ĪSUMĀ:
- Latvija dronu koalīcijā Ukrainas atbalstam šogad ieguldīs 20 miljonus eiro.
- Tikpat lielu summu veltīs arī Latvijas armijas stiprināšanai ar droniem.
- Dronu ražošanā iesaistīs vietējos uzņēmumus.
- Jau jūnijā Sēlijas poligonā būs dronu testēšanas vieta.
- Šogad ir trīs reižu lielāka interese par rezervistu apmācībām, tādēļ tās notiks 2 reizes gadā.
- Palielināts arī vecuma slieksnis – apmācībās varēs piedalīties Latvijas pilsoņi līdz 60 gadu vecumam.
Droni Ukrainai un pašiem
"Redzot, cik svarīgi ir droni karadarbībā un vadoties no Ukrainas pieredzes, varam paziņot par dronu spēju iniciatīvas uzsākšanu šogad. Metaforiski varam runāt par dronu armijas būvniecību," sacīja Sprūds.
Tas nozīmē, ka Latvija ne vien apgādās Ukrainu ar droniem, bet vēl aktīvāk ieviesīs šīs tehnoloģijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Dronu koalīcijas ietvaros šogad atbalstam Ukrainai ieguldīs līdz 20 miljoniem eiro, un līdzīga summa tiks ieguldīta arī mūsu pašu dronu kapacitātes attīstīšanai, lai NBS būtu apgādāti ar droniem.
Šajos 20 miljonos eiro ietilpst gan infrastruktūras izveide, gan dronu iegāde, tostarp no Latvijas uzņēmumiem vismaz 10 miljonu eiro apmērā. Sprūds sacīja, ka šobrīd dronu testus izturējuši 7 uzņēmumi, ar kuriem notiek sarunas par dronu iegādi jau jūnijā. "Mūsu ambīcijas ir līdz 1000 droniem, ko varētu sūtīt arī atbalstam Ukrainai," piebilda ministrs.
Plānots, ka jau jūnija sākumā Sēlijas poligonā sāks darboties dronu testēšanas vieta.
No 29. līdz 30. maijam sadarbībā ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" Latvijas Kara muzejā norisināsies ideju hakatons "Droni Ukrainai". Hakatonā aicināti piedalīties uzņēmumi, inženieri, tehnoloģiju entuziasti un studenti, lai iesniegtu jaunas idejas koriģējamas nometamās munīcijas, alternatīvu navigācijas sistēmu, nestandarta sakaru un pretdronu sistēmu izstrādei. Ministrs norādīja, ka pieteikušās gandrīz 20 komandas. Izteiktās idejas varētu tikt tālāk attīstītas konkrētās tehnoloģijās.
Savukārt, reaģējot uz industrijas interesi un veicinot uzņēmējdarbības vides attīstību, līdz 21. jūnijam var iesūtīt pieteikumus grantu konkursā inovāciju attīstībai bezpilota lidaparātu jomā, kurā starp uzvarētājiem tiks sadalīti 600 000 eiro.
Papildus tam dažādos līmeņos apmācīs rīkoties ar droniem – Valsts aizsardzības dienestā, Jaunsardzē, Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā, kā arī valsts aizsardzības mācības ietvaros.
"Mēs stiprinām kopumā [dronu] ekosistēmu un vienlaikus mūsu pašu industriju, kas spēj šīs tehnoloģijas inovatīvi radīt, attīstīt un piegādāt gan mūsu bruņotajiem spēkiem, gan atbalstam Ukrainai," norādīja Sprūds.
Vaicāts, vai šāda iniciatīva ir saistīta ar Igaunijas rosināto "dronu mūri" no Norvēģijas līdz Polijai, Sprūds uzsvēra, ka Latvija dronus sākusi attīstīt vēl pirms šī paziņojuma. Arī Latvijas veidotā dronu koalīcija Ukrainas atbalstam tapa jau pirms vairākiem mēnešiem.
"Apsvērsim detaļas, kas ir zem šī priekšlikuma, bet tas mums netraucē iet uz priekšu ar mūsu pašu dronu spēju attīstību. Šogad būs kārtīgs izrāviens," solīja ministrs.
Dronu mājvieta – Sēlijas poligons
Arī NBS komandieris Leonīds Kalniņš uzsvēra, ka dronu armijas izveide ir spēcīgs izrāviens taktisko mērķu sasniegšanai. Vienlaikus viņš norādīja, ka "droni neienāca pie mums 2022. gada 24. februārī [līdz ar Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā], tie militārajā jomā ienāca jau pirms 20 gadiem".
NBS dronu tehnoloģijas sāka ieviest jau 2007. gadā, pakāpeniski tās attīstot. Droni, pēc Kalniņa teiktā, aizvieto ļoti dārgas iekārtas, kas saistītas ar smago artilēriju, raķešu sistēmām un aviāciju, ko daudzas valstis nevar atļauties. Tāpat droni palīdz izlūkošanā.
"Pats būtiskākais, kādēļ droni ir vajadzīgi un kāpēc tieši nacionālie droni: tas ir jautājums par valsts aizsardzību ilgā laika periodā.
Lai mēs nebūtu atkarīgi no piegādātājiem, bet veicinātu savas kaujas spējas un vietējo industriju,"
norādīja NBS komandieris.
"Lielākais ieguldījums efektu sasniegšanai ir mikrodroniem un minidroniem, un tos Latvijā tieši ražo. Mums jau ir pieredze ar vietējo industriju "Edge Autonomy", kuri piegādā "Penguin" dronus, kurus mēs ekpluatējam jau vairākus gadus. Ir izveidojušās jaunas firmas šeit Latvijā, kas ražo mikrodronus. "Penguin" ir lielāki droni, kuri spēj ražot FPV klases dronus un arī izlūkošanas dronus, un arī kinētiskās iespaidošanas dronus, kas tieši nomet lejā bumbiņas un granātas," skaidroja Kalniņš.
Pašlaik notiek dronu testēšana Ādažu poligonā, bet, noslēdzoties Sēlijas poligona būvniecībai 2026. gadā, tas kļūs par dronu mājvietu, kur notiks aktīvākās apmācības un treniņi dronu vadībā.
Kalniņš vēl pastāstīja, ka Sēlijas poligona pirmo fāzi plānots pabeigt 2025. gada beigās, kad to varēs sākt aktīvi lietot, izņemot vienu sadaļu – īslaicīgās uzturēšanās vietu –, kuru paredzēts pabeigt 2026. gada vidū. Taču tas neiespaidošot poligona izmantošanu ātrāk.
Liela interese par rezervistu apmācībām
Savukārt Sprūds pavēstīja, ka
šogad ir liela interese par rezervistu apmācībām – saņemti teju 500 pieteikumu, kas ir vairāk nekā 3 reižu vairāk nekā pērn.
Tādēļ apmācības notiks ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Līdz 60 gadiem arī palielināts rezervistu vecums. Jāpiebilst, ka pērn vecuma cenzs bija 50 gadi, taču 2024. gada sākumā tas tika palielināts līdz 55 gadiem. Tagad tas palielināts vēl – līdz 60 gadiem.
Uzziņai:
Informācija par pieteikšanos rezervista pamatapmācības kursam pieejama vienotajā rekrutēšanas platformā klustikaravirs.lv.
Apmācībām vasarā var pieteikties līdz 1. jūnijam. Kurss norisināsies trīs nedēļas – no 27. jūlija līdz 17. augustam Alūksnē, informēja Aizsardzības ministrijā.
Rezervistu militārās pamatapmācības kurss dod iespēju rezervistam – Latvijas pilsonim – bez militārās sagatavotības, brīvprātīgi apgūt dienestam rezervē noteikto militāro pamatapmācību. Tie Latvijas pilsoņi, kuri ir sekmīgi apguvuši rezervistu militārās pamatapmācības kursu, dod karavīra zvērestu, saņem rezerves karavīra apliecību, mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīti bruņoto spēku rezervē rezerves karavīru statusā.
Tikmēr jūnija sākumā 14 pilsētās notiks apmācību semināru cikls, kurā iedzīvotāji praktiskā veidā varēs izprast civilās aizsardzības būtību – kā sevi sagatavot un reaģēt īpašos gadījumos, kā palīdzēt citiem, kā un no kurienes iegūt uzticamu informāciju, pastāstīja Kalniņš.
Aktuāls jautājums ir arī par austrumu robežas stiprināšanu, pašlaik ir noslēgti vairāki līgumi ar ražotājiem saistībā ar betona un metāla konstrukciju izgatavošanu, kas nepieciešami robežas stiprināšanai. Paralēli norit darbs pie mīnu un sprāgstvielu materiālu iepirkuma, tiek uzrunāti ārzemju ražotāji. Arī intrastruktūras vai vietu saskaņošana ar īpašniekiem ir ļoti būtisks kritērijs robežas stiprināšanai, norādīja Kalniņš.
"Mums labi veicas ar vietējām pašvaldībām. Esam atraduši jau 4 inženieru depo uzglabāšanas vietas. (..) Tiek izstrādāti detalizēti plāni tieši šķēršļu izvietošanai konkrētajās vietās, un izveidojām pases uz katru šķērsli, lai zinātu, kad tas uzstādīts, ar precīzām koordinātēm, un tas ir uzdevums gan vietējām vienībām, kas tur atrodas austrumu pusē, gan arī uzdevums inženieriem un apvienotajā štābā operacionālajam plānotājam."
KONTEKSTS:
Latvija kopā ar Lielbritāniju šā gada sākumā dibināja Dronu koalīciju Ukrainas atbalstam. Par dalību dronu koalīcijā paziņojušas kopumā 14 valstis – Latvija, Ukraina, Lielbritānija, Austrālija, Čehija, Dānija, Igaunija, Itālija, Kanāda, Lietuva, Nīderlande, Polija, Vācija un Zviedrija. Tām var pievienoties vēl citas valstis. Līdz šim Dronu koalīcijas dalībvalstis dronu ziedošanai Ukrainai piesaistījušas vairāk nekā 500 miljonus eiro.
