Viņš skaidroja, ka spriedzi palielina tas, ka ir virkne robežpārkāpēju, kuri gaida iespēju šķērsot robežu. Par spīti robežsargu centieniem migrantus Latvijā neielaist, tie turpina uzturēties tiešā robežas tuvumā, Pujāts sacīja: “Mēs veicam atturēšanas pasākumus, viņi [pārkāpēji] nedodas prom no robežas. Viņi atrodas tiešā robežas tuvumā vai pat ir virkne, kas atrodas uz pašas robežas līnijas.”
Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka robežsargi jebkurā laikā ir gatavi, ka situācija var mainīties un pārkāpumu skaits – palielināties. Vienlaikus Pujāts atzīmēja, ka pārkāpēji paliek uz robežas, jo Baltkrievijas atbildīgie dienesti “fiziski pārkāpējus notur robežas tuvumā”.
Pujāts norādīja, ka migrantu fiziska piespiešana doties uz Latviju skaidri pierāda to, ka Baltkrievijas puse izmanto spēku, lai destabilizētu situāciju mūsu valstī, viņš pastāstīja: “Gan ar spēku spiež pārkāpējus šķērsot Latvijas robežu, gan neļauj viņiem atgriezties atpakaļ uz Minsku vai atgriezties Irākā pārsvarā no gadījumiem.”
Vajadzības gadījumā Latvijas puse šiem cilvēkiem palīdzību neatsakot, kamēr baltkrievi nekādu palīdzību nesniedz. 25 personas no dažādām migrantu grupām Latvija tomēr ir uzņēmusi, jo parādījās riski šo personu veselībai.
Tāpat Pujāts atklāja, ka lielākā daļa migrantu, ar kuriem robežsargi ir komunicējuši, pauduši vēlmi atgriezties mītnes zemē, tomēr baltkrievu dienesti to neļaujot. Robežsargi arī konstatējuši, ka daļa migrantu ieradušies Baltkrievijā caur Maskavu un vēlāk devušies šķērsot Latvijas robežu.
Pujāts pauda pārliecību, ka Baltkrievijas režīms migrantus vilina doties uz Latviju, lai gūtu sava veida peļņu: “Tā ir sava veida noziedzīga uzņēmējdarbība, lai vilinātu uz šejieni visus laimes meklētājus un no tā pelnītu.”
Savukārt, atsaucoties uz periodu, cik ilgi migrantu krīze Baltkrievijas pierobežā varētu turpināties, Pujāts atzina, ka patlaban, atturot desmitiem migrantus no robežas nelikumīgas šķērsošanas, tiek novērsti tūkstošiem robežšķērsošanas mēģinājumi.
“Ja mēs savu robežu pašreiz atvērsim, tas nozīmē, ka tūkstošiem laimes meklētāju mēģinās iekļūt Latvijā, lai tālāk dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm,” atzīmēja Pujāts.
Robežsardzes priekšnieks atzina, ka kopumā Latvijas–Baltkrievijas pierobežā robežsargi saņēmuši ļoti lielu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessardzes un Valsts policijas.
Pujāts atzīmēja, ka pierobežā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ no iekļuvušajiem migrantiem pieteikumi par patvēruma piešķiršanu netiek pieņemti, attiecīgi Latvijā iekļuvušie tiek ievietoti slēgtos robežpārkāpēju izmitināšanos centros, kur vietas vēl pietiek.
Latvijas robežsardze ar baltkrievu kolēģiem pašlaik komunikāciju neuzturot, bet ir nosūtījusi protestu par nepieņemamu pretējās puses rīcību. "Man nav pieņemams, ka robeža netiek sargāta," dialoga pārtraukšanu skaidroja Pujāts.
Pujāts stāstīja, ka septembra beigās vai oktobra sākumā ar pirmo žogu plānots aprīkot 37 kilometrus no Latvijas un Baltkrievijas robežas. Abu valstu robežas kopējais garums ir 172 kilometri, tomēr tā iet pāri arī grūti šķērsojamām vietām – ezeriem un upēm, attiecīgi minētie 37 kilometri ir robeža ar visaugstāko risku.
Robežsardzes priekšnieks potenciāli saskata riskus, ka līdzīgas situācijas var veidoties arī uz Latvijas–Krievijas robežas.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
