Izrakumos jau atrasti dažādi priekšmeti, un tie pārsvarā ir no 17.gadsimta. Pilsdrupu teritorijā izpētes darbi norit salīdzinoši sarežģīti, jo atšķirībā no senkapiem zemes slānī līdz ar monētām un citiem priekšmetiem ir arī pils mūra elementi – akmeņi un ķieģeļi. Bet arī tos jaunie arheologi kārto atsevišķi, jo tie noderēs pie torņa konservācijas un atjaunošanas.
“Darbs ir grūts, bet patīkams. Katru dienu ir kaut kas jauns. Šodienas atradums mums ir bārdas nazis, tā viņu iesauca, bet tas, protams, pildīja funkciju kā kabatas nazis. Ar īso asmeni, saliekamais. “Šveices nazis” tepat Alūksnes pilssalā,” stāsta arheoloģiskas izpētes dalībnieks Emīls Kalējs.
“Sajūta ir ļoti interesanta - tu sastopies ar dzīvo vēsturi. Tā ir dzīvā vēsture, kuru mēs saņemam savas rokās, kuru mēs varam sataustīt un sajust,” saka arheoloģiskās izpētes dalībnieks Ernests Olders.
Līdz ar vēsturiskiem priekšmetiem tur atrodamas arī liecības no 20.gadsimta, jo estrādes celtniecības laikā virsējais zemes slānis samaisījies. Arī pats mūris tolaik iekonservēts ar betona masas palīdzību, tagad šādas metodes vairs neizmanto.
Daudzi no jauniešiem ne tikai pirmoreiz piedalās arheoloģiskos izrakumos, bet arī gūst savu pirmo darba pieredzi. “Šis mēnesis darbavietā ir kā viena liela Ēnu diena. Es varu tā praktiski saprast visu, kas notiek arheoloģijā, un izbaudīt uz savas ādas. Jebkurā gadījumā - daudz ko smelties. Ne tikai nopelnīt vasarā, bet arī tiešām satikt cilvēkus un pavadīt labi laiku,” saka arheoloģiskās izpētes dalībniece Žaklīna Stricka.
Lai arī Alūksnes pils plānā pie mūra nav iezīmētas ēkas, izpētes laikā jaunie arheologi atseguši arī kādas būves pamatus. Izpētot zemes slāni pie torņa, tā sienā parādās arī kādas aizmūrētas durvis, kas visu šo laiku bija zem zemes. Arheoloģiskās izpētes vadītājs pieļauj, ka durvis vedušas uz pagrabu, bet, iespējams, šī tomēr bija ieeja pašā tornī.
“Kamēr nav šis kultūrslānis izpētīts gan teorētiski, gan praktiski, šeit nedrīkst neko rakt un darīt. Tātad mēs izpētām to noteikto daļu, un tad pēc projekta jau arhitekts var plānot, kā viņš labiekārto šo vietu,” norāda arheoloģiskās izpētes vadītājs Uldis Kalējs.
Tornis pēc atjaunošanas būs vieta, kur varēs uzzināt ko vairāk par Alūksnes viduslaiku pili.
