Noraida ieceri aizliegt debates krievu valodā
SEPLP nolēma noraidīt Eglīša ieteikumu grozīt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas, jo tas nozīmētu iejaukties Latvijas Televīzijas programmu veidošanā.
Lēmums pieņemts, padomes vairākumam, proti, padomes locekļiem Jānim Siksnim un Sanitai Uplejai-Jegermanei balsojot "pret", paziņojumā medijiem informēja SEPLP.
SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis norādīja, ka nav noticis nekas jauns, jo Latvijas Televīzija ir rīkojusi šādas debates visās iepriekšējās vēlēšanās, tai skaitā arī 2022. gada rudenī, kad bija Saeimas vēlēšanas. Protams, šobrīd sabiedrības nostāja ir mainījusies pret krievu valodas izmantošu publiskajā vidē, līdz ar to notiek šādas diskusijas un iebildumi.
Siksnis arī atgādināja, ka "pirms mēneša publiski izziņojām, ka, sākot ar 2026. gadu, sabiedriskajiem medijiem vispār būs jāpāriet uz konceptuāli jaunu pieeju mazākumtautību uzrunāšanai, un noteikti mainīsies veids un programmas, kādās šobrīd ir saturs krievu valodā. Dzīves mainās, laiki mainās, tā ir situācija, kādā mēs šobrīd esam."
Tāpat Siksnis norādīja, ka sabiedriskajos medijos būtu jāpaliek kaut kādā apjomā saturam un ziņu diskusiju raidījumiem krievu valodā, lai labāk uzrunātu šo auditoriju, kas ir visvairāk pakļauta Krievijas dezinformācijas riskam. Šeit nav saistība ar valodas prasmi vai pilsonību, tas ir saistīts ar to, kādā valodā ģimenē ir pierasts patērēt medijus.
SEPLP locekle Sanita Upleja-Jegermane pirms sēdes skaidroja, ka valodas izvēle, kādā raida Latvijas sabiedriskie mediji, ir noteikta apraides atļaujās, kas ir reģistrētas SEPL padomē. Vai šobrīd spēkā esošais likums var aizliegt veidot debates krievu valodā? Sanita Upleja-Jegermane, skaidro, ka tas šobrīd ir atļauts.
"Sabiedriskais pasūtījums un arī likums ne aizliedz, ne liek raidīt debates kādā konkrētā valodā. Tas nozīmē, ka tā ir pilnīgi Latvijas sabiedrisko mediju izšķiršanās, tas ir viņu redakcionālais lēmums, tā ir viņu redakcionālā neatkarība. Tātad esošajos ietvaros, ja programmā, šajā apraides atļaujā ir atļauta krievu un citas valodas, tad var būt tajās valodās. Ja nav atļauta, tātad nevar būt. Līdz ar to tas ir redakcionālais lēmums un es neredzu, ka mēs varētu kaut ko aizliegt vai arī kaut ko likt darīt," pauda SEPLP pārstāve.
Pie SEPLP piketē pret krievu valodu sabiedriskajos medijos
Piektdien pie SEPLP ēkas tika pieteikts pikets pret SEPLP un krievu valodu sabiedriskajos medijos. Piketā bija sanākuši 9 cilvēki. Viena no piketētājām bija Dace, kura skaļi pauda savu viedokli, norādot uz sabiedrības daļu, politiķu un valdības bailēm atzīt faktus un nostāties latviešu pusē.
"Mums nav sava mugurkaula, mums nav politiķu, kuriem ir mugurkauls. Tas ir skumīgi, ka latviešiem ir jābrauc prom no savas valsts, latviešiem ir jāmācās okupantu valoda. Nevis tāpēc [protestējam], ka krievu valoda ir slikta. Krievu valoda ir fantastiska valoda, un man nav pretenziju pret krievu valodu, man ir pretenzijas pret krievu valodas pārsvaru manā valstī, kura iznīcina manu valodu, manu tautu, manu valsti, manus tautiešus. 34 gadus mēs esam tēlojuši integrāciju, nekas šeit nav integrēts, nekas, pilnīgi nekas. Latvieši ir integrējušies krievos, nevis krievi latviešos," pauda Dace.
Viens no piketa organizatoriem Morics Menģelsons skaidroja, ka vēlas panākt sarunu aizsākumu, jo ir pret debatēm krievu valodā un arī pret SEPLP, kuri ir atbildīgi par sabiedrisko pasūtījumu. Viņš norādīja, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā situācija ir mainījusies.
"Mēs redzam, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā krievu valodas, krievu kultūras pozīcijas Latvijā tika zaudētas, un mēs spējām nedaudz iznākt ārā no tās Krievijas ietekmes. Tagad mēs redzam, ka atkal, tuvojoties vēlēšanām, krievu valoda tiek vilkta iekšā, un mums tas nav pieņemami," skaidroja Morics Menģelsons.
Ar šo piketi nebeidzas, jo jau nākamajā pirmdienā pie SEPLP ēkas būs zibakcija.
Lai gan debašu laikā varēs runāt latviski, tulkojums vienalga tiks nodrošināts krievu valodā un tas nav pieņemami, uzsvēra viena no piketa organizētājām Ina Druviete.
"Mēs uzskatām, ka šis ir nozīmīgākais valsts finansēts institūcijas valodas likuma gara un burta pārkāpums neatkarīgās atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē, un šī zibakcija ir vērsta un to, lai vēlreiz mudinātu LTV un viņu uzraugošo institūciju SEPLP pārdomāt, vai tiešām šāds lēmums atbilst pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, latviešu valsts valodas statusam un galu galā arī sabiedrības saliedētībai," pauda Druviete.
KONTEKSTS:
Vairākas Saeimā pārstāvētās partijas ir nolēmušas nepiedalīties Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā. Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) Redakcionālā padome uzskata, ka nav pamata atcelt plānotās Rus.LSM.lv priekšvēlēšanu debates.
Rus.LSM.lv plānotas debates, kuras tiks translētas krievu valodā, bet dalībniekiem ir iespēja runāt latviski, un tam tiks nodrošināts sinhronais tulkojums.
Valsts valodas centrs (VVC) 13. maijā publiskā paziņojumā norādījis, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Publisku spiedienu atcelt priekšvēlēšanu debates mazākumtautību multimediju platformā Rus.LSM.lv savu priekšvēlēšanu kampaņu ietvaros izvērsuši vairāki politiķi. LTV uzskata šīs aktivitātes par mērķtiecīgiem centieniem ietekmēt ne tikai redakcionālos lēmumus, bet arī mazināt sabiedrības uzticību sabiedriskajam medijam, publiskajā paziņojumā norādīja LTV.
