Ekonomiskais devums
IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir pieaudzis par 113%. Tas nozīmē, ka saražotā vērtība ir vairāk nekā divkāršojusies. Igaunijā IKP pieaudzis mazliet lēnāk (108%), bet Lietuvā straujāk (113%).
Lielākā daļa – 65% no visām publiskajām investīcijām, kas veiktas Latvijā – ir no Eiropas naudas. Igaunijā šis Eiropas naudas īpatsvars ir krietni mazāks – 44%. ES investīcijas Latvijā, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir 2815 eiro, līdzīgi arī Lietuvā, bet Igaunijā vairāk.
Tātad proporcionāli Igaunijā šajos gados investēts vairāk naudas gan no ES struktūrfondiem, gan krietni vairāk pašu naudas.
Eiropas Komisija sarēķinājusi, ka kohēzijas fondi pēdējos 10 gados ir devuši vairāk nekā 1000 km modernizētu ceļu Latvijā, Igaunijā tie ir nepilni 300 km, bet Lietuvā – 1659 km. Tāpat Latvijā kohēzijas fondi izmantoti platjoslas interneta ierīkošanai, ūdensapgādes tīklu uzlabošanai. No lieliem projektiem – Latvijas Universitātei Torņakalnā, uzbūvēta jauna ēka Stradiņa slimnīcai, modernizēta Rīgas lidosta.
Lai gan šie skaitļi ir iespaidīgi, nākamo ES 7 gadu budžeta plānā Latvija joprojām ierakstīta to valstu grupā, kas saucas “mazāk attīstītie reģioni”, kamēr Lietuva un Igaunija nokļuvusi pie “pārejas reģioniem”. Jautājums – cik veiksmīgi mēs esam pratuši izmantot kohēzijas naudu.
Piederība Eiropas kopienai
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis trešdien pauda, ka pirms 15 gadiem Latvija atgriezās Eiropas valstu saimē, kurai tā vienmēr ir piederējusi.
Pirms 15 gadiem Latvija kļuva par ES dalībvalsti un atgriezās Eiropas valstu saimē, kurai tā vienmēr ir piederējusi. Tikai vienota un solidāra ES var sniegt atbildes uz mūsdienu globālajiem izaicinājumiem, @Vejonis ??????
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) May 1, 2019
Trešdien Varšavā Polijas premjers Mateušs Moraveckis par godu 2004. gada paplašināšanās kārtai rīko svinīgu sanāksmi, kurā piedalīsies šo valstu premjeri vai ārlietu ministri. Latviju Varšavas sanāksmē pārstāv ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).
„Šī sanāksme dod skaidru un stingru signālu, ka šīs valstis, kas ir iestājušās ES, stingri iestājas par spēcīgu, vienotu un efektīvu ES. Tā savā ziņā ir arī sagatavošanās nākamnedēļ Rumānijā gaidāmajai visas ES līderu sapulcei, kurā runās par vairākiem būtiskiem ES nākotnes jautājumiem. Tā kā, pirmkārt, pamatā tas ir politisks signāls,” sacīja Rinkēvičs.
“Tiks runāts arī par to, ka vēlamies stiprināt ES. Arī par to, ka nākamajam ES daudzgadu budžetam ir jābūt pietiekami līdzsvarotam un jāturpina tās programmas, kas palīdz pēc iespējas ātrāk izlīdzināt dzīves līmeni ES. Tāpat arī atbalsts tām jaunajām iniciatīvām, kā, piemēram, kopējā aizsardzības politika, ārējo robežu stiprināšana, un arī kopēja ES ārējā un drošības politika,” norādīja ministrs.
