Aprit 15 gadi kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 7 mēnešiem.

Trešdien, 1. maijā, aprit 15 gadi, kopš Eiropas Savienībai (ES) pievienojās uzreiz 10 jaunas dalībvalstis, arī Latvija. Toreiz tā bija vērienīgākā paplašināšanās Eiropas Savienības vēsturē, dalībvalstu pulks palielinājās no 15 uz 25 valstīm. Kopš tā laika bloka pievienojušās vēl trīs valstis.

Ekonomiskais devums

ES devums bieži vien tiek mērīts visai vienkāršoti – cik daudz naudas esam no Eiropas dabūjuši. Latvijā investēti 12,2 miljardi eiro – tā ir nauda no strukturālajiem un investīciju fondiem. Salīdzinājumam – Lietuvā 18,1 miljards eiro, bet Igaunijā 9,1 miljards eiro.
 

IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir pieaudzis par 113%. Tas nozīmē, ka saražotā vērtība ir vairāk nekā divkāršojusies. Igaunijā IKP pieaudzis mazliet lēnāk (108%), bet Lietuvā straujāk (113%). 

Lielākā daļa – 65% no visām publiskajām investīcijām, kas veiktas Latvijā – ir no Eiropas naudas. Igaunijā šis Eiropas naudas īpatsvars ir krietni mazāks – 44%. ES investīcijas Latvijā, pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir 2815 eiro, līdzīgi arī Lietuvā, bet Igaunijā vairāk.

Tātad proporcionāli Igaunijā šajos gados investēts vairāk naudas gan no ES struktūrfondiem, gan  krietni vairāk pašu naudas.

Eiropas Komisija sarēķinājusi, ka kohēzijas fondi pēdējos 10 gados ir devuši vairāk nekā 1000 km modernizētu ceļu Latvijā, Igaunijā tie ir nepilni 300 km, bet Lietuvā – 1659 km. Tāpat Latvijā kohēzijas fondi izmantoti  platjoslas interneta ierīkošanai, ūdensapgādes tīklu uzlabošanai. No lieliem projektiem – Latvijas Universitātei Torņakalnā, uzbūvēta jauna ēka Stradiņa slimnīcai, modernizēta Rīgas lidosta.

Lai gan šie skaitļi ir iespaidīgi, nākamo ES 7 gadu budžeta plānā Latvija joprojām ierakstīta to valstu grupā, kas saucas “mazāk attīstītie reģioni”, kamēr Lietuva un Igaunija nokļuvusi pie “pārejas reģioniem”. Jautājums – cik veiksmīgi mēs esam pratuši izmantot kohēzijas naudu.

Piederība Eiropas kopienai

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis trešdien pauda, ka pirms 15 gadiem  Latvija atgriezās Eiropas valstu saimē, kurai tā vienmēr ir piederējusi.

Trešdien Varšavā Polijas premjers Mateušs Moraveckis par godu 2004. gada paplašināšanās kārtai rīko svinīgu sanāksmi, kurā piedalīsies šo valstu premjeri vai ārlietu ministri. Latviju Varšavas sanāksmē pārstāv ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).  

Rinkēvičs: Par sanāksmi par godu ES paplašināšanās gadadienai
00:00 / 00:33
Lejuplādēt

„Šī sanāksme dod skaidru un stingru signālu, ka šīs valstis, kas ir iestājušās ES, stingri iestājas par spēcīgu, vienotu un efektīvu ES. Tā savā ziņā ir arī sagatavošanās nākamnedēļ Rumānijā gaidāmajai visas ES līderu sapulcei, kurā runās par vairākiem būtiskiem ES nākotnes jautājumiem. Tā kā, pirmkārt, pamatā tas ir politisks signāls,” sacīja Rinkēvičs.

“Tiks runāts arī par to, ka vēlamies stiprināt ES. Arī par to, ka nākamajam ES daudzgadu budžetam ir jābūt pietiekami līdzsvarotam un jāturpina tās programmas, kas palīdz pēc iespējas ātrāk izlīdzināt dzīves līmeni ES. Tāpat arī atbalsts tām jaunajām iniciatīvām, kā, piemēram, kopējā aizsardzības politika, ārējo robežu stiprināšana, un arī kopēja ES ārējā un drošības politika,” norādīja ministrs.

 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti