Rīta Panorāma

Kāds laiks gaidāms šajā nedēļā?

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar ārlietu ministru (JV) Edgaru Rinkēviču

Ārlietu ministrs: Nevar izslēgt, ka Krievija gatavo provokācijas – arī «netīrās bumbas» pielietošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Diemžēl no Krievijas var gaidīt jebkādus rīcības scenārijus, zinot, ka situācija Ukrainā, Hersonas apkārtnē, attīstās Krievijai nelabvēlīgi, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Viņaprāt, nav izslēgts, ka Krievija gatavo kādas provokācijas, tostarp "netīrās bumbas" pielietošanu Ukrainā.

Vērtējot Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu aizdomīgos telefona zvanus vairāku valstu aizsardzības ministriem, ka Ukraina varot pielietot "netīro bumbu", Latvijas politiķis pieļāva, ka Krievija gatavojas provokācijām vai arī mēģina novērst uzmanību no Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civilajai un kritiskajai infrastruktūrai.

Rinkēvičs atzina, ka Krievijas aizsardzības ministrs, kurš saistībā ar Krievijas neveiksmēm karā Ukrainā pēdējo mēnešu laikā nebija ne redzams, ne dzirdams, "pēkšņi kļuvis par galveno Krievijas diplomātu". "Domāju, ka šeit versijas ir dažādas, bet jebkurā gadījumā es nevaru izslēgt arī, ka tiek gatavota kāda provokācija no Krievijas puses." 

Jautāts, vai Krievija varētu izmantot "netīro bumbu", ministrs sacīja, ka runa ir par jebkāda veida scenārijiem, īpaši, ja situācija Hersonā attīstās Krievijai nelabvēlīgā virzienā.

"Būtu maz ticams, ka Krievija atklāti šobrīd izmantotu taktiskos kodolieročus, bet, teiksim, kāda veida citas provokācijas, arī tā sauktās "netīrās bumbas"... Izslēgt šobrīd nevar neko.

To, kas ir padomā Krievijai, – tas lielā mērā ir izlūkdienestu, analītiķu uzdevums mēģināt ne tikai izanalizēt, bet dažreiz arī vienkārši uzminēt," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

"Netīrās bumbas" pamatā ir parastās sprāgstvielas un radioaktīvas vielas, kas eksplozijas gadījumā piesārņo teritoriju. 

Ministrs norādīja arī, ka Krievijas resursi ir pietiekami, lai Ukrainā vestu ilgu karu, tāpēc ir svarīgi, lai Rietumi neatslābtu palīdzības sniegšanā. Rietumu vienotība par palīdzību Ukrainai ir diezgan spēcīga, bet problēmas mēdz būt ar lēmumu izpildes tempu, piemēram, ieroču piegādes nereti notiek lēnāk nekā izmaiņas frontē. 

Pēc Rinkēviča sacītā, daudz lielākas bažas patlaban raisa ne tik daudz situācija frontē, kā Krievijas uzbrukumi civilajiem objektiem un kritiskajai infrastruktūrai. Tāpēc Latvija Eiropas Savienības Ārlietu padomē un citos formātos izteikusi aicinājumu paredzēt papildu finansējumu Ukrainas atbalstam, lai palīdzētu atjaunot infrastruktūru un "palīdzētu pārziemot".

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Šoigu svētdien bija telefonsarunas ar Lielbritānijas, Francijas un Turcijas aizsardzības ministriem, kurās viņš izteica "bažas par iespējamām Ukrainas provokācijām, izmantojot "netīro bumbu"", pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis Krievijas aizsardzības ministra teikto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti