Rīta Panorāma

Intervija ar LU Lībiešu institūta direktoru Valtu Ernštreitu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV)

Tieslietu ministre: Baltijas valstis un Polija ir karognesēji Krievijas saukšanā pie atbildības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Baltijas valstis un Polija ir karognesēji jautājumā par tribunāla izveidi Krievijas saukšanai pie atbildības par kara noziegumiem Ukrainā. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība").

Pēc viņas sacītā, Baltijas valstis un Polija patlaban strādā visaktīvāk, lai tiktu izveidots tribunāls Krievijas saukšanai pie atbildības, taču tas nenotiek tik ātri, kā gribētos.

"Mēs esam gatavi iet daudz ātrāk, daudz noteiktāk, mūsos ieklausās. Bet starptautiskā regulējuma izveide un pieņemšana prasa laiku," teica Lībiņa-Egnere.

"Latvija iestājas par īpaša starptautiska tribunāla izveidi tieši tāpēc, ka Romas Starptautiskā krimināltiesa nevar iztiesāt agresijas noziegumu, kas pēc būtības ir to visu noziegumu pamatā – šis agresijas akts pret neatkarīgu Ukrainas valsti, ko Krievija un Putins īsteno," teica tieslietu ministre.

Viņa stāstīja, ka Hāgā bāzētā Starptautiskā Krimināltiesa var iztiesāt noziegumus, ko pastrādājusi konkrēta persona. Latvija uzskata, ka īpašu tribunālu Krievijas saukšanai pie atbildības būtu nepieciešams izveidot Apvienoto Nāciju organizāciju (ANO) paspārnē.

"Tas arī varētu ļoti labi līdzās pastāvēt ar Startautisko Krimināltiesu. Mēs tiešām darām visu, lai pārliecinātu pārējos un šādu tribunālu varētu izveidot, bet tas, protams, arīdzan paņems laiku," teica tieslietu ministre, atzīstot, ka parasti šādu tribunālu izveidē tiesiskuma "dzirnas maļ lēni, bet pamatīgi".

"Ja mēs atskatamies vēsturē, tad šādi starptautiskie tribunāli visbeidzot tomēr nonāk arīdzan pie tām visaugstākajām politiski atbildīgajām amatpersonām, un neviens no tā īsti paglābties nevar. Līdz ar to es, nākotnē raugoties, esmu pilnīgi droša, ka mēs to panāksim. Tas, ka mēs to gribam ātrāk, tas ir skaidrs. Un mēs kā Baltijas valstis, kā jau teicu, esam tie karognesēji, kas iedrošina pārējos virzīties ātrāk. Jāteic, ka mūsu apkārtējās valstis to dara mazliet uzmanīgāk, kas arīdzan ir labi," teica Lībiņa-Egnere.

Pēc viņas sacītā, vēl pirms dažiem mēnešiem šķita, ka jautājumā par tribunāla izveidi virzība ir ļoti lēna, bet tagad "tomēr mēs kustamies". 

Starptautiskās Krimināltiesas lēmums izdod Krievijas prezidenta Vladimira Putina aresta orderi ir simbolisks solis, bet "ļoti liels simbolisks solis", piebilda ministre.

KONTEKSTS:

Starptautiskā Krimināltiesa, kas atrodas Nīderlandes pilsētā Hāgā, 17. martā izdevusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi par ukraiņu bērnu deportāciju.

ANO izmeklētāji paziņoja, ka Krievijas veiktā ukraiņu bērnu piespiedu pārvietošana un deportēšana uz tās kontrolē esošajiem apgabaliem pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības un ir kara noziegums. Saskaņā ar Ukrainas datiem uz Krieviju ir deportēts vismaz 16 221 ukraiņu bērns, bet patiesais skaitlis varētu būt arī krietni lielāks.

Putina arestēšana un izdošana Starptautiskajai Krimināltiesai ir maz ticama, bet tiesas izdotais aresta orderis varētu sašaurināt Putina iespējas ceļot, liedzot viņam apmeklēt valstis, kas atzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti