Pirms nepilnas nedēļas interneta platformā "X" parādījās ziņa, ka kāda sieviete pēc zobārsta apmeklējuma nonākusi komā un viņai konstatēta sepse. Ne vienam vien radās jautājums, kā kaut kas tāds var notikt 21. gadsimtā. Par konkrēto gadījumu slimnīcas gan nesniedza nekādus komentārus, vai vispār šāds pacients šobrīd ir slimnīcā, jo aizbildinājās ar datu aizsardzību. Taču – vai ko tamlīdzīgu iespējams novērst, un galu galā kas īsti ir sepse?
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs reanimatologs intensīvajā terapijā Ģirts Freijs skaidro: "Ir ielaista mutes dobuma infekcija, tātad ir kaut kādi … zobi, saknes neārstētas. Diemžēl mūsu laikmetā bieži sastopams, cilvēkiem nav naudas, par ko ārstēties, nav naudas, lai laikus tiktu pie stomatologa. Rindas pie stomatologa utt.
Šajā gadījumā paciente droši vien gājusi pie zobārsta pēdējā brīdī, kad jau viss ir par vēlu. Tas nozīmē, ka dentālā infekcija jau ir skārusi kakla mīkstos audus.
Nav tā, ka aizej pie stomatologa un tā rezultātā dabū kaut kādas komplikācijas – tā varēja būt akmens laikmetā. Tagad tas viss ir absolūti droši, ja tā var teikt. Viņš strādā ar vienreizlietojamiem instrumentiem, ar vienreiz lietojamām visām lietām. Lielākā problēma ir paša pacienta puse, neārstēts, ielaists process."
Tam piekrīt arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta mutes, sejas un žokļu ķirurgs Ģirts Šalms, kurš norāda, ka Latvijā tā ir aktuāla problēma, bet Rietumeiropā ne tik izplatīta:
"Zobi tiek labāk ārstēti un kontrolēti ikdienā, un pacienti tur vairāk par zobiem rūpējas. Sepse ir pavisam galējs stāvoklis, pie kā var novest neārstēti zobi. Protams, tas viss nesākas ar sepsi, bet sākas ar pietūkumu, temperatūru, sāpēm, strutām konkrēti slimajā zobā. Baktērijas var nonākt asinsritē, un tad jau tā situācija var palikt nopietna. Var izveidoties gan žokļu, gan augšžokļu dobumu, gan arī smadzeņu iekaisumi.
Diemžēl tas nav noslēpums, Latvijā katru gadu Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā kāds ar zobu infekciju, respektīvi ar tām komplikācijām, kas no tās rodas, arī nomirst."
Kā norāda Stradiņa slimnīcas ārsts, sepse ir nepareiza cilvēka ķermeņa un orgānu atbilde uz infekciju. Proti, ja ir vāja imunitāte un organisms novājināts, vai arī ja ir kāda hroniska slimība vai onkoloģiskas problēmas, ķermeņa atbildes reakcija uz infekcijām ir vājāka, un viss organisms piedalās cīņā. No sepses nav pasargāti arī tie, kuri daudz lieto alkoholu, jo organisms ir novājināts un baktērijas var izraisīt pat nāvi. Kopš 2016. gada norit ārstu izglītošana, lai spētu agrīni atpazīt sepses izpausmes, norāda Frejs:
"Pieņemsim, augsta elpošana – ātra elpošanas frekvence (veselam cilvēkam tās ir 12 ieelpas minūtē, slimam 17 ieelpas; sanāk, ka cilvēks elš), zems oksigenācijas līmenis, zems sistoliskais asinsspiediens, ātra sirdsdarbība, pieņemsim, kaut kāds miegains, vai apziņas traucējumi sākas, augsta temperatūra, un tajā pašā brīdī varbūt zema temperatūra pacientam. Mēs ņemam asins ainu, mēs skatāmies, kāds ir iekaisumu rādītājs."
Vārdnīcā atrodams šāds jēdziena "sepse" skaidrojums: "Organisma vispārēja smaga saindēšanās, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā." Kā sevi no tās pasargāt? Plašāk skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anesteziologs reanimatologs intensīvajā terapijā Freijs:
"Ja mēs runājam par mutes dobuma patoloģijām, tātad regulāri stomatologa vizītes, higiēnista profilakses, visas stomatologa uzstādītās lietas, sākot ar zobu tīrīšanu un tā tālāk.
Nevar staigāt apkārt ar astoņām zobu saknēm tikai. Kaut kādā brīdī tas būs "trigeris" kaut kādām infekcijām. Bet te ir arī pacientu izglītošana. Ne jau vienmēr pacients var nokļūt pie stomatologa, ne vienmēr zobārsts ir pieejams un ne vienmēr tas ir makam pieejams."
Veselības inspekcijā savukārt informēja, ka pēdējā laikā nav saņemta neviena sūdzība saistībā ar sepses gadījumiem.
Tāpat materiāla tapšanas laikā tika uzrunāts Nacionālais veselības dienests par to, cik liels ir sepses gadījumu skaits Latvijā, tomēr atbilde joprojām nav saņemta.
Uz jautājumu – ko darīt, ja pacients nonāk komā, atbildēja juriste pacientu tiesību jautājumos Solvita Olsena. Viņa norāda, ka ir svarīgi sakārtot jautājumu par pacienta pārstāvi, ja pacients ir zaudējis lemtspēju. Tas jānostiprina dokumentos, tādējādi ļaujot pacienta pārstāvim uzzināt visu saistībā ar pacienta veselības stāvokli un iesaistīties mediķu lēmumos, kas skar atlabšanas procesu.
