Mūrniece norādīja, ka robeža būtu jāslēdz visām Baltijas valstīm reizē, jo, ja viena valsts rīkojas atsevišķi, robežu var apiet, un valstīm, kas robežu nebūs slēgušas, būs jārēķinās ar pastiprinātu migrantu plūsmu.
Jautājumu par iespējamu robežu slēgšanu 28. augustā pārrunās iekšlietu ministri no Baltijas valstīm, koordinējoties arī ar Poliju, teica Mūrniece.
Ministre apstiprināja, ka hibrīdapdraudējums uz robežas ar Baltkrieviju palielinās, vienlaikus norādot, ka Aizsardzības ministrijas reakcija ir bijusi "ļoti ātra".
"Mēs esam trīskāršojuši bruņoto spēku atbalstu, izveidota arī jauna, elastīga sistēma, lai mēs spētu rīkoties ātri, kad tas nepieciešams," pauda Mūrniece. Karavīru un zemessargu skaits pie Latvijas austrumu robežas ir palielināts, sacīja ministre.
Tāpat īpašu scenāriju izspēle valsts austrumu pusē ir plānota militāro mācību "Namejs" laikā, bet pirms tām jau veiktas priekšapmācības.
Mūrniece uzsvēra, ka austrumu robežas sakārtošana ir neatliekama un tā ir jāveic raiti. Ministre uzskata, ka šis jautājums ir pārlieku birokratizēts, esot jāmeklē jauni veidi, kā robežu sakārtot. Aizsardzības ministrija un arī Nacionālie bruņotie spēki esot gatavi piedāvāt savus risinājumus.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes.
Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijā, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Saeima 22. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kā arī izmaiņas Valsts robežsardzes likumā. Likumprojekti stājās spēkā šā gada 14. jūlijā.
Likumprojektu "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" pamatoja nepieciešamība precizēt VRS tiesības nepieļaut valsts robežas šķērsošanu ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības. Savukārt likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" tika izstrādāts, lai ieviestu speciālu regulējumu situācijām, kad nepieciešams īstenot pastiprinātu robežapsardzības režīmu.
