Latvijas Radio novēroja, ka vairākās Rīgas apkaimēs – Teikā, Mežciemā, Andrejsalas apkārtnē, centrā – bedres tiešām ir daudzās ielās, piemēram, liela bedre ir Krišjāņa Valdemāra un Aristida Briāna ielas stūrī, tad bēdīgā stāvoklī ir Ropažu iela, Eksporta ielā šoferim nācās līkumot.
Ja skatās mobilajā lietotnē "Waze", tad kartē bedres ir atzīmētas ļoti daudzās vietās, piemēram, Biķernieku ielā, kur pēc Latvijas Radio novērojumiem trešdienas rītā riepas pārsita vairāki autovadītāji.
Uzrunātie autovadītāji un gājēji par ielu stāvokli sacīja:
"No Vecmīlgrāvja uz Mīlgrāvi braucot, tur jau kādas 4–5 mašīnas stāv ar pārsistām riepām. Varat aizbraukt. Tur jums laba reportāža būs. Ļoti traki."
"Traģiska [situācija]. Bedres viena uz otras. It īpaši uz Ganību dambja. Tur, nesaprotu, kāpēc asfaltu liek – betons ir jālej. Arī Vecmīlgrāvī gandrīz pārsitu riepu. Jātaisa jau mazās [ielas], kur lielie brauc, – Eksporta iela, Ganību dambis, Nīcgales iela visa aizsista, kaut gan tur ir uztaisīta tā Austrumu maģistrāle, bet apkārt visas ielas ir sadragātas."
"Man daudz jābrauc uz Tallinu un Viļņu. Ja to salīdzina, tad mums ir diezgan laba situācija pilsētā."
"Tikko iebraucu Valdemāra un Briāna ielas krustojumā. Tur vakardien izbraukt praktiski nevarēja. Šodien vismaz tajā lietus peļķē liek asfaltu."
"Japānas pieredze – uzlikt apsildāmos ceļus. Viss. Tas atmaksātos. No saules baterijām apsildāmos ceļus, kas atkausē līdz kaut kādai temperatūrai. Norvēģija salika. Ja visā Rīgā ieliek, tad pēc 20 gadiem tas atmaksāsies. Vienkārši šeit, Latvijā, ir ļoti sarežģīta situācija. Ne jau naudas trūkums, saprāta trūkums."
Rīgā kopš novembra beigām bedres ir salabotas vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru platībā. Izmaksas – vairāk nekā pusmiljons eiro. Tā par bedru lāpīšanu šoziem sacīja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods, kurš, ikdienā pārvietojoties gan ar privāto, gan sabiedrisko transportu, arī izjūt sabojātās ielas.
Vaivods atzina – bedres pilsētā veidojas ātrāk, nekā vietvara spēj tās novērst.
"Attiecībā uz jūsu norādīto Biķernieku ielu tas nav nekāds pārsteigums. Mēs jau vasaras beigās teicām, ka šī būs viena no tām adresēm, kur būs problēmas. Pagājušās vasaras sākumā bija plānots veikt ielas seguma nomaiņu, tomēr saistībā ar visām peripetijām Rīgas domē un seguma labošanas darbiem šie darbi šeit nenotika. Protams, šobrīd mēs redzam sekas. Tā nav tikai Biķernieku iela, tā ir Gustava Zemgala gatve un citas ielas, kur sākotnēji bija plānots veikt darbus, [bet] tie nav notikuši, un šobrīd mēs izjūtam sekas," atzīmēja Vaivods.
Valsts policija platformā "X" otrdien ierakstīja, ka virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Priedaines satiksmes mezglā 1, pirms Lielupes tilta ir izveidojusies liela bedre.
‼️Autovadītāj, ņem vērā!
— Valsts policija (@Valsts_policija) January 23, 2024
Virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Priedaines satiksmes mezglā 1, pirms Lielupes tilta ir izveidojusies liela bedre. Aicinām visus šajā posmā būt īpaši uzmanīgiem!
Par tādu policijas ziņu iedzīvotāji ir izbrīnīti, jo par to brīdina policija, nevis kāds cits. Pārsvarā par to ziņo aktīvi iedzīvotāji, biedrības. Iemesls, kāpēc policija brīdināja, – otrdien likumsargi fiksējuši septiņus gadījumus, kuros autovadītāji šajā bedrē iebraukuši un mašīnu sabojājuši.
Izrādās, ka par to ir atbildīga Jūrmalas pašvaldība, kura ziņoja, ka bedre jau ir likvidēta.
Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite norādīja: "Protams, laikapstākļi ceļu remontam šobrīd nav paši labvēlīgākie. Ir slapjš sniegs un lietus. Bedre tika aiztaisīta ar sauso metodi. Attiecīgi vēlāk, kad būs atbilstoši laikapstākļi, tā tiks aiztaisīta ar karsto metodi, kas būs tāds ilgtermiņa risinājums."
"Par bedrēm iedzīvotāji var ziņot konkrētajā pašvaldībā vai uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi".
Par bedrēs sabojātām automašīnām šogad pie apdrošinātājiem vēršas mazāk autovadītāju nekā pērn
Latvijas Radio uzrunātās apdrošinātāju kompānijas gan norādīja, ka par bedrēs sabojātām automašīnām šogad autovadītāji piesaka mazāk kompensāciju nekā pērn.
Piemēram, apdrošināšanas sabiedrībā "Ergo" informēja, ka šomēnes saņēmuši nedaudz virs 10 "Kasko" atlīdzības pieteikumu, savukārt pērn to bija ap 30. Lielākā pieteiktā atlīdzība šogad ir 2220 eiro – tas ir par gadījumu, kad uz šosejas, iebraucot lielā bedrē, pārsistas auto priekšējās riepas un sabojāti diski. Visvairāk gadījumu šomēnes pieteikts no Rīgas, bet ir pieteikumi saņemti arī no Jūrmalas un Cēsīm.
Mazāk autovadītāju šogad vēršas arī pie kompānijas "Balta", uzņēmuma atlīdzības direktors Ingus Savickis norādīja: "Pieteikumi mums ir, bet, ja salīdzina ar pagājušo gada to pašu periodu – pirmajām trim janvāra nedēļām –, tad šo pieteikumu skaits ir mazāks par kādiem 30–40%. Paskatījos laika prognozi – tas [saņemto kompensāciju skaits] ir ļoti cieši saistīts ar laikapstākļiem. Pagājušajā gada janvāra pirmā nedēļa faktiski bija atkušņa nedēļa. Pēc tam neilgi iestājās sals, un pēc tam atkal strauji turpinājās atkusnis. Tie ir tie laikapstākļi, kas ir bojājošākie ceļu segumam. Jāsaka, ka uz asfalta seguma šīs bedres diemžēl ir ļoti nepatīkami asas. Tad arī tiek bojāja ritošā sistēma, ne tikai riepas vien. Ja skatāmies šī gada laikapstākļus, gads iesākās ar stipri lielāku salu. Atkusnis uz brīdi bija otrajā nedēļā, tad atkal iestājās sals. Šobrīd atkal ir atkusnis, kas nozīmē, ka tuvākā laikā saņemsim pieteikumus. Ja es saku, ka šogad pagaidām bijuši mazāk pieteikumu, tad tas ir tikai tāpēc, ka laikapstākļi atšķiras šī gada janvārī no pagājušā gada janvāra."
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā skaidroja, ka kompensācijas var saņemt tie autovadītāji, kuriem ir noformēta "Kasko"apdrošināšana. Savukārt tie, kuriem ir noformēta tikai obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa atbildības apdrošināšana (OCTA) piedzīt kompensāciju par bedrē sabojātu automašīnu ir krietni grūtāk.