Jūrmalnieki uztraucas par tauvas joslu
Netālu no Mellužu peldvietas Lielupē slejas jauna būve uz ūdens, kuras, spriežot pēc sastapto iedzīvotāju teiktā, iepriekšējā gadā tur nebija. Netālu no šīs ēkas tapusi vēl cita būve, kas arī atrodas uz ūdens. Abu peldošo ēku saimniekus Latvijas Radio neizdevās sastapt, taču uzklausīti vietējie iedzīvotāji:
"Kas par namiņu? Nē, pagājušajā gadā nebija. Vai tas ir legāli uzstādīts? Upe tomēr ir valsts īpašums – gan jūsu, gan mans. Es nesaprotu, kāpēc tas te ir."
" [Pērn], man liekas, tas te nebija. Kam tas pieder? Laikam cilvēkam ir māja un viņš izpirka šo teritoriju. [Pērn] es neredzēju. Šī ir pirmā, ko redzu. Izskatās kā māja. Cilvēkam ir ērti, bet mums?"
"Netraucē. Man patīk."
"Zemes nav, tad viņam laikam zemes nodoklis nav jāmaksā. Varētu būt likumīgi. Viņam jau māja uz zemes nav. Te jau ir kā, piemēram, Laosā, kur lieli nodokļi jāmaksā par māju uz zemes, bet uz ūdens ne, un tur viņi dzīvo. Tās gan ir uz pontoniem, peldošas, bet uz Rīgu jau neaizpeldēs."
Iedzīvotāji taujāja, vai šāda būvju parādīšanās ir saskaņota ar pašvaldību un citām atbildīgajām iestādēm.
Tāpat jūrmalnieki ir uztraukti par tauvas joslas nepieejamību.
Kāda iedzīvotāja sacīja, ka nopirkusi zemi blakus peldošajai mājai un, lai gan solīts, ka viņa varēšot pārvietoties blakus ūdenim, tagad viss ir ciet, un viņai jāmēro garāks ceļš uz peldvietu.
Pirms vairākiem gadiem sabiedrības uzmanību pievērsa "māja–kuģis" Pāvilostā
Te jāatgādina par vairākus gadus seniem notikumiem, kad plašāk izskanēja tā saucamā "kuģa - mājas" lieta. Toreiz Pāvilostā jūras krastā bija tapusi māja – "kuģis", kas vairākus gadus atradās jūras stāvkrastā un skaitījās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis, kas nebija nodots ekspluatācijā.
Vēlāk būvniecības uzraugi māju–kuģi atzina par būvi.
Izrādījās, ka šīs būves īpašniekam Argodam Lūsiņam ir vēl viena "māja–kuģis" Jūrmalā, kas arī bija ekspluatācijā nenodota būve, ko izmantoja restorāna vajadzībām.
Pēc publiski izskanējušās ažiotāžas Pāvilostas "māja–kuģis" tika pārvietots dziļāk iekšzemē. Savukārt Jūrmalas māja – restorāns – bija reģistrēta Latvijas Kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esoša peldoša konstrukcija – pontons.
Šajā gadījumā radās jautājums, kuram jāuzrauga, vai šis "peldlīdzeklis", kas nav nodots ekspluatācijā, netiek izmantots kā restorāns – pašvaldībai vai jūras administrācijai.
Administrācijā Latvijas Radio norādīja, ka šīs peldošās mājas nav pamata reģistrēt Kuģu reģistrā. Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne skaidroja, ka Jūras kodeksā termins "peldošā māja" netiek lietots. Šajā kodeksā ir termins "peldošā konstrukcija" – tā ir inženiertehniska ierīce, kas paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē. Noteikta tipa peldošo konstrukciju reģistrācija Latvijas Kuģu reģistrā ir obligāta, un tie ir peldošie doki, peldošās darbnīcas, peldošās degvielas uzpildes stacijas vai kravas pontoni. Nevienu no šiem konstrukciju tipiem nevarot attiecināt uz terminu "peldošā māja" un tas nozīmē, ka "peldošās mājas" neesot jāreģistrē šajā reģistrā.
Kā to vērtē atbildīga ministrija?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pakļautībā ir publiskās ūdenstilpes un dabas resursi, skaidroja, ka Jūrmalas spēkā esošajā teritorijas plānojumā nav ietvertas prasības peldbūvju izvietošanai, bet jaunajā pilsētas teritorijas plānojumā, kas vēl nav piemērojams, apbūves noteikumos gan esot ietverta vesela nodaļa par to. Līdzīgi ir Jelgavā un Rīgā.
No vides aizsardzības viedokļa uz peldošajām mājām attiecas arī vispārīgi ūdens resursu lietotāja pienākumi, tostarp rūpēties par pienācīgu notekūdeņu apsaimniekošanu. Attiecīgie noteikumi aizliedz vidē virszemes ūdeņos novadīt neattīrītus notekūdeņus. Ja šādas mājas notekūdeņu apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus diennaktī, tad jāsaņem C apliecinājums.
Tāpat šo māju īpašniekiem jāievēro ūdensobjektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības.
Savukārt Valsts vides dienesta pārstāve Aija Jalinska Latvijas Radio atbildēja, ka cilvēka dzīvošanai vai saimnieciskajai darbībai mākslīgi radītas, peldošas, ar zemi nesaistītas konstrukcijas izveidei ir nepieciešams ievērot šī dienesta izdotus tehniskos noteikumus.
Šobrīd dienestā gan nav informācijas par to, vai konkrētie noteikumi Mellužu peldmājām izsniegti.
Ko saka Jūrmalas pašvaldība?
Latvijas Radio jautāja arī pašvaldībai, vai tā ir lietas kursā par šīm būvēm.
No domes atsūtītajām rakstiskām atbildēm izriet, ka pašvaldībā ir zināms par abām būvēm uz Lielupes. Vienā gadījumā – peldbūve ir tapšanas stadijā, bet otrā gadījumā jau pabeigta. Vienas būves kopīpašnieki neesot vērsušies pašvaldībā par ūdenstilpes nomas līguma pagarināšanu un, visticamāk, notiks nomas tiesību izsole.
Savukārt otras būves gadījumā Jūrmalas valstspilsētas administrācija saņēmusi privātpersonas iesniegumu par ūdenstilpes nomu un lēmums par izsoles organizēšanu vēl nav pieņemts.
Vai var jebkurā vietā upē izveidot šādu māju?
Principā – jā, bet jābūt visiem saskaņojumiem.
Pašvaldībā skaidro – lai peldbūves likumīgi atrastos šajos ūdeņos, jābūt noslēgtam ūdenstilpes nomas līgumam ar pašvaldību.
Ja nav spēkā apstākļi, kas neļauj iznomāt šo konkrēto teritoriju, tad pašvaldība rīko nomas tiesību izsoli.
Problēmu izsoļu organizēšanai gan radījusi valdības prasība, ka ūdenstilpes nomnieka izvēlei jārīko elektroniska nomas tiesību izsole, bet šī izsoļu vietne ilgstoši nebija pieejama. Tagad elektroniskā izsoļu vietne nomas vajadzībām tomēr ir pielāgota tikai daļēji un pašlaik tās darbība ir traucēta. Būvniecības likums uz peldbūvēm neattiecas.
Rezumējot šo stāstu, redzams, ka interese par šādām peldbūvēm ir – par to liecina gan Mellužu gadījums, gan tas, ka vairākas līdzīgas būves tapušas arī pretējā Lielupes krastā. Kas svarīgi – lai viss notiek likuma ietvaros.
