Pusaudžu iekšējais konflikts
Bezborodovs piekrita, ka jauniešu dzīvē veidojas sava veida paradokss – pieaugušie sagaida no pusaudža pieauguša cilvēka uzvedību un atbildību, bet tajā pašā laikā viņa tiesības ierobežo bērna līmenī.
"No vienas puses un arī no normatīvā viedokļa – Latvijā līdz 18 gadiem Civillikums tevi uzskata par personu, kas nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus, kas ir atkarīga no citiem. Tu esi bērns. No otras puses, tu esi fiziski liels, pieaudzis, pieaugušie skatās uz tevi un sagaida no tevis pēc būtības pieaugušo atbildību un uzvedību. Tas ir iekšējs konflikts, kas iestrādāts pusaudžu vecuma būtībā," skaidroja Bezborodovs.
Šis iekšējais konflikts jauniešos bieži rada spriedzi. Par mazu bērnu pieaugušie saprot – mēs esam atbildīgi par tevi pilnībā.
Par pieaugušo atbildīgs ir pats pieaugušais, bet jaunietis atrodas kaut kur pa vidu.
"Daļa no problēmas, kāpēc bieži vien, kad runājam par uzvedības traucējumiem un vienmēr tas pusaudžu vecums uzpeld, ir saistīts ar to, ka agresija [viņiem] ir kā jau mums visiem, bet spēja to regulēt, izpaust un pārstrādāt to sociāli pieņemamā veidā ir mazāka. Tas ir saistīts ar dažāda veida impulsīvu uzvedību, ne tikai agresiju," norādīja Bezborodovs.
Pieaugušajiem jāpalīdz nospraust robežas
Došanās pie terapeita nav pats pirmais solis, kas jāsper, kad jaunietim parādās uzvedības problēmas. Visvairāk pusaudzim nepieciešami pieaugušie, kas ir blakus ikdienā, uzsvēra Bezborodovs. Labi, ja tie ir vecāki, bet dažreiz tā nav.
"Tad ir ļoti svarīgi, ka ir citi pieaugušie apkārt, tas var būt skolotājs, sporta treneris, vecmāmiņa, tēvocis, kas ir spējīgs pievērst uzmanību, interesēties par jaunieti," norādīja Bezborodovs.
Pieaugušie ir tie, kas māca un palīdz jaunietim nospraust robežas, kā savu uzvedību un emocijas adekvāti regulēt.
"Ir kādam jābūt, kas palīdz nospraust robežas," atzina Bezborodovs.
Grūtības, kas jauniešiem šajā vecuma posmā var rasties, ir ļoti dažādas, ne visas ir saistītas ar psihisko veselību. Ne visiem riska grupas jauniešiem ir nepieciešama psihiatriskā palīdzība, tie var būt jautājumi arī par sociālo vidi, izglītību, atkarībām. No psihiatrijas viedokļa grūtības var iedalīt trijās lielās grupās.
"Tās var būt grūtības ar emocijām. Dažādu iemeslu pēc mums visiem var rasties distress, un ar distresu divas lietas var izdarīt. Var to pavērst pret sevi, internalizēt. Tad bojājas noskaņojums, ceļas trauksme, un tad mēs cenšamies tikt galā ar to. Pusaudži mēdz mēģināt tikt galā ar savu milzīgo iekšējo saspringumu, trauksmi, piemēram, ar paškaitējumu. Tie visi ir signāli, ka ir distress, kaut kādas iekšējas ciešanas, un tās tiek pavērstas pret sevi, uz iekšu," skaidroja Bezborodovs.
Otrs veids ir savas emocijas un distresu pavērst pret citiem. Tas var radīt uzvedības problēmas. Tā var būt iesaistīšanās kautiņos, augsta riska uzvedība, vairāk vai mazāk atkarību izraisošu vielu lietošana.
"Trešā lielā grupa ir problēmas, kas neparādās pusaudžu vecumā, bet kas var saglabāties no agrīnas bērnības, un tās ir attīstības grūtības. Piemēram, tāda lieta kā uzmanības deficīts un hiperaktivitāte vai autiskā spektra traucējumi nekur jau nepazūd pusaudžu vecumā, bet to visu mēs mēdzam pamanīt tiem pusaudžiem, kas pie mums tiek atvesti ar kaut kādu sūdzību vai jautājumu," skaidroja Bezborodovs.
