Panorāma

"Vēlēšanu" laikā pastiprinās uzbrukumi Krievijai

Panorāma

LTV Ukrainā: "Ticības šāviens", kas atjauno dzīvei

Krieviju pametušie Putina kritiķi sola protestēt pie vēstniecības

«Krievija ir sarežģīta, bīstama un ļoti netaisnīga valsts.» Rīgā mītiņā pulcēsies dzimteni pametušie Putina kritiķi

No Krievijas aizbēgušie Krievijas vadoņa Vladimira Putina pretinieki svētdien protestēs pie Krievijas vēstniecības Rīgā. Viņuprāt, svarīgi pašiem redzēt un arī citiem parādīt, cik daudz ir to, kas nosoda Krievijas rīcību. Lai gan jau iepriekš ir zināms, ka tā saukto "vēlēšanu" rezultāti tiks viltoti, protesta iespēja ir jāizmanto.

Trīs Krievijas pilsoņi: režīma vajātais bijušais opozicionāra Alekseja Navaļnija Irkutskas štāba vadītājs Sergejs Bespalovs, žurnālists Pāvels Dmitrijevs no Pleskavas un viņa kolēģis no Piemaskavas Ļevs Kadiķis ar latviešu saknēm. Visi svētdien, 17.martā, būs pusdienlaika akcijā pret Putinu.  

"Tas ir pienākums tiem, kas atrodas emigrācijā, tiem, kuri ir drošībā Eiropā vai Amerikā. Protams, uz šo brīdi Vladimirs Putins visu mūsu politiku ir norullējis kā ar betona sienu. Un tā ir tāda cīņa, kā ar ziediem pret betonu. Bet agri vai vēlu mēs to betonu salauzīsim," sacīja Bespalovs.

Pāvels gan pats balsot neies. Tāpat arī Ļevs. Viņi nav reģistrējušies balsošanai ārzemēs. Toties gatavos reportāžas.

"Mums ir vietne. To jau arī simts reizes Krievijā ir bloķējuši. Bet, kad bloķē, mums parādās kā spoguļattēls, kas nav Krievijā bloķēts, un tā mūsu lasītāji var pārslēgties un lasīt informāciju. Plus vēl ir mūsu "YouTube" kanāls, kas Krievijā šobrīd nav bloķēts," norādīja Dmitrijevs.

Žurnālists Pāvels Dmitrijevs
Žurnālists Pāvels Dmitrijevs

Ļevs vērtēja, ka Rīgā balsotāju nebūs tik daudz, kā agrāk. Daudzi aizbraukuši. Vēstniecībai nav vairs tās jaudas un līdzekļu. Un daļai potenciālo vēlētāju bail, ka Latvijas varasiestādes var pārbaudīt uzturēšanās dokumentus. 

"Domāju, ka daudzi vienkārši baidās nākt.

Jo policija jau vairākkārt ir pakratījusi viņiem ar pirkstu, kā mēs to zinām," zināja teikt Kadiķis.

"Es domāju, ka nobalsos vairāk pret Putinu, nekā tas bija kādās iepriekšējās vēlēšanās. Jo uz Latviju ir atbraukuši vismaz vairāki simti tikai žurnālistu vien, kuri Putinu neatbalsta. Un vēl viņu ģimenes locekļi, un domāju, ka kādi no viņiem noteikti ies balsot," sacīja Dmitrijevs.

Latvija allaž izcēlusies ar lielu skaitu balsotāju par Putinu. Šurp atbēgušie vērtēja – šejienieši neaptver Krievijas realitāti.

"Ne tikai Latvijā, arī citur, arī Amerikā iet balsot par Putinu. Man tas vienkārši šķiet dīvaini. Ja reiz viņi uzskata, ka viss ir tik labi, tad kādēļ viņi nebrauc uz Krieviju. Viņiem taču ir Krievijas pases! Es nesaku – brauciet tagad visi uz Krieviju. Nē. Bet man tas šķiet jocīgi," pauda Dmitrijevs.

"Es te, Rīgā, eju uz pirti. Tur nāk tikai krievu vīrieši. Mēs – politemigranti – visi tā pa pliko, tikai dvielis apkārt. Un sākam runāt, ka mums nepatīk Putins. Bet tad saprotam, ka visi pārējie, kas ir pirtī, tobrīd gatavi mūs nosist. Nu, ne gluži nosist, bet pilnīgi noteikti mums nepiekrīt. Bet mēs tomēr cenšamies šiem ļaudīm skaidrot. Es vienam vīram vienkārši pateicu – paklau, ja tu ietu uz pirti nevis Rīgā, bet Maskavā, tad, visticamāk, tu būtu jau vienkārši nosūtīts uz fronti," pastāstīja Bespalovs.

Sergejs Bespalovs
Sergejs Bespalovs

"Krievija – tā nav priecīga krievu pasaule. Tā ir ļoti sarežģīta, bīstama un savā iekšienē ļoti netaisnīga valsts, tas ir kā minimums. Nemaz nerunājot par to, ko tā dara ar saviem kaimiņiem. Dzīve Latvijā ļoti atšķiras no dzīves Krievijā. Tā ir daudz trūcīgāka, daudz smagāka, un

krievu cilvēks Krievijā ir pat daudz beztiesiskāks nekā Latvijā tie, kam šeit nav Latvijas pilsonības,"

uzsvēra Kadiķis.

Tomēr turpinošais karš, viņaprāt, maina realitāti un kaut varbūt lēni, bet mainīs arī Putina atbalstītāju priekšstatus.

Ļevs Kadiķis
Ļevs Kadiķis

KONTEKSTS:

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiek no 15. marta līdz 17. martam.

Krievijā jau sen nav iespējamas brīvas un godīgas vēlēšanas, tādēļ šis balsojums uzskatāms par farsu, kura galvenais mērķis ir nodrošināt tagadējam Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam iespēju palikt amatā vēl sešus gadus.

Putins valda Krievijā jau kopš 2000. gada; šajā laikā viņš ir iznīdējis gandrīz visas demokrātijas izpausmes: opozīcijas līderi ir nogalināti, apcietināti vai devušies trimdā; tiesu vara ir pakļauta Kremlim; nevalstisko organizāciju un neatkarīgo žurnālistu darbība ir ārkārtīgi ierobežota. Krievijas liberālās opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs nesen miris ieslodzījumā, un saistībā ar to Latvijas un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.

Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties vairāku Putinam lojālo partiju politiķi, kuru uzdevums ir radīt priekšstatu par brīvām vēlēšanām.

Putina valdīšanas laikā Krievija ir sākusi un joprojām turpina karu pret Ukrainu. Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, apsūdzot viņu Ukrainas bērnu deportēšanā, kas ir kara noziegums.

Krievijas pilsoņi varēs balsot arī Latvijā, jo Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka Krievijas vēstniecība Latvijā svētdien varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti