"Latvija apzinās starptautiskās saistības un valsts pienākumus, kas balstās demokrātijā un tiesiskumā. Tieši balstoties šajos principos, robežsargiem ir stingras instrukcijas veikt katra gadījuma izvērtējumu, lai nodrošinātu mazāk aizsargāto personu tiesības un novērstu pastāvošu un reālu dzīvības apdraudējumu vai īpašus draudus,"
tā 16. augustā iekšlietu ministres Marijas Golubevas nostāju (tikšanās laikā ar tiesībsargu Juri Jansonu) pārstāstīja aģentūra LETA.
Nedrīkst pieļaut, lai viņi uzzinātu
Ministres Golubevas birojā pavēstīja, ka instrukcijas ir mutiskas, tās devusi robežsardzes vadība. Iepazīties ar tām nevar, sacīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Linda Curika, pirms tam apdomājot šo jautājumu vairākas dienas.
"Jūs varat skatīties uz robežsardzi kā uz armiju. Vai jūs varat dabūt no armijas viņu standard operation procedures, ko viņi darīs kaut kādā situacijā? Jūs nevarēsiet to no armijas dabūt. Ir kaut kādi ierobežojumi," teica Curika.
Starp citu, dažas detaļas jau ir saprotamas no pagājušās nedēļas – valsts teritorijā tomēr tiek ielaisti invalīdi un slimie (ja saslimis viens no migrantu ģimenes locekļiem, tad Latvijas teritorijā tiek ielaista visa ģimene; pēc pirmdienas, 23. augusta rīta datiem, valstī tādējādi ielaisti 25 cilvēki.) Pārējos gadījumos cilvēkiem pierobežas teritorijā, kur ir spēkā ārkārtējā situācija, nav tiesību lūgt patvērumu, vēlreiz atgādināja iekšlietu ministres padomniece.
Piemēram, humānu apsvērumu dēļ pagājušajā nedēļā sešiem migrantiem tika atļauts šķērsot robežu un iekļūt Latvijā – tā ir viena ģimene, kurā bija saslimis bērns, kurš ar 40 grādu temperatūru tika nogādāts Daugavpils reģionālajā slimnīcā (LSM.lv rakstīja par šo gadījumu). Vai šie cilvēki var lūgt patvērumu?
"Tad viņi var lūgt patvērumu, un viņu [pieteikumi] tiks izskatīti," apstiprināja Linda Curika. "Jautājums ir par to, kas notiks tālāk… Bet šiem cilvēkiem bieži nav pases, un viņi nevar pierādīt, kas viņi ir."
Iekšlietu ministres birojā nevarēja atbildēt, vai šie seši cilvēki ir lūguši patvērumu.
Uz Rus.lsm.lv iebildi, ka gan starptautiskās organizācijas, gan Latvijas tiesībsargs jau norādījuši, ka tiesības lūgt patvērumu jānodrošina pat tad, ja spēkā ir ārkārtējā situācija, Curika atbildēja:
"Jā, šis ir labs jautājums. Mūsu pozīcija ir tāda, ka šeit ir cilvēki, kas atbraukuši kā tūristi uz Baltkrieviju, nogādāti uz robežu un netiek laisti atpakaļ. Žurnālisti raksta, ka tā ir organizēta operācija. Domāju, to mēs visi saprotam. Mēs nevaram viņus pieņemt. Jo viņiem vienmēr ir iespēja darīt to normālā kārtā, pieprasot vīzu un nonākot pie mums un tad pieprasot patvērumu. Ir arī likumīgi ceļi, kā nonākt Latvijā, bet viņi tos neizmanto."
Tiesa, par to, kādus "normālus" paņēmienus var izmantot tie, kuri vēlas iesniegt lūgumu piešķirt patvērumu vai citu statusu, Linda Curika arī negribēja runāt – tieši tādēļ, lai šie paņēmieni netiktu izmantoti:
"Nu, teorētiski viņi var braukt uz Rīgas lidostu… Bet praktiski, ja mēs par to sāksim tā aktīvi komunicēt… Medijus ļoti lasa. Es gribētu par šīm iespējām ļoti aktīvi nerunāt tāpēc, ka tā krīze aizies uz citām teritorijām."
Baltkrievijas varas iestāžu mērķis visā šajā stāstā ir "izdarīt spiedienu un tostarp, protams, parādīt, maksimāli veidot priekšstatu, ka mēs neesam ne ar ko labāki par Lukašenko režīmu," rezumēja Curika.
Kāpēc Rīgas lidosta nav variants
Ministres minētā migrantu individuālā izvērtēšana teritorijā līdzās Latvijas un Baltkrievijas robežai tiek īstenota tikai pēc humāniem kritērijiem, atzina ministres padomniece. Šo cilvēku izvērtēšana bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanas (vai atteikuma) kontekstā joprojām nenotiek, neskatoties uz to, ko paziņojuši Latvijas tiesībsargs, ANO bēgļu aģentūra un Eiropas Padomes komisāre.
Iekšlietu ministres birojā savukārt norādīja, ka šajā saistībā nesaskata tiesisku problēmu.
"Mums nav tādu indikāciju," sacīja Curika. "Man liekas, arī publiskajā telpā nav izskanējušas tādas indikācijas ne no tiesībsarga, ne no Eiropas komisāriem par to, ka mēs nerīkotos tiesiski."
Tā tas nav: kā jau rakstīja Rus.lsm.lv, Saeimas ieceltais tiesībsargs Juris Jansons vēstulē (.pdf) īpaši uzsvēris nepieciešamību "nodrošināt, ka personām, kam būtu pamats lūgt patvērumu Latvijā, ir tiesiska un reāla iespēja to darīt". Jansons pat atsevišķi paskaidrojis, kāpēc tiesiskais ceļš (tostarp caur Rīgas lidostu), kuru piemin arī Iekšlietu ministrija, šajā gadījumā ir nepārliecinošs arguments.
"Liedzot iespēju iesniegt patvēruma iesniegumu... (tostarp, ierodoties robežkontroles punktā), pastāv pamatotas šaubas, vai personām ir reālas un efektīvas iespējas iet šo tiesisko ceļu, lai pieprasītu patvērumu. Proti, šādas iespējas būtu tikai personām, kas Latvijā ieceļo ar konkrētu tiesisku pamatu, piemēram, vīzu vai uzturēšanās atļauju, tomēr patvēruma tiesību specifiskajā kontekstā jāņem vērā, ka šāda iespēja lielākajai daļai personu ir faktiski neiespējama…. Latvijai ir pienākums nodrošināt personu iespējas lūgt patvērumu," norādījis Jansons.
Vēstulē arī teikts, ka nav pieļaujama kolektīvā izraidīšana, bet, ja personas tiek "atstumtas" no robežas, tad, pēc Jansona vārdiem, "ir jāpastāv kādai tiesiskai un vienlaikus faktiski izmantojamai un efektīvai iespējai tomēr vērsties pie atbildīgajām valsts institūcijām un patvērumu tomēr lūgt".
Mainīt tiesisko regulējumu atbilstoši ANO, Eiropas Savienības komisāres un Latvijas tiesībsarga aizrādījumiem pašlaik nav plānots, pavēstīja Iekšlietu ministrijā.
"Tai pašā laikā vēlamies norādīt, ka Jūsu minētās puses izturas ar sapratni par to, ka šī nav parasta situācija ar bēgļiem, bet gan īpaša situācija, kurā migrācija tiek instrumentalizēta, tādēļ bija jāpieņem šādi lēmumi," atbildēja ministrijā.
"Šo starptautisko tiesību instrumentu pastāvēšanas būtība ir tāda, lai palīdzētu valstīm rīkoties pareizi pat ļoti sarežģītos apstākļos," iepriekš Rus.lsm.lv norādīja Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča. "Tas nozīmē garantijas, ka tie, kuri ieradušies, netiks nosūtīti atpakaļ bez atbilstošas procedūras ar [viņu tiesību] adekvātu aizsardzību ar garantijām, tostarp attiecībā uz jebkuru lūgumu par patvēruma piešķiršanu izskatīšanu un jebkuru tādu risku novērtēšanu, ar kuriem viņi var saskarties valstī, kurā atgriezīsies."
Mijatovičas atbildē uz Rus.lsm.lv jautājumiem par Latviju konkrēti nav minēta neviena valsts – tajā akcentēts principa universālums Eiropas Padomes dalībvalstīm: "Kritiski svarīgi, lai Eiropas Padomes dalībvalstis, saskārušās ar problēmām bēgļu negaidītas ierašanās dēļ – neatkarīgi no viņu izcelsmes – pilnībā izpildītu savas [starptautiskās] saistības" cilvēktiesību jomā.
Iepriekš gan Latvijas, gan Lietuvas politiķi dēvējuši līdz šim neredzēto migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai par Aleksandra Lukašenko režīma organizētu hibrīduzbrukumu. Līdzīgu viedokli pauduši arī Rietumu analītiķi. Daudzi avoti norādījuši arī uz Baltkrievijas organizēto migrantu ierašanos ar tiešajiem avioreisiem no Irākas, kā arī uz Baltkrievijas spēka struktūru tiešu līdzdalībā viņu "izstumšanā" uz Latviju un Lietuvu.
Latvijas un Lietuvas robežas ar Baltkrieviju ir praktiski slēgtas.
