Zaļgalvis

"Zaļgalvis". Māksla sarunāties

Zaļgalvis

Zaļgalvis. Māksla sarunāties

Zaļgalvis. Citādāka galvaspilsēta

Bijušā «Liepājas metalurga» teritoriju pārvērš mākslas telpā. Saruna ar kultūras producenti Baibu Bartkeviču

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Rīkojot starptautiskas nozīmes pasākumus, svarīgi radīt ne tikai jaunas koncertzāles un skatuves, bet izmantot jau esošās vietas – ar cieņu pret vietas vēsturi, respektējot notikušo un to, kādas dzīves tur ir pavadītas, var sakopt pamestu teritoriju un piešķirt tai jaunu dzīvi. Tā bijušā "Liepājas metalurga" teritorija pārtop par kultūras telpu un vietu mākslai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Zaļgalvis" stāstīja kultūras producente Baiba Bartkeviča. 

"Liepājā nonācu pēc pilsētas koncertzāles uzbūvēšanas. Pametu ilgstošu dzīvi ārvalstīs, lai kļūtu par koncertzāles māksliniecisko vadītāju. Tā nu septiņus gadus šeit dzīvoju. "Liepājas metalurga" teritorijā savukārt nokļuvu caur "Liepājas mākslas forumu", kur veidojām laikmetīgās dejas izrādi," stāstīja Baiba.

Apkārtnē gatavojas "iepūst" jaunu dvēseli

Bijušā "Liepājas metalurga" teritorija ir milzīga, līdz ar to tā sniedz milzīgas iespējas radošām izpausmēm. 

"Tā pašlaik ir savas attīstības fāzē uz labiem mērķiem! To ir plānots sakopt, apzaļumot un tajā "iepūst" jaunu dvēseli. Šis būs tāds kā industriāls, zaļš parks, kas ietvers uzņēmumus un ražotnes, kā arī dažādas kultūras aktivitātes. Esmu kultūras cilvēks un priecājos par jaunu platformu ar tik iespaidīgu scenogrāfiju. Domāju, ka māksliniekiem un notikumu veidotājiem šī būs patiesi iedvesmojoša vieta!" pārliecināta ir Baiba. 

"Liepājas metalurgā" jau notikuši vairāki pasākumi, kas pulcējuši lielu apmeklētāju skaitu. Kad pamesta un daudziem liepājniekiem, iespējams, arī noslēpumaina teritorija tiek atvērta pastaigām un kultūras baudīšanai, šo vietu iespējams vairāk sajust kā "savu". 

"Mēs sadarbojāmies ar horeogrāfiem Olgu Žitluhinu, Juri Kaukuli, kā arī flautisti Lieni Dobičinu, kura veidoja muzikālo ietērpu. Šai performancei par scenogrāfiju kalpoja visi šie grausti. Mēs sākām ķēžu cehā un tad ar publiku staigājām pa industriālajām būvēm, klausoties vēsturiskus faktus par šo vietu. Šeit viss sākās 1882. gadā. Vēl pirms tam, 1874. gadā, izveidotas sliedes, kas krietni veicināja Liepājas attīstību. Tad radās vajadzība arī pēc lielas ražotnes. Šī ir vēsturiska, leģendām apvīta vieta, kas ir ietekmējusi vai veidojusi ļoti daudzu cilvēku dzīves. Neraugoties uz to, daudzi šeit nebija bijuši, kas rosināja interesi, īpaši savienojumā ar mākslas darbu," par nesen notikušu pasākumu stāstīja Baiba. 

Kultūras producente uzsvēra, ka mākslu vajag jebkur, bet īpaši šāda veida apkārtnē, jo tas ne tikai ļauj sakopt un no jauna izmantot kaut ko sen pamestu, bet arī spēlē lomu pilsētas iedzīvotāju identitātes veidošanā. 

