Uz āra lasītavas atklāšanu sanākuši vietējie iedzīvotāji. Kā jau tādā reizē ierasts, ir arī pašu cieminieku priekšnesumi. Jaunā āra lasītava ir Mālupes bibliotēkas vadītājas Daigas Babules iecere, kuru īstenot palīdzēja projekts "Iedvesmas bibliotēka".
"Es visu laiku esmu gribējusi, lai būtu ārā, lai būtu jauniešiem vairāk. Tā ideja radās kovida iespaidā, jo tad visus pasākumus drīkstēja tikai ārā. Pieteicos konkursam, atbalstīja un tā tapa," pastāstīja bibliotēkas vadītāja. Jau šobrīd esot dažādas ieceres, kā šo āra telpu iedzīvināt.
"Jaunieši jau visu laiku tur tusē, kā [lasītava] ir uzcelta. Mums šeit ir paredzēti spēļu turnīri, rudenī mums būs Dzejas dienas ar kaimiņu bibliotēku sarunātas." Vadītāja atzina, ka šāda āra lasītava laukos ir īpaši svarīga, jo jaunieti dabūt telpā esot ļoti, ļoti grūti.
Lasītava tapusi pie vēsturiskās Mālupes muižas kūts akmens sienas fragmenta, to iekļaujot mūsdienīgā dizainā pēc arhitekta Jāņa Dripes vīzijas un skices. Jānis Dripe arī atzina – lai arī Mālupe ir mazs pagasts un cilvēku nav daudz, arī te ir svarīgi domāt par mūsdienīgām pārmaiņām:
"Nu tieši šādas lietas jau to cilvēku piesaista! Ja viņš var šeit realizēties, ja viņš redz šo vietu kā skaistu un interesantu, tad tas ir viens liels arguments šeit palikt. Es domāju, ja mēs padarām šo vietu skaistāku, pieejamāku, varbūt no tiem 10 jauniešiem, kas bija izdomājuši braukt un pelnīt naudu Īrijā, varbūt seši paliks šeit un teiks: es jau arī te atrodu to, ko vēlos."
Projektu "Iedvesmas bibliotēka" Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība sāka pirms trim gadiem un aicināja bibliotekārus pieteikt idejas par pozitīvām un mūsdienīgām pārmaiņām bibliotēku vidē. Kā vērtēja biedrības direktore Kārina Pētersone, šo projektu īstenošanā ļoti svarīgs ir pašvaldības atbalsts:
"Mūsu biedrība strādā kopā ar pašvaldību. Mēs finansējam pusi no projekta izmaksām, ja projekts mūs pārliecina, un man ir ļoti liels prieks, ka ļoti daudzas tieši nelielas pašvaldības saprot, cik ļoti svarīgi ir ieguldīt kaut to mazumiņu savu cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanā. Pat tad, ja tur ir maz cilvēku, katram cilvēkam ir ļoti liela vērtība šodien.
Ja pašvaldība nesaredz to kā savu mērķi, tad es nezinu, kam pašvaldība ir vajadzīga, jo pašvaldība ir cilvēkiem, un šeit ir saredzēta jauniešu vēlme labiekārtot sev vienu stūrīti."
Var teikt, ka Alūksnes novadā šobrīd pagastu bibliotēkām ir pat ļoti liela loma, norādīja novada galvenās bibliotēkas vadītāja Iveta Ozoliņa. Bibliotēkās ir izveidoti arī klientu apkalpošanas centri.
"Bibliotekārs ir tas galvenais starpnieks starp pašvaldības administrāciju, pašvaldību, gan nodrošinot informācijas apriti, gan palīdzot saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus. Nenoliedzami arī mums iedzīvotāju skaits samazinās tāpat kā citviet lauku reģionos Latvijā, un bibliotekārs jau arī bija un ir tas, kam cilvēki uzticas," sacīja Ozoliņa.
Ir pagājis nedaudz vairāk kā gads, kopš šādā modelī darbojas Alūksnes novada bibliotēkas. Pirms tam tās tika arī modernizētas. Novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis vērtēja ieguvumus:
"Noteikti ir attaisnojies, jo caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu mēs esam ieguvuši tehniku un aprīkojuši visas bibliotēkas ar jaudīgu tehniku. Bibliotekāri ir apmācīti, viņi ir kļuvuši profesionālāki un zinošāki šajos valsts un pašvaldību pakalpojumos. Līdztekus tam mums ir pilnas slodzes visiem šiem darbiniekiem un arī palielināts atalgojums, lai viņi kļūtu motivētāki. Tas noteikti sevi attaisno arī finansiālā ziņā, jo mēs redzam, ka ir samazinājušies degvielas izdevumi un citas lietas. Mēs varam savus budžeta līdzekļus līdz ar to šādā sistēmā plānot mērķtiecīgāk un jēgpilnāk."
Bet pats galvenais ir tas, ka tai pašā laikā bibliotēkas ir saglabātas, un cilvēki var saņemt pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai.
