"Medicīnā ļoti svarīga ir komunikācija ar pacientu, bez tās grūti noteikt diagnozi un ārstēt. Diemžēl šeit ir daudz problēmu. Mazliet palīdz "Google" tulkotājs, bet ne visi var ievadīt kaut dažus vārdus, jo nezina burtus," viņš pastāstīja.
Semjonovs informēja, ka slimnīcā nonākušo migrantu vidū bija sieviete ar traumām, bet vēl kāda paciente sūdzējās par asām sāpēm mugurā.
"Cenšamies veikt pilnu skrīningu, noskaidrot, kādi iekšējie orgāni ir skarti, tikt skaidrībā ar infekcijām. Dokumentu šiem saslimušajiem nav," viņš paskaidroja.
Savukārt Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Oļegs Jemašovs Rus.Lsm.lv skaidroja, ka katru gadījumu uz robežas ārkārtējās situācijas apstākļos izskata individuāli un dažreiz amatpersonas nolemj migrantus nogādāt slimnīcā. Tā trešdien, 18. augustā, stacionārā nogādāta kāda meitenīte, kurai bija 40 grādu temperatūra un aizdomas par pneimoniju.
Jemašovs pastāstīja, ka ir gadījumi, kad māte ar sasirgušo bērnu paliek slimnīcā, bet tēvs ar pārējiem bērniem dodas uz aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, jo ģimenes šķirt nedrīkst. Valsts robežsardzes pārstāvis arī norādīja, ka galvenokārt tie ir 25–30 gadus veci cilvēki no Irākas un Sīrijas.
Slimnīcā raizējas par situācijas pasliktināšanos
Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Semjonovs sacīja, ka mediķi darīšot visu, lai glābtu robežšķērsotāju veselību un dzīvību, bet uzsvēra, ka situācija var pasliktināties.
"Runāsim atklāti, robežsargu pavadītu migrantu parādīšanās mūsu uzņemšanas nodaļā ne pārāk patīk [citiem] slimniekiem. Viņus var saprast. Turklāt nav izslēgti arī simulēšanas gadījumi – migranti ar visiem līdzekļiem grib palikt mūsu valstī. Un mums nāksies tērēt daudz laika un pūļu, lai izgaismotu simulēšanu šajos apstākļos, kad teju neiespējami pilnvērtīgi sarunāties," viņš teica.
Slimnīcas vadītājs arī uzskata, ka izeja būtu veikt mediķu izbraukumus, tomēr tādam nolūkam vajadzīgs nopietns aprīkojums. Semjonovs pauda, ka tādā gadījumā vest uz slimnīcu varētu vien neatliekamos pacientus. Viņš arī prognozēja, ka septembrī situācija kļūs sarežģītāka, ja robežšķērsotāji sāks vairāk slimot Covid-19 izplatības un neierastā klimata dēļ.
Semjonovs arī norādīja, ka citās Latgales slimnīcās pacientu no migrantu vidus patlaban nav.
KONTEKSTS:
Kopā Latvijā veselības stāvokļa dēļ uzņemti septiņi cilvēki - par sešiem pavēstīts 18. augustā, bet par kādu sievieti ar acīmredzamām invaliditātes pazīmēm Valsts robežsardzes pārstāvji informēja nedēļas sākumā.
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas 474 personas.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
