Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā līderis ir Gatis Truksnis. Viņš apliecina, ka ZZS būs stabilitēts garants Jūrmalā. Sarkanās līnija netikšot vilktas, koalīciju veidošot tādu, lai visi strādātu pilsētas labā.
Aptauja liecina, ka domē iekļuvusi arī partiju apvienība "Saskaņas centrs" ar 16% balsu, "Vienotība" ar 9%balsu, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", iegūstot gandrīz 8% balsu, kā arī partija "Tev, Jūrmalai!" ar 5% balsu.
Līdzīsnējais Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Visockis (Vienotība) atzina, ka ziņas par iespējamiem vēlēšanu rezultātiem nav iepriecinoši, tomēr arī neesot traģiski. „43% Zaļo un zemnieku savienībai – tas ir ārprāts!” sacīja Visockis.
Visockis arī neslēpa, ka vairs necer uz krēslu domē. Komentējot savu līdzšinējo nonākšanu dome spriekšēdētāja amatā, sacīja: „Necerēju uz mēra krēslu. Biju netīšām trāpījis uz šo krēslu. Absolūti necerēju uz krēslu.”
No 15 Jūrmalas domes deputātiem maksimālo vietu skaitu, ko jelkad spējis Jūrmalā iegūt kāds politiskais spēks, ir trīs jeb tikai 20% no varas. 2001.gadā tas izdevās sociāldemokrātiem, vēlāk "Jaunajam laikam", bet iepriekšējās vēlēšanās – "Saskaņas centram" un vietējai partijai “Jūrmala - mūsu mājas” ar Raimondu Munkevicu priekšgalā.
Pēdējos četros gados pilsētu vadījuši četri mēri. Turklāt neviens no tiem krēslu nav pametis labprātīgi.
Vispirms, tikai gadu pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām, kriminālprocesā par kukuļdošanu tika aizturēts un dažas dienas vēlāk mēra krēslu zaudēja Raimonds Munkevics. Krimināllieta joprojām nav iztiesāta, kaut gan domnieka amatā bijušais mērs turpina strādāt. Munkevica vietā uz dažiem mēnešiem stājās Romualds Ražuks, vēlāk Saeimā ievēlētais. Jūrmalā Ražuks neprata sadalīt krēslus un vēlējās pats pārraudzīt kapitālsabiedrības. Tāpēc kūrortpilsētas vadītāja amatā izturēja tikai vasaru. Ražuku amatā nomainīja Gatis Truksnis, kuram mēra krēslu izdevās saglabāt visilgāk. Iespējams, tas saistīts ar amatu dalījumu – vieta atradās arī Munkevicam. Tomēr vēlme īsi pirms vēlēšanām sevi popularizēt par pilsētas naudu, aprīlī Truksnim lika krēslu zaudēt.
Tad vara Jūrmalā pārgāja “Vienotības” pārstāvja Jura Visocka rokās. Viņš gan, īsu laiku esot amatā, jau paspējis sanīsties ar vienu no aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām kūrortpilsētā, kuru turklāt vada Visocka partijas biedrs.
Kopumā šajās vēlēšanās Jūrmalā ir 16 saraksti ar 261 kandidātiem. Rekords bija 2005.gadā, kad uz varu pretendēji pat 21 politiskais spēks.
Jūrmalā dzīvo vairāk nekā 57 tūkstoši iedzīvotāju, to skaits atšķirībā no citām Latvijas pilsētām pēdējos gados pat mazliet palielinājies (2009. -56 069; 2013. – 57 479).