Jārada iespējas
Kā pamanīt, ja pusaudzis piedzīvo grūtības? Pirmkārt, ja kaut kas stipri mainās tajā, kā jaunietis ikdienā funkcionē. Ja pirms tam pusaudzim bija kaut kādas intereses, labas atzīmes, draugi, hobiji, bet tagad tas viss strauji mainās – pusaudzis neiet ārā, negrib komunicēt ar draugiem.
Otrs signāls ir jaunieša paša sajūtas, ja viņš pats uzsver, ka viņam ir slikti, grūti, vai kaut kādā veidā to izrāda nepasakot. Piemēram, ar nomāktu garastāvokli, emocionalitāti, skaidroja Bezborodovs.
Pastāv uzskats, ka, lai jaunieti noturētu uz "pareizā ceļa", ir nepieciešams viņu nodarbināt. Ka pulciņi, sporta nodarbības, mūzikas vai mākslas skola – tas viss palīdz.
Bezborodovs atzina, ka tas var palīdzēt, bet, ja problēmas ir samilzušas iekšēji, ārpusskolas aktivitātes vien jaunieti neglābs.
"Mēs ["Dod pieci!" labdarības maratonā] runājam par jauniešiem, kuri ir ļoti augstā riskā, un tas risks neveidojas no viena riska faktora, tas parasti ir milzīgs mudžeklis, salikums no daudziem riska faktoriem, kas, saliekoties kopā, rada lielo apdraudējumu. Tas pats ir ar faktoriem, kas var pasargāt. Protams, ka viena lieta, tas, ka tu būsi nodarbināts, neglābs, ja tev ir milzīgs mudžeklis ar riska faktoriem, bet tas var būt viens no pasargājošiem faktoriem," norādīja Bezborodovs.
Tas, kas ir kopīgs visiem jauniešiem, kas ir riska grupā, ir tas, ka mēs kā sabiedrība viņiem no sākta gala esam devuši ļoti maz iespēju.
"Iespēju deficīts ir tas, kas atšķir riska grupas jauniešus no pārējiem. Tas attiecas uz visāda veida iespējām – uz iespēju būt drošībā, uz iespēju veidot pozitīvu identitāti, uz iespēju piederēt, uz iespēju iegūt adekvātu izglītību.
Šī ārpus skolas kaut kāda nodarbošanās, protams, dod vairākas iespējas. Tā dod iespēju izjust pašvērtību – ne vienmēr to var gūt skolā, bet, piemēram, kādā sporta nodarbībā vai citur, kur tu vari būt labs, tev ir iespēja uzturēt pozitīvu pašvērtējumu. Tas ir pasargājošs faktors. Ir iespēja gūt arī pozitīvu piederību grupai. Tā, protams, ir laba lieta," vērtēja Bezborodovs.
Pusaudži ir pieaugušo atbildība
Tāpat milzīgs pasargājošs faktors pusaudžu vecumā ir pietiekoši labas un drošas attiecības ar vecākiem. Ideālu vecāku nav, atzina Bezborodovs, bet ikviens vecāks var būt pietiekoši labs saviem bērniem.
"Mans galvenais novēlējums vecākiem ir sākumā pievērsties sev. Ir šī pilnīgi nodrāztā analoģija ar lidmašīnu, kur visu laiku stāsta – sākumā sev uzliec masku, tikai tad bērnam.
Tiešām, ja mūsu uzdevums ir palīdzēt bērniem, tad, lai palīdzētu bērnam, sākumā ir jānoregulē sevi, sākumā ir jāpalīdz sev,
un ja mums kā pieaugušajiem ir kaut kādas neatrisinātas problēmas, tad tās jāsāk risināt," uzsvēra Bezborodovs.
Protams, ne visiem bērniem un jauniešiem ir šāda iespēja – būt pasargātiem un atbalstītiem no vecāku puses. Tajos gadījumos ir jāiesaistās pārējai sabiedrībai.
"Tas ir par pieaugušo atbildību. Mēs visu ko varam runāt vai domāt, bet mēs kā pieaugušie esam atbildīgi par bērniem. Tajā skaitā arī par pusaudžiem. Mūsu uzdevums ir nepalikt vienaldzīgiem. Mums visiem ir dažādi resursi, bet mēs visi varam darīt kaut ko priekš kāda bērna. Ja redzam, ka kāds bērns nav drošībā, mūsu pienākums kā pieaugušajiem ir palīdzēt. Ja redzam sev apkārt šādus bērnus, mums ir iespēja veidot drošas attiecības, un varbūt kādam tas būs glābjoši. Esam pieaugušie," aicināja Bezborodovs.
Vairāk sarunu no "Dod pieci!" stikla studijas:
Par labdarības maratonu "Dod pieci!"
Ik gadu labdarības maratons aktualizē kādu sabiedrībā nozīmīgu tēmu un atbalsta tās sabiedrības grupas, kurām tas ir patiesi nepieciešams. Ziedojumi līdz šim ir novirzīti vientuļiem senioriem, bērniem ar īpašām vajadzībām, vēža slimnieku sociālajai rehabilitācijai, atbalsta programmai ģimenēm, kuras vēlas audzināt bērnus no bērnu namiem, jauno vecāku mācību programmas izveidei un veselīgas piesaistes veidošanai, neārstējami slimu cilvēku aprūpei un speciālās pārtikas iegādei, vardarbības mazināšanai ģimenēs, vides uzlabošanai cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību traucējumiem, kā arī Latvijā nonākušo Ukrainas kara bēgļu bērnu atbalstam. Kopā šo gadu laikā ir saziedoti vairāk nekā 3 miljoni eiro.
Labdarības maratons "Dod pieci!" ir daļa no starptautiska projekta "Serious Request", kurā dažādās Eiropas valstīs radio dīdžeji nedēļu raida no īpašas stikla studijas, pievēršot uzmanību konkrētai labdarības maratona izraudzītai grupai vai sabiedriski nozīmīgai tēmai. Ikviens tiek aicināts ziedot līdzekļus apmaiņā pret mīļāko dziesmu radio ēterā. Latvijā šo tradīciju iedzīvināja Latvijas Radio 5 radošā komanda.
"Dod pieci!" organizē Latvijas Radio sadarbībā ar Latvijas Televīziju un sabiedrisko mediju portālu LSM.lv. Savu atbalstu labdarības maratona "Dod pieci!" norisē sniedz arī vairāk nekā 20 uzņēmumi.
Ziedojuma iespējas un mērķis:
-
No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.
-
No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.
-
No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.
-
Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv, izvēloties projektu "Dod pieci!".
Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.
KUR PIETEIKT PALĪDZĪBU? VAIRĀK INFORMĀCIJAS "DOD PIECI!" MĀJASLAPĀ
Ārkārtas tūlītēja palīdzība:
-
OPEN Radošais centrs. Ja esi nonācis grūtībās un tev ir nepieciešama palīdzība, tostarp droša apmešanās vieta un atbalsts, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
-
"YOU+". Ja tev nepieciešams tūlītējs emocionālais atbalsts, sazinies ar "YOU+". Pieejama arī droša apmešanās vieta Liepājā.
-
Sociālā atbalsta un izglītības fonds (SAIF). Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks mentoru atbalsts, ģimenes asistenta atbalsts vai speciālistu (psihologs, bērnu psihiatrs u. c.) konsultācijas, sazinies.
-
Laiks jauniešiem. Ja tev ir nepieciešama droša apmešanās vieta un atbalsts Bauskā / Zemgalē, tad zvani vai raksti jebkurā diennakts laikā.
Ja nepieciešama ilgtermiņa kompleksa palīdzība:
-
Palīdzēsim viens otram. Sazinies ar organizāciju, ja nepieciešams praktisks sociālais un materiālais atbalsts, kā arī atbalsta persona, kura palīdzēs atrast un pierakstīties uz vizīti pie psihologa vai cita speciālista.
-
Latvijas Samariešu apvienība. Ja ir nepieciešams ilgstošs psihosociāls atbalsts un dalība jauniešu atbalsta programmā "Palēciens", sazinies.
-
Resiliences centrs. Ja tev nepieciešama palīdzība atrisināt akūtus jautājumus un emocionāls atbalsts, sazinies.
-
"House of Hope". Ja esi 15-21 gadus vecs jaunietis un tev nepieciešams praktisks vai emocionāls atbalsts Liepājā un Dienvidkurzemē, sazinies.
-
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija. Ja esi vecumā līdz 24 gadiem un tev nepieciešami dažāda atbalsta un sociālie pakalpojumi, sazinies.
-
Palīdzēsim.lv. Ja tev ir nepieciešams emocionāls un praktisks atbalsts, mentors un/vai atbalsta persona dažādu problēmsituāciju risināšanā, sazinies.