Pamestai vietai piešķir cilvēcīgumu

"Ja runājam par šo teritoriju – te vienkārši ir ļoti daudz vietas iedvesmai, iespējai veidot mākslas darbus. Tas pamestai teritorijai piedod arī dzīvību, lai cik banāli tas neskanētu, cilvēcīgumu. Cilvēki, kas te bija ienākuši, visticamāk, juta šīs vietas piederību Liepājai vai tās iedzīvotājiem. Liepājnieki zina šīs vietas vēsturi un ar to saistītos mītus, viņus ir skārusi arī šī uzņēmuma slēgšana. Domāju, ka tā spēlē nopietnu lomu identitātes veidošanā.

Atverot teritoriju, ļaujot ielūkoties un iztēloties šeit esošos stāstus, šķiet, tiek veicināta piederības sajūta," vērtēja Baiba. 

Liepāja nopelnījusi titulu 2027. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Plānots, ka "Liepājas metalurga" apkārtne tiks integrēta arī šajā projektā, izceļot pilsētas vēsturi un apvienojot to ar laikmetīgo mākslu. 

"Eiropas kultūras galvaspilsēta ir tituls, ko nes kāda no Eiropas pilsētām. Tas pilsētai ir arī iedvesmas avots, lai pārskatītu savu identitāti un virzienu, kurā doties. Liepājai tas ir gan gods, gan izaicinājums, gan iespēja. Programmā izmantos arī šo teritoriju, to ir plānots iedzīvināt ar dažādām mākslas formām. Piemēram, šajā placī, manuprāt, varētu būt cirka arēna vai laikmetīgā deja. Derētu arī baletam! Kā redzējām pastaigā, satikties var dažādas mākslas formas," skaidroja Baiba. 

Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos uzmanību pievērsīs Baltijas jūrai

Plānojot pasākumus, kultūras producente vispirms mēģina izjust telpu, kurā tie notiks – saprast, kādas ir pieejamās krāsas, gaismas, objekti. Tā rodas dažādas domas un koncepcijas. Liepājā lielu lomu cilvēku dzīvēs spēlē arī jūras tuvums. Arī tā jāņem vērā, rīkojot starptautiskus pasākumus, sevišķi sadarbojoties ar Ziemeļvalstu kaimiņiem. 

"Domāju, ka visām nācijām, kuras dzīvo ap mūsu jūru, būtu jāsadodas rokās un jācenšas tā glābt.

Arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas programmā, kuru veidojām, sadarbībai starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm Baltijas jūras glābšanā ir svarīga loma – gan ar zinātniekiem, gan māksliniekiem, veidojot programmas un notikumus, vērst uzmanību uz mūsu saimniekošanu. Baltijas jūra ir viena no pasaulē netīrākajām, tādēļ vēlamies informēt un meklēt arī risinājumus, kas ļautu jūru glābt un sargāt. Es neesmu dabas eksperte, taču, cik zinu, šī ir diezgan sekla jūra – tajā nav pienācīgas ūdeņu apmaiņas. Ir mirušas jūras pleķi, kur nav sastopama dzīvība. Diemžēl jūrā arī ir visas kara laika drazas. Diemžēl seku rezultātā jūra izmirst," skaidroja Baiba. 

Viņa kopā ar komandu ieplānojusi, ka savā veidā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumos piedalīsies arī pati jūra – pludmale daudzos notikumos kalpos kā skatuve, atgādinot saudzēt un rūpēties par vidi mums apkārt. 

"Sadarbojoties ar zinātniekiem, kas sniegs datus par skaņas vai citu piesārņojumu, mākslinieki interpretēs pieejamo informāciju un veidos savus darbus. Gaidāmas arī zināmas ēverģēlības, notikumi, kuri nav saistīti ar zinātniskiem faktiem. Piemēram, mēs svinēsim saulgriežus – Ziemeļeiropa ir vieni no pēdējiem šīs tradīcijas turētājiem, tādēļ esam lēmuši, ka nedēļas garumā šeit darbosies visas Baltijas jūras piekrastes valstis. Viens piemērs – būs arī mobilas somu pirtis, kur varēsim pērties un tad skriet jūrā," stāstīja Baiba. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti