saslimušie pārāk vieglprātīgi attiecas pret tuberkulozes simptomiem, tādēļ ir ļoti svarīgi slimības gaitu atklāt jau pašā sākumā, nevis tad, kad tā jau ir pamatīgi ielaista.
Pneimonoloģe Vīksna pauda: "Ja kāds ilgstoši klepo – tas ir pats pirmais. No sākuma būs neliels, sauss klepus, bet, ja vairāk kā trīs nedēļas, parādās krēpas, tad sākam satraukties vai nebūs ieildzis, tad sāk parādīties svarā krišanās. No sākuma pat nepamanīs, liksies, ka norma vai pat priecāsies, nākošais ir neliela temperatūra – vakari, naktis, tā nelielā temperatūra 37, 37,2. Bieži mēs šādai temperatūrai nepievēršam uzmanību, un tad nākošais parādās nespēks un svīšana, izteikta svīšanas naktīs."
Turklāt der ielāgot, ka tuberkuloze nav tikai plaušu slimība, tā var ieperināties arī citos orgānos
"Šodien iestājās pacients ar kaulu tuberkulozi, tad ir pacients ar kuņģa-zarnu trakta tuberkulozi, jauns cilvēks ar auss tuberkulozi – slikti dzirdēja, ilgstoši ārstējās, nevarēja izārstēt, sāka izmeklēt – ir austiņā tuberkuloze!" skaidroja Vīksna.
Ārstiem ir mērķis līdz 2030. gadam maksimāli samazināt saslimstību ar tuberkulozi, tomēr, lai to paveiktu, arī katram pašam ir jārūpējas par savu veselību un pie pirmajiem simptomiem labāk doties uz bezmaksas pārbaudēm, nevis gaidīt, kamēr slimība uzsāk savu uzvaras gājienu. Tuberkulozes speciālisti ir tiešas pieejamības ārsti, līdz ar to – nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums.