Krievijas īstenotā Krimas aneksija, tās īstenotā agresija un karadarbība Ukrainas austrumos un vēlme revidēt starptautisko kārtību un starptautisko tiesību principus ir metusi izaicinājumu visai pasaulei – šis esot bijis arī Latvijas ārpolitikas un drošības politikas centrālais jautājums aizvadītajā gadā. To Saeimas ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs („Vienotības”).
Ar drošības situāciju saistīts bija arī kāds skaļš aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) politisks paziņojums, ko viņš pauda no tribīnes ārpolitikas debatēs.
"Kā aizsardzības ministrs, es šogad vērsīšos pie jums, Saeimas deputātiem, Aizsardzības, iekšlietu drošības un korupcijas apkarošanas komisijas ar aicinājumu pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu un valsts nacionālās drošības vārdā akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 karavīriem līdz 2018.gadam. Šī lēmuma atlikšana slēpjoties aiz birokrātiskas atrunas par valsts pārvaldes aparāta nepalielināšanu, nav tālredzīga. Karavīri pašreizējā drošības situācijā nav valsts aparāts. Viņi ir valsts pastāvēšanas garantija," sacīja Vējonis.
Nacionālās apvienības frakcijas vārdā runāja Rihards Kols, kurš norādīja, ka, lai gan dokuments esot pārskatāmāks un kvalitatīvāks nekā iepriekšējos gados un partijai daudzos jautājumos pret to neesot iebildumu. Tomēr vairākās sadaļās trūkstot konkrētības, norādīja Kols.
Daudz kritiskāka bija opozīcijā esošās „No sirds Latvijai” frakcijas vadītāja Inguna Sudraba. „Šis ziņojums ir viens no garlaicīgākajiem informācijas un Latvijas apstiprināto pozīciju apkopojumiem, kādu vien ir pēdējā laikā nācies lasīt. Ziņojums ir tik spilgti garlaicīgs kā pamatskolas mācību grāmata, ja jums to liktu šobrīd lasīt,” skarbi izteicās Sudraba, norādot, ka ziņojums satur tikai frāzes.
Savukārt citas opozīcijas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš no Latvijas Reģionu apvienības aicināja valdošo koalīciju ārpolitikas jautājumos būt vienotai, lai Valsts prezidents, ārlietu ministrs un Saeimas priekšsēdētāja runātu vienu un darbotos pēc vienota plāna.
Savukārt „Saskaņas” pārstāvis Valērijs Agešins aicināja nepadarīt ārpolitiku par iekšpolitikas ķīlnieci, kas kalpo atsevišķu partiju šaurām interesēm.
„Tik tiešām, Latvijā ir zems terorisma draudu līmenis, taču, lai to padarītu vēl niecīgāku, politiķiem nav jāaizraujas ar saukļiem, nav jātracina sabiedrība, bet jāpiedāvā konkrētu pasākumu virkni, kas varētu veicināt Latvijas iedzīvotāju saliedētību. Manuprāt, riskus rada tie Latvijas politiķi, kuri bārstās ar saukļiem, tādējādi provocējot sabiedrību un radot absolūti nevajadzīgu spriedzi,” sacīja Agešins.
Ārlietu ministrs arī regulāri kāpa tribīnē, lai atspēkotu izskanējušos pārmetumus. Rinkēvičs, piemēram, nepiekrita, ka neesot skaidra Latvijas pozīcija saistībā ar Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju.
„Es nezinu, kādu valodu es vēl varētu lietot un kādā veidā es varētu, teiksim, skaidrāk pateikt, ka Latvija absolūti atbalsta sankcijas pret Krievijas Federāciju, kamēr netiks izpildītas Minskas vienošanās. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Pirmdien Eiropas Savienības ārlietu padome tikpat skaidri to pateica,” norādīja ārlietu ministrs.
Pēc Saeimas sēdes Rinkēvičs Latvijas Radio gan norādīja, ka domstarpības nenozīmējot valdošās koalīcijas šķelšanos ārpolitikas jautājumos, bet gan esot normāls politisko debašu process